10. Article

Saeimas vēlēšanās pieteiktajiem trīspadsmit kandidātu sarakstiem "Kristīgi demokrātiskā savienība" bija priekšpēdējā - divpadsmitajā vietā - attiecībā uz nodoto balsu skaitu par katru kandidātu sarakstu (sk. http://web.cvk.lv/pub/public/29763.html, aplūkots 2011. gada 29. martā). Satversmes tiesa savos spriedumos vairākkārt ir vērtējusi jautājumus, kas skar gan aktīvās, gan arī pasīvās vēlēšanu tiesības. Attiecībā uz pasīvajām vēlēšanu tiesībām Satversmes 9. panta aspektā ir atzīts, ka tās demokrātiskā valstī uzskatāmas par ārkārtīgi būtiskām personas tiesībām un jebkuri izņēmumi no tām ir interpretējami šauri. Tomēr valsts ir tiesīga šīm tiesībām noteikt pamatotus un samērīgus ierobežojumus (sk. Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 1. punktu). Pat konstatējot, ka tiesību norma ir nesamērīgi ierobežojusi personas aktīvās vai pasīvās vēlēšanu tiesības, Satversmes tiesa nevienam no attiecīgajiem spriedumiem nav piešķīrusi atpakaļvērstu spēku un apstrīdētās normas nav atzinusi par spēkā neesošām no to pieņemšanas vai spēkā stāšanās brīža (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 5. marta spriedumu lietā Nr. 2002-18-01 un 2006. gada 15. jūnija spriedumu lietā Nr. 2005-13-0106). Vēlēšanu sistēmai jābūt stabilai, būtiskus vēlēšanu noteikumus nedrīkst bieži mainīt, un to izmaiņas ir jāpamato ar svarīgiem iemesliem. Ja tiek pieņemts lēmums par vēlēšanu noteikumu maiņu, tas jādara saprātīgā laika periodā pirms kārtējām vēlēšanām (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 23. septembra sprieduma lietā Nr. 2002-08-01 secinājumu daļu). Līdz ar to vēl jo vairāk nebūtu pieļaujama tāda konstitucionālo institūciju rīcība, kas vēlēšanu noteikumu maiņai piešķirtu atpakaļvērstu spēku. Turklāt Saeimas vēlēšanu likuma 54. pantā ietvertais tiesiskais regulējums paredz salīdzinoši īsu - septiņu dienu termiņu, kurā tiesai ir jāizskata pieteikums par CVK lēmumu, kas attiecas uz Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Tādējādi likumdevējs atzinis, ka, arī izvērtējot Saeimas vēlēšanu tiesiskumu, pēc iespējas ir samazināma jebkura nenoteiktība attiecībā uz vēlēšanu rezultātiem. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka Saeimas vēlēšanu likuma 51. pantā minētais pieteikums skatāms steidzamības kārtā (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra sprieduma lietā Nr. SA-5/2006 9. punktu www.at.gov.lv). Izskatāmajā lietā pieņemta ar vēlēšanu noteikumiem saistīta Satversmes tiesas sprieduma atpakaļvērsts spēks varētu izraisīt tiesisko nenoteiktību jomā, kurā būtiska ir tiesiskā stabilitāte. Izskatāmajā lietā iespējamā personas tiesību aizskāruma novēršana neatsvērtu sabiedrības interesi par to, lai valstī valdītu tiesiskā stabilitāte un demokrātiski ievēlētās institūcijas turpinātu savu darbību līdz Satversmē noteiktā termiņa beigām. Līdz ar to izskatāmajā lietā Satversmes tiesa nevarētu piešķirt savam nolēmumam atpakaļvērstu spēku, tāpēc ir pamats tiesvedības izbeigšanai. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2010-68-01 "Par Saeimas vēlēšanu likuma 6. panta pirmās daļas, ciktāl tā attiecas uz tiesnesi, kurš ir pieteikts par deputāta kandidātu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam". Lēmums nav pārsūdzams. Rīcības sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris