13. Article

Naudas soda aprēķins 13.1. Ņemot vērā lietā konstatētos faktus un pierādījumus to kopsakarā, Konkurences padome secina, ka Aizkraukles banka, Komercbanka Baltikums, Baltic International Bank, GE Money Bank, DnB NORD Banka, Swedbank, Latvijas Biznesa banka, Hipotēku banka", Latvijas Krājbanka, LTB Bank, SMP Bank, Norvik banka, Citadele banka, PrivatBank, Reģionālā investīciju banka, Rietumu Banka, Danske Bank, SEB banka, Trasta komercbanka, UniCredit Bank, VEF banka un Nordea darbības atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm (lēmuma 11.punkts). Aizliegtās vienošanās pārkāpums noticis starp tirgus dalībniekiem, kas ir konkurenti. 13.2. Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu (Konkurences likuma 12.panta pirmā daļa). Turpat 12.panta trešā daļa paredz, ka Konkurences padome ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500 latu katram. 13.3. Saskaņā ar taisnīguma principu par katru izdarīto pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Lai noteiktu naudas soda apmēru, Konkurences padome izvērtēja pārkāpumu atbilstoši MK noteikumiem Nr.796 kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem. 13.4. MK noteikumu Nr.796 3.punkts paredz, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Savukārt MK noteikumu Nr.796 6.punkts nosaka, ka par kredītiestāžu neto apgrozījumu atzīst šādu ienākumu posteņu summu: 1. ienākumi no procentiem; 2. ienākumi no vērtspapīriem; 3. saņemtā komisijas atlīdzība; 4. finanšu operācijās gūtā neto peļņa; 5. ienākumi no cita veida darbības. MK noteikumu Nr.796 7.punktā īpaši norādīts, ka kredītiestāžu neto apgrozījumā ieskaita ienākumus, kas ietverti kredītiestāžu gada pārskatos un konsolidētajos pārskatos. Ievērojot banku sniegto informāciju lietā un Administratīvās apgabaltiesas 28.06.2010. spriedumā SIA "Mobilux" lietā Nr.A43005309 noteikto, ka naudas soda aprēķinā gada pārskata datus var ņemt vērā tikai pēc tam, kad tie apstiprināti akcionāru sapulcē, lietas dalībnieku neto apgrozījums nosakāms saskaņā ar pēdējā finanšu gada pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas gada pārskata datiem, kuri apstiprināti akcionāru sapulcē. Saskaņā ar banku iesniegtajiem un banku interneta vietnēs pieejamiem gada pārskatiem attiecīgo ienākumu posteņu summa redzama 18.tabulā. 18.tabula. Lietas dalībnieku neto apgrozījums atbilstoši MK noteikumiem Nr.796 Neto apgrozījums (LVL) Pārskata finanšu gads Aizkraukles banka 64 547 000 2009 Baltic International Bank 10 718 573 2009 Citadele banka* 190 981 000 2009 Danske Bank 22 398 288 2009 DnB NORD Banka 107 350 000 2009 GE Money Bank 33 935 000 2009 Hipotēku banka 53 456 000 2009 Komercbanka Baltikums 10 914 000 2010 Latvijas Biznesa banka 6 068 000 2009 Latvijas Krājbanka 57 557 000 2009 LTB Bank 2 132 000 2009 Nordea 67 692 658 2010 Norvik banka 50 455 000 2009 PrivatBank 13 715 000 2009 Reģionālā investīciju banka 12 138 066 2009 Rietumu Banka 66 620 000 2009 SEB banka 122 801 000 2010 SMP Bank 5 391 000 2009 Swedbank 314 486 000 2009 Trasta komercbanka 20 767 000 2009 UniCredit Bank 43 483 000 2009 VEF banka 189 732 2009 * - Citadele banka neto apgrozījums aprēķināts saskaņā ar AS "Parex banka" 2009.gada pārskata datiem, pamatojoties uz Citadele banka un AS "Parex banka" 28.07.2010. līgumu par uzņēmuma pāreju, ar kuru Citadele banka ar 01.08.2010., tai skaitā, pārņem tiesības un saistības, kas izriet no VISA un MC līgumiem (Citadele banka 10.08.2010. vēstule Nr.2.1.4.-02/05). 13.5. Nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu (MK noteikumu Nr.796 13.punkts). Turpat 14.punktā noteikts, ka, nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā pārkāpuma veidu, radītās vai iespējamās sekas, katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā. Pārkāpuma smagums. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 15.punktu - pēc pārkāpuma veida par vieglu pārkāpumu uzskata aizliegtas vertikālās vienošanās un aizliegtas horizontālās sadarbības vienošanās, kā arī dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā, par smagu pārkāpumu - dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un vertikālās vienošanās, kuru mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, par sevišķi smagu pārkāpumu - horizontālās karteļu vienošanās un vienošanās, kuras satur ierobežojumus preču importam vai eksportam. Kā skaidrots šī lēmuma 11.punktā, Konkurences padome pārkāpumu lietas dalībnieku darbībās kvalificējusi kā aizliegtu vienošanos starp konkurentiem par pakalpojumu cenas noteikšanu, kas neatbilst aizliegtas horizontālās sadarbības vienošanās ietvaram, taču, vērtējot vienošanās konkrētajā lietā, jāsecina, ka pārkāpums, nav uzskatāms arī par horizontālo karteļa vienošanos. MK noteikumu Nr.796 15.punkts neparedz šādu kvalifikāciju pēc pārkāpumu veida. Tajā pašā laikā vienošanās starp konkurentiem par pakalpojumu cenām (cenu fiksēšana, minimālo cenu noteikšana) ir smagākais no aizliegtu vienošanos veidiem.59 Ņemot vērā minēto un ievērojot MK noteikumu Nr.798 2.9.apakšpunktā sniegto definīciju, kas attiecībā uz konstatēto pārkāpumu izmantojama un attiecināma tiktāl, lai noteiktu pārkāpuma veidu un tā smaguma pakāpi atbilstoši MK Nr.796 15.punktam, naudas sods tirgus dalībniekiem nosakāms kā par sevišķi smagu pārkāpumu. Pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. Vienošanās par MIF būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja būtisku MSC daļu, kas izpaudās kā minimālā MSC komisijas maksa, radot kopīgu banku sapratni par zemāko MSC līmeni tirgū un slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Vienošanās par MIF ietekmēja banku rīcību, nosakot MSC arī iekšējiem darījumiem. Tāpat MIF kavēja VISA, MasterCard un American Express maksājumu sistēmu konkurenci augšupejošā tirgū. Vienošanās ietekmēja konkurenci būtiskā konkrēto tirgu daļā. Vienošanās par daudzpusējām komisijas maksām par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati ATM kavēja ATM banku savstarpējo cenu konkurenci, noteica minimālo maksu izdevējbankai par tās klientu darbībām citu banku ATM, kā arī radīja nelabvēlīgas sekas banku konkurencei izdošanas un pieņemšanas tirgos un banku konkurencei kopumā (lēmuma 9.2.punkts). Vienošanās ietekmēja konkurenci būtiskā konkrēto tirgu daļā. Katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā. Izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka lomu, ņem vērā, vai tirgus dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators un vai tam bijusi aktīva vai pasīva loma (MK noteikumu Nr.796 16.punkts). Lietā izdalāmas vairākas pārkāpuma epizodes: vienošanās par (1) MIF, (2) komisijas maksām par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un (3) komisijas maksām par konta bilances apskatīšanu ATM. Tādēļ, izvērtējot katra tirgus dalībnieka lomu, Konkurences padome ņem vērā tirgus dalībnieku lomu katrā vienošanās epizodē. (1) Vienošanās par MIF. Attiecībā uz vienošanos par MIF lietā nav konstatējams, kura banka bija iniciators vienošanās noslēgšanai. Ņemot vērā, ka visi lietas dalībnieki ir ievērojuši vienošanos un piemērojuši, maksājot un/vai saņemot vienošanās rezultātā noteiktās starpbanku komisijas maksas, un guvuši finansiālu labumu, visiem lietas dalībniekiem (bankām) ir bijusi aktīva loma pārkāpuma izdarīšanā, izņemot VEF banka un PrivatBank, kuru dalība pārkāpumā vērtējama kā pasīva. VEF banka pārtrauca dalību maksājumu sistēmās VISA 22.04.2005. un Eurocard/MasterCard 2006.gada jūnijā un līdz pat VEF banka likvidācijas procesa uzsākšanai neatsāka aktīvu darbību ne izdošanas, ne pieņemšanas tirgos. Ņemot vērā minēto, VEF bankas rīcība konstatētā pārkāpuma ietvaros pēc 2006.gada jūnija atzīstama par pasīvu. Kā pasīva vērtējama arī PrivatBank dalība konstatētajā pārkāpumā, jo PrivatBank pārkāpuma periodā līdz 10.03.2008. nebija izdevusi maksājumu kartes. (2) Vienošanās par starpbanku komisijas maksām par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē. Iniciatora loma nav piešķirama nevienai bankai. Visi lietas dalībnieki ir ievērojuši vienošanos un piemērojuši, maksājot un/vai saņemot vienošanās rezultātā noteiktās starpbanku komisijas maksas, tādēļ visiem lietas dalībniekiem ir bijusi aktīva loma pārkāpuma izdarīšanā. Būtiskāka loma piešķirama ATM bankām (Swedbank, SEB banka, Latvijas Krājbanka, Citadele banka, DnB Nord banka, GE Money Bank, Nordea, Hipotēku banka, Rietumu banka), kuras guva lielāku labumu no vienošanās nekā bankas, kurām nebija ATM. Aizkraukles banka loma starp ATM bankām ir samazināma, jo Aizkraukles banka 2006.gadā likvidēja ATM tīklu. PrivatBank un VEF banka rīcība vērtējama kā pasīva iepriekš norādīto iemeslu dēļ. (3) Vienošanās par starpbanku komisijas maksu par konta bilances apskatīšanu ATM. Visi lietas dalībnieki ir ievērojuši vienošanos, maksājot un/vai saņemot vienošanās rezultātā noteiktās starpbanku komisijas maksas, tādēļ visām bankām ir bijusi aktīva loma pārkāpuma izdarīšanā, izņemot PrivatBank un VEF banka, kuru rīcība vērtējama kā pasīva iepriekš norādīto iemeslu dēļ. Būtiskāka loma piešķirama ATM bankām (Swedbank, SEB banka, Latvijas Krājbanka, Citadele banka, DnB Nord banka, GE Money Bank, Nordea, Hipotēku banka, Rietumu banka), kuras guva lielāku labumu no vienošanās nekā bankas, kurām nebija ATM. Aizkraukles banka loma starp ATM bankām ir samazināma, jo Aizkraukles banka 2006.gadā likvidēja ATM tīklu. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 18.4.apakšpunktu, ja izdarīts sevišķi smags pārkāpums, naudas soda apmērs nosakāms no 1,5 līdz 7% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Atbilstoši Konkurences likuma 12.panta otrās un trešās daļas noteikumiem un ņemot vērā izdarīto pārkāpumu smagumu un lietas dalībnieku lomu izvērtējumu pārkāpumā, naudas sods lietas dalībniekiem nosakāms sekojošā apmērā (%) no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma: 19.tabula. Naudas soda apmērs, ņemot vērā izdarīto pārkāpumu smagumu un lietas dalībnieku lomu pārkāpumā Banka % Aizkraukles banka 1,8 Baltic International Bank 1,9 Citadele banka (Parex banka) 2 Danske Bank 1,9 DnB NORD Banka 2 GE Money Bank 2 Hipotēku banka 2 Komercbanka Baltikums 1,9 Latvijas Biznesa banka 1,9 Latvijas Krājbanka 2 LTB Bank 1,9 Nordea 2 Norvik banka 1,9 PrivatBank 1,6 Reģionālā investīciju banka 1,9 Rietumu Banka 2 SEB banka 2 SMP Bank 1,9 Swedbank 2 Trasta komercbanka 1,9 UniCredit Bank 1,9 VEF banka 1,5 Pārkāpuma ilgums. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 19.2. un 19.3.apakšpunktu, ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas soda palielinājums nosakāms līdz 0,5 %, bet, ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem, naudas soda palielinājums nosakāms no 0,5 līdz 1 %. MK noteikumu Nr.796 24.punktā noteikts, ka: "Ja tirgus dalībnieks izdarījis vairākus Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minētos pārkāpumus un tie izskatīti vienlaikus vienā lietā, par katru attiecīgā panta punkta pārkāpumu naudas soda apmēru nosaka atsevišķi. Galīgo naudas soda summu aprēķina tā naudas soda ietvaros, kas noteikts par smagāko pārkāpumu." Katra pārkāpuma epizode (vienošanās par MIF, komisijas maksu par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē, kā arī konta bilances apskates ATM pakalpojumu) ir kvalificējama kā aizliegta horizontālā vienošanās par pakalpojumu cenām, un visas epizodes attiecas uz karšu darījumiem, tādējādi tās izvērtējamas kopsakarā, uzskatot par vienu pārkāpumu, jo visas pārkāpuma epizodes katra atsevišķi, viena otru papildinot, un visas kopā radīja negatīvu ietekmi uz konkurenci konkrētajos tirgos. Ievērojot minēto un MK noteikumu Nr.796 24.punktā noteikto, Konkurences padome secina, ka katras bankas pārkāpuma ilgums nosakāms no brīža, kad katra banka pievienojās VISA un/vai MC līgumiem, līdz brīdim, kad VISA un MC līgumu darbība tika izbeigta. Vērtējot katra iesaistītā tirgus dalībnieka pārkāpuma ilgumu, nav būtiski, vai tā pievienojās gan VISA līgumam, gan MC līgumiem, tādēļ par pārkāpuma sākumu uzskatāms datums, kurā banka pirmoreiz pievienojās jebkuram no minētajiem līgumiem. Ņemot vērā, ka Reģionālās investīciju bankas pārkāpuma kopējais ilgums pārsniedz vienu gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, tad Reģionālās investīciju bankas naudas sods par pārkāpuma ilgumu nosakāms saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 19.2.apakšpunktu, bet, tā kā pārējo lietas dalībnieku kopējais pārkāpuma ilgums pārsniedz piecus gadus, to naudas sods par pārkāpuma ilgumu nosakāms saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 19.3.apakšpunktu 20.tabulā norādītajā apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, par katru pārkāpuma gadu piemērojot naudas sodu 0,1% apmērā. 20.tabula. Katras bankas pārkāpuma ilgums un attiecīgi piemērotais naudas sods par pārkāpuma ilgumu: Banka Pārkāpuma ilgums Naudas sods par pārkāpuma ilgumu (%) No Līdz Aizkraukles banka 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 Baltic International Bank 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 Citadele banka 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 Danske Bank 14.01.2004. 02.01.2011. 0,7 DnB NORD Banka 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 GE Money Bank 01.12.2002. 07.01.2011. 0,8 Hipotēku banka 06.02.2003. 30.12.2010. 0,8 Komercbanka Baltikums 09.01.2003. 06.01.2011. 0,8 Latvijas Biznesa banka 01.09.2003. 05.01.2011. 