2. Article

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka vēlēšanu tiesību jautājumus regulē Satversme un vairāki Latvijai saistoši starptautiskie tiesību akti. No tiem esot secināms, ka piedalīšanās parlamenta vēlēšanās ir viena no svarīgākajām un nozīmīgākajām pilsoņu politiskās gribas izpausmēm. Vēlēšanu tiesības tiekot atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām demokrātiskā sabiedrībā. Atsaucoties uz Satversmes tiesas nolēmumiem, pieteikumā secināts, ka vēlēšanu tiesībām esot pieļaujams noteikt tādus ierobežojumus, kuri saistīti ar personas vecumu, pilsonību un citiem apstākļiem. Proti, vēlēšanu tiesības neesot absolūtas, un atsevišķos gadījumos tās varot ierobežot. Valstīm esot liela izvēles brīvība šo tiesību īstenošanā, taču valsts noteