8. Article

Tirgus raksturojums un struktūra 8.1. 3.tabulā redzams Latvijā izdoto maksājumu karšu skaits uz katra attiecīgā perioda beigām. 3.tabula. Latvijā izdoto karšu skaits uz gada beigām Kartes ar maksājumu funkciju 2002 863 530 2003 1 125 920 2004 1 318 097 2005 1 704 959 2006 2 044 171 2007 2 369 454 2008 2 516 675 2009 2 476 524 2010 2 426 881 Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika (http://www.bank.lv) Avots: Latvijas Banka http://www.bank.lv un Centrālā statistikas pārvalde http://www.csb.gov.lv 5.attēls. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un karšu skaita dinamika Latvijā Avots: Latvijas Banka http://www.bank.lv 6.attēls. Maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm dinamika Avots: Latvijas Banka http://www.bank.lv 7.attēls. Maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm uz vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem dinamika Informācija 5.attēlā parāda, ka izdoto karšu skaits Latvijā salīdzinoši vienmērīgi pieauga laika periodā no 2000.gada līdz 2007.gadam, pieaugums samazinājās 2008.gadā un 2009.gadā jau vērojams izsniegto karšu skaita samazinājums attiecībā pret 2008.gadu. Līdzīgu dinamiku parāda arī maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm izmaiņas un maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm uz vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem izmaiņas (7.attēls). Debetkaršu skaits visdinamiskāk pieauga līdz 2005.gadam, ko var skaidrot gan ar banku iniciatīvām, piesaistot karšu turētājus, gan ar valsts aktivitātēm, piemēram, valsts cīņa ar "aplokšņu algām", budžeta iestāžu pāreju uz darba algu izmaksu ar pārskaitījumu bankas kontā17, gan arī ar ekonomisko izaugsmi Latvijā. Pēc 2005.gada vērojams mērens debetkaršu skaita pieaugums. Tā kā kopējā karšu skaita pieauguma dinamika pēc 2005.gada ir līdzīga kā iepriekšējos gados, secināms, ka kopējais karšu skaita pieaugums pēc 2005.gada noticis pārsvarā kredītkaršu skaita pieauguma rezultātā, kas skaidrojams ar izsniegto karšu kredītu apjoma pieaugumu (4.tabula), ko, savukārt, ietekmēja Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme. Tomēr jau 2008.gadā samazinājās gan karšu skaits, gan izsniegto karšu kredītu apjoms, kas izskaidrojams ar vispārējo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Latvijā 2008.gadā un karšu turētāju atteikšanos no karšu kredītiem, ekonomiskās lejupslīdes ietekmē samazinoties naudas līdzekļiem. Secīgi, no 2008.gada apstājās arī maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm pieaugums un maksājumu skaita POS terminālos Latvijā ar Latvijā izdotajām maksājumu kartēm uz vienu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem pieaugums (6., 7.attēls). 4.tabula. Izsniegto karšu kredītu apjoms (milj.LVL) Karšu kredīti 30.09.2007. 245,08 31.12.2007. 240,33 31.03.2008. 259,17 30.06.2008. 277,47 30.09.2008. 299,43 31.12.2008. 301,94 31.03.2009. 301,62 30.06.2009. 301,61 31.07.2009. 297,56 Datu avots: Banku sniegtā informācija lietā Izvērtējot iepriekšminēto kopsakarā, Konkurences padome konstatē, ka karšu izplatība sasniedza ievērojamu piesātinātību 2005.gadā, jo izsniegto karšu skaits uz gada beigām bija pārsniedzis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu un sasniedzis arī kopējo iedzīvotāju skaitu vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem (skatīt 5.attēlu). Pēc 2005.gada arī vērojama debetkaršu skaita pieauguma mazināšanās. Tomēr, neskatoties uz to, bankas nepārskatīja MIF apmēru un piemērošanas lietderību, izvērtējot tās atbilstību Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai. Līdzīgu dinamiku demonstrē POS terminālu skaita izmaiņas. POS terminālu skaits vienmērīgi pieauga līdz 2005.gadam, pieaugumam turpinoties līdz 2008.gadam. Pēc 2008.gada POS terminālu skaita pieaugums faktiski apstājās - POS terminālu skaita pieaugumu pēc 2006.gada Konkurences padome skaidro ar Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi (5.tabula un 8.attēls) un POS terminālu skaita pieauguma apstāšanos ar ekonomisko lejupslīdi, samazinoties saimnieciskai aktivitātei. 5.tabula. Latvijā izvietoto POS terminālu skaits katra gada beigās POS terminālu skaits 2002 8 326 2003 10 268 2004 11 829 2005 13 784 2006 16 211 2007 20 555 2008 23 282 2009 23 836 2010 23 857 Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika (http://www.bank.lv) Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika http://www.bank.lv 8.attēls. POS terminālu skaita izmaiņu Latvijā dinamika Lai arī POS terminālu skaits pieauga no 8326 POS termināliem 2002.gada beigās līdz 21849 termināliem 2008.gada 1.pusgada beigās18, kartes kā maksāšanas līdzekli pieņemošo tirgotāju skaits nebija ievērojams - 2007.gada beigās 7722 un 2008.gada 1.pusgada beigās - 9504 tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kas ir ievērojami mazāk nekā potenciālais karšu maksājumus izmantojošo tirgotāju skaits - 2007.gadā 22413 un 2008.gadā 2378419, kas norāda, ka no patērētāju labuma, karšu maksājumu izplatības un ekonomiskās attīstības viedokļa bija nepieciešams veicināt karšu maksājumu pieņemšanu. 6.tabulā un 9.attēlā redzams Latvijā izvietoto ATM skaits uz katra attiecīgā perioda beigām un ATM skaita pieauguma dinamika. 6.tabula. Latvijā izvietoto ATM skaits uz gada beigām ATM skaits 2002 842 2003 868 2004 875 2005 877 2006 952 2007 1 147 2008 1 274 2009 1 320 2010 1 361 Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika (http://www.bank.lv) Avots: Latvijas Bankas maksājumu statistika (http://www.bank.lv) 9.attēls. Latvijā izvietoto ATM skaita dinamika 8.2. Informācija 7.tabulā parāda banku tirgus daļas pēc izdotā maksājumu karšu skaita Latvijā uz perioda beigām, un 8.tabulā redzamas banku tirgus daļas pēc maksājumu skaita ar bankas izdotajām kartēm POS terminālos Latvijā, kas ir atbilstošāks rādītājs nekā karšu skaits (karšu skaits var būt mainīgs gada laikā). 7.tabula. Izdevējbanku tirgus daļas pēc izdoto karšu skaita uz katra gada beigām Izdevējbanka 2005 2006 2007 2008 Skaits % Skaits % Skaits % Skaits % Aizkraukles banka (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Baltic International Bank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Citadele banka (*) (*) (<20) (*) (*)(<20) (*) (*)(<20) (*) (*)(<20) Danske Bank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) DnB Nord Banka (*) (*) (<10) (*) (*)(<10) (*) (*)(<10) (*) (*)(<10) GE Money Bank (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Hipotēku banka (*) (*) (<1) (*) (*)(<10) (*) (*)(<10) (*) (*)(<10) Komercbanka Baltikums (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Latvijas Biznesa banka (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Latvijas Krājbanka (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) LTB Bank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Nordea (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Norvik banka (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) PrivatBank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Reģionālā investīciju banka (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Rietumu Banka (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) SEB banka (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) SMP Bank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Swedbank (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) Trasta komercbanka (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) UniCredit Bank (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) (*) (*) (<1) Kopā 1692679 100 2068231 100 2361464 100 2500453 100 Avots: Banku sniegtā informācija lietā 8.tabula. Izdevējbanku tirgus daļas (%) pēc maksājumu skaita ar to izdotajām kartēm POS terminālos Latvijā Izdevējbanka 2005 2006 2007 2008. 1.pusg. Aizkraukles banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Baltic International Bank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Komercbanka Baltikums (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Citadele banka (*) (<20) (*) (<20) (*) (<20) (*) (<20) Danske Bank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) DnB Nord banka (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) GE Money Bank (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) Hipotēku banka (*) (<1) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) Latvijas Biznesa Banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Latvijas Krājbanka (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) LTB Bank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Nordea (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) Norvik Banka (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) PrivatBank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Reģionālā Investīciju banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Rietumu banka (*) (<10) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) SEB banka (*) (<30) (*) (<30) (*) (<30) (*) (<30) SMP banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Swedbank (*) (>40) (*) (>40) (*) (>50) (*) (>50) Trasta Komercbanka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) UniCredit Bank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) VEF banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Kopā 100 100 100 100 Piezīme: Konkurences padomes aprēķini saskaņā ar banku sniegto informāciju lietā Izdošanas tirgū darbojas visas Latvijā licencētās bankas vai banku filiāles, izņemot VEF banka, kura pārtrauca karšu izdošanu 2006.gadā. Trīs bankām (Swedbank, Citadele banka, SEB banka) kopā ir ievērojama tirgus daļa (8.tabula). Tirgus daļu izmaiņas laika periodā no 2005. - 2008.gadam norāda uz nelielām tirgus daļu izmaiņām un apliecina banku tirgus daļu stabilitāti, kas norāda uz nelielu konkurences intensitāti izdošanas tirgū. Izdošanas tirgū darbojas trīs lieli tirgus dalībnieki un liels skaits mazu tirgus dalībnieku. Līdzīgi secinājumi izdarīti arī banku pasūtītā pētījumā par Latvijas banku izmaksām, nodrošinot karšu maksājumus POS terminālos20 (turpmāk - POS pētījums), kurā par lielām uzskatītas 5 un par mazām 16 izdevējbankas. Minēto apliecina arī salīdzinoši augstā un pieaugošā koncentrācija tirgū. Atbilstoši 8.tabulā norādītajām banku tirgus daļām HHI21 izdošanas tirgū 2005.gadā bija 3115, 2006.gadā - 3083, 2007.gadā - 3170 un 2008.gadā - 3297. 8.3. Pieņemšanas tirgū darbojas 9 no 22 bankām. Pieņēmējbanku tirgus daļas pēc maksājumu skaita bankas POS terminālos ar Latvijā izdotajām kartēm redzamas 9.tabulā. 9.tabula. Pieņēmējbanku tirgus daļas (%) pēc maksājumu skaita pieņēmējbankas POS terminālos ar Latvijas izdevējbanku izdotajām kartēm Pieņēmējbanka 2005 2006 2007 2008. 1.pusg. Citadele banka (*) (<10) (*) (<20) (*) (<20) (*) (<20) DnB Nord banka (*) (<20) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) GE Money Bank (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Hipotēku banka (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Latvijas Krājbanka (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) Nordea (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) (*) (<1) Rietumu banka (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) (*) (<10) SEB banka (*) (<30) (*) (<30) (*) (<30) (*) (<30) Swedbank (*) (>40) (*) (>50) (*) (>40) (*) (>40) Kopā 100 100 100 100 Piezīme: Konkurences padomes aprēķini saskaņā ar banku sniegto informāciju lietā Pieņemšanas tirgū darbojas bankas, kuras ir izsniegušas lielāko skaitu maksājumu karšu Latvijā, tādējādi lielākās bankas pieņemšanas tirgū ir lielākās arī izdošanas tirgū. Trīs bankām (Swedbank, Citadele banka, SEB banka) kopā ir ievērojama tirgus daļa. Atbilstoši 9.tabulā norādītajām banku tirgus daļām HHI pieņemšanas tirgū 2005.gadā bija 3028, 2006.gadā - 3401, 2007.gadā - 3321 un 2008.gadā - 3277, kas norāda uz salīdzinoši augstu tirgus koncentrāciju. 8.4. ATM pakalpojumus saviem klientiem, citām bankām un to klientiem sniedz 11 bankas. Kā apliecina ATM skaits un izdoto karšu skaits, lielākās ATM pakalpojumu sniedzējas tāpat kā izdošanas un pieņemšanas tirgos ir Swedbank, SEB banka, Latvijas Krājbanka, Citadele banka un DnB Nord banka (skatīt 10.tabulu). 10.tabula. ATM skaits uz 2008.gada 31.decembri ATM skaits % Swedbank (*) (*) (<30) SEB banka (*) (*) (<20) Latvijas Krājbanka (*) (*) (<20) Citadele banka (*) (*) (<20) DnB NORD Banka (*) (*) (<10) GE Money Bank (*) (*) (<10) Danske Bank* (*) (*) (<10) Nordea* Hipotēku banka (*) (*) (<10) PrivatBank (*) (*) (<10) Rietumu Banka (*) (*) (<10) Kopā 1207 100 Avots: banku sniegtā informācija lietā * Danske Bank un Nordea ir kopīgs ATM tīkls