0,7 Latvijas Krājbanka 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 LTB Bank 11.04.2005. 30.12.2010. 0,6 Nordea 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 Norvik Banka 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 PrivatBank 01.12.2002. 05.01.2011. 0,8 Reģionālā investīciju banka 02.05.2006. 30.12.2010. 0,4 Rietumu Banka 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 SEB banka 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 SMP Bank 27.02.2003. 30.12.2010. 0,8 Swedbank 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 Trasta komercbanka 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 UniCredit Bank 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 VEF banka 01.12.2002. 30.12.2010. 0,8 13.6. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 17.punktu kopējo naudas soda apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu noteiktos naudas sodus. Kopējais naudas sods, kas aprēķināts, summējot MK noteikumu Nr.796 18. un 19.punktā noteiktos sodus, redzams 21.tabulā. 13.7. Konkurences padome konstatē, ka lietā nepastāv MK noteikumu Nr.796 21.1.apakšpunktā norādītie atbildību pastiprinošie apstākļi, tādējādi kopējais naudas soda apmērs nav palielināms. 13.8. Atbilstoši MK noteikumu Nr.796 23.punktam un 23.1.apakšpunktam Konkurences padome kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pastāv atbildību mīkstinoši apstākļi. Neviens no lietas dalībniekiem VISA un MC līgumu pastāvēšanas laikā nebija pilnībā norobežojies no pārkāpuma izdarīšanas vai paudis savas šaubas par vienošanās likumību, atbilstību konkurences tiesību normām. Banku norāde uz to labticīgo rīcību, nosakot MIF (jo VISA un MC līgumi noslēgti 2002.gadā, kad Eiropas Komisija pieņēma VISA lēmumu, kurā Eiropas Komisija atzina VISA piedāvātās starpvalstu MIF par atbilstošām Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.pantam, un tādējādi tika dota norāde, ka MIF ir savietojamas ar konkurences tiesībām), Konkurences padomes ieskatā nemazina banku lomu pārkāpuma izdarīšanā. Bankām nebija pamata paļauties uz Eiropas Komisijas VISA lēmumu, jo tas neaptver vietējās MIF, kā to vairākkārtīgi Vēstulē Nr.215 uzsver pašas bankas. Bankām, kas iesaistījās vienošanās, kas to skatījumā bija atļaujama atbilstoši Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai, bija jāizvērtē vienošanās pirms tās noslēgšanas, jāpaziņo Konkurences padomei60 un jāspēj pierādīt, ka attiecīgā aizliegtā vienošanās ir atbrīvojama no vispārējā aizlieguma atbilstoši Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai. Konkurences padome konstatē lietā atbildību mīkstinošu apstākli (MK noteikumu Nr.796 23.1.apakšpunkts), jo Lietas dalībnieki uz lēmuma pieņemšanas brīdi ir izbeiguši pārkāpumu. Swedbank ir pirmā banka, kura noslēgusi divpusēju līgumu par visām komisijas maksām, kuras aptver VISA un MC līgumi, un aktīvi piedāvājusi arī citiem tirgus dalībniekiem slēgt divpusējas vienošanās. Swedbank daļēji atkāpās no vienošanās kopš 2008.gada februāra, kad tā uzsāka daļu vietējo karšu maksājumu POS terminālos apstrādi ar Zviedrijas kredītiestādes Swedbank Card Services AB starpniecību, nemaksājot vienošanās rezultātā noteiktās MIF, tomēr līdz pat VISA un MC līgumu darbības izbeigšanai daļai karšu maksājumu Swedbank POS terminālos bija piemērojamas vienošanās rezultātā noteiktās MIF. Vienlaicīgi Swedbank kā izdevējbanka joprojām saņēma vienošanās rezultātā noteiktās MIF par visiem karšu maksājumiem POS terminālos Latvijā ar Swedbank izdotajām kartēm, tādēļ Swedbank rīcība, daļēji atkāpjoties no vienošanās nav vērtējama kā būtisks atbildību mīkstinošs apstāklis. PrivatBank un VEF banka ir sniegusi pierādījumus, ka laikposmā, kad tās bija aizliegtās vienošanās dalībnieces, faktiski vienošanos neīstenoja (MK noteikumu Nr.796 23.1.4.apakšpunkts). VEF banka pēc 2006.gada jūnija pārtrauca dalību maksājumu sistēmās. PrivatBank laika periodā no 12.05.2004. līdz 10.03.2008. nebija izdevusi maksājumu kartes. VISA un MC līgumu darbības laikā Latvijas Krājbanka ir noslēgusi vairāk divpusējus līgumus par starpbanku komisijas maksu par skaidras naudas izsniegšanas ATM pakalpojumu nekā citas bankas (2.pielikums). Konkurences padome nekonstatē citus atbildību mīkstinošus apstākļus. Ņemot vērā konstatētos atbildību mīkstinošus apstākļus, kopējais naudas soda apmērs tirgus dalībniekiem samazināms, kā norādīts 21.tabulā. 21.tabula. Naudas soda apmērs (%) un naudas sods (LVL) Naudas soda apmērs pēc parkāpuma smaguma (%) Naudas soda apmērs pēc parkāpuma ilguma (%) Naudas soda apmērs (%) Samazinājums saskaņā ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem (%) Naudas soda apmērs (%) Naudas sods (LVL) (1) (2) (1)+(2)=(3) (4) (3)-(4) Aizkraukles banka 1,8 0,8 2,6 0,2 2,4 1 549 128,00 Baltic International Bank 1,9 0,8 2,7 0,2 2,5 267 964,33 Citadele banka 2 0,8 2,8 0,2 2,6 4 965 506,00 Danske Bank 1,9 0,7 2,6 0,2 2,4 537 558,91 DnB NORD Banka 2 0,8 2,8 0,2 2,6 2 791 100,00 GE Money Bank 2 0,8 2,8 0,2 2,6 882 310,00 Hipotēku banka 2 0,8 2,8 0,2 2,6 1 389 856,00 Komercbanka Baltikums 1,9 0,8 2,7 0,2 2,5 272 850,00 Latvijas Biznesa banka 1,9 0,7 2,6 0,2 2,4 145 632,00 Latvijas Krājbanka 2 0,8 2,8 0,3 2,5 1 438 925,00 LTB Bank 1,9 0,6 2,5 0,2 2,3 49 036,00 Nordea 2 0,8 2,8 0,2 2,6 1 760 009,11 Norvik Banka 1,9 0,8 2,7 0,2 2,5 1 261 375,00 PrivatBank 1,6 0,8 2,4 0,4 2 274 300,00 Reģionālā investīciju banka 1,9 0,4 2,3 0,2 2,1 254 899,39 Rietumu Banka 2 0,8 2,8 0,2 2,6 1 732 120,00 SEB banka 2 0,8 2,8 0,2 2,6 3 192 826,00 SMP Bank 1,9 0,8 2,7 0,2 2,5 134 775,00 Swedbank 2 0,8 2,8 0,3 2,5 7 862 150,00 Trasta komercbanka 1,9 0,8 2,7 0,2 2,5 519 175,00 UniCredit Bank 1,9 0,8 2,7 0,2 2,5 1 087 075,00 VEF banka 1,5 0,8 2,3 0,4 1,9 3 604,91 13.9. Atbilstoši MK noteikumu Nr.796 23.punktam un 23.2.apakšpunktam Konkurences padome kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir mazāks par 10% no šā tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. Saskaņā ar banku gada pārskatos norādīto, banku un FDL sniegto informāciju61 neviena tirgus dalībnieka apgrozījums konkrētajos tirgos nepārsniedz 10% no šā tirgus dalībnieka neto apgrozījuma (22.tabula), tādēļ, ievērojot samērīguma un proporcionalitātes principus, Konkurences padome uzskata, ka visiem tirgus dalībniekiem ir iespējams saskaņā ar MK noteikumu Nr.796 23.2.apakšpunktu samazināt naudas soda apmēru, kā norādīts 23.tabulā. 22.tabula. Tirgus dalībnieku apgrozījums konkrētajos tirgos un tā attiecība pret neto apgrozījumu Banka Apgrozījums konkrētajos tirgos (LVL) Apgrozījuma konkrētajos tirgos attiecība pret neto apgrozījumu (%) Aizkraukles banka (*) (*) (<10) Baltic International Bank (*) (*) (<10) Citadele banka (*) (*) (<10) Danske Bank (*) (*) (<10) DnB NORD Banka (*) (*) (<10) GE Money Bank (*) (*) (<10) Hipotēku banka (*) (*) (<10) Komercbanka Baltikums (*) (*) (<10) Latvijas Biznesa banka (*) (*) (<10) Latvijas Krājbanka (*) (*) (<10) LTB Bank (*) (*) (<10) Nordea (*) (*) (<10) Norvik banka (*) (*) (<10) PrivatBank (*) (*) (<10) Reģionālā investīciju banka (*) (*) (<10) Rietumu Banka (*) (*) (<10) SEB banka* (*) (*) (<10) SMP Bank (*) (*) (<10) Swedbank (*) (*) (<10) Trasta komercbanka (*) (*) (<10) UniCredit Bank (*) (*) (<10) VEF banka (*) (*) (<10) * saskaņā ar datiem par 2009.finanšu gadu 13.10. Izvērtējot noteiktā naudas soda lietderību un samērīgumu, Konkurences padomes ieskatā katras bankas sodīšanas mērķi var sasniegt ar mazāku ierobežojumu (naudas soda apmēru). Noteiktajam naudas sodam jābūt samērīgam ar banku gūto labumu no vienošanās. Ievērojot iepriekšminēto, naudas soda apmēra samazinājums un galējais naudas sods nosakāms atbilstoši 23.tabulā norādītajam apmēram. 23.tabula. Naudas soda apmēra samazinājums un galējais naudas sods Banka Naudas sods (LVL) Samazinājums pēc apgrozījuma konkurē-tajos tirgos Ieņēmumi no komsijas maksas* (LVL) Ieņēmumu no komisijas maksas attiecība pret neto apgrozījumu (%) Samazinājums pēc komisijas maksas ieņēmumiem Galējais naudas sods (LVL) Aizkraukles banka 1 549 128,00 90% (*) (*) (<1) 90% 15 491,28 Baltic Inter-national Bank 267 964,33 80% (*) (*) (<1) 95% 2 679,64 Citadele banka 4 965 506,00 30% (*) (*) (<20) 65% 1 216 548,97 Danske Bank 537 558,91 90% (*) (*) (<1) 95% 2 687,79 DnB NORD Banka 2 791 100,00 80% (*) (*) (<10) 70% 167 466,00 GE Money Bank 882 310,00 70% (*) (*) (<10) 70% 79 407,90 Hipotēku banka 1 389 856,00 80% (*) (*) (<10) 80% 55 594,24 Komercbanka Baltikums 272 850,00 90% (*) (*) (<1) 95% 1 364,25 Latvijas Biznesa banka 145 632,00 90% (*) (*) (<1) 95% 728,16 Latvijas Krājbanka 1 438 925,00 40% (*) (*) (<10) 70% 259 006,50 LTB Bank 49 036,00 80% (*) (*) (<1) 95% 500,00** Nordea 1 760 009,11 70% (*) (*) (<10) 70% 158 400,82 Norvik banka 1 261 375,00 80% (*) (*) (<1) 90% 25 227,50 PrivatBank 274 300,00 80% (*) (*) (<1) 90% 5 486,00 Reģionālā inves-tīciju banka 254 899,39 90% (*) (*) (<1) 95% 1 274,50 Rietumu Banka 1 732 120,00 60% (*) (*) (<10) 85% 103 927,20 SEB banka 3 192 826,00 50% (*) (*) (<20) 65% 558 744,55 SMP Bank 134 775,00 70% (*) (*) (<1) 95% 2 021,63 Swedbank 7 862 150,00 20% (*) (*) (<40) 55% 2 830 374,00 Trasta komercbanka 519 175,00 90% (*) (*) (<1) 95% 2 595,88 UniCredit Bank 1 087 075,00 90% (*) (*) (<1) 95% 5 435,38 VEF banka 3 604,91 90% (*) (*) (<1) 95% 500,00** * FDL sniegtā informācija par banku ienākumiem no VISA un MC līgumos noteiktajām komisijas maksām laika periodā no 2004. līdz 2010.gadam (FDL 14.10.2010. vēstule Nr.V-N/0705, FDL 21.02.2011. vēstule Nr.V-N/0115). ** LTB Bank un VEF banka naudas soda apmērs nosakāms saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta trešo daļu, kas paredz, ka Konkurences padome ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu ne mazāk kā 500 latu katram. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 11.panta pirmās daļas 1.punktu, 12.panta pirmo un trešo daļu, Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem" 3., 4., 6., 7., 13., 14., 15., 16., 17. punktu, 18.3., 19.2., 19.3.apakšpunktu, 23. un 24. punktu, kā arī Administratīvā procesa likuma 8., 13., 65. un 66.pantu, Konkurences padome nolēma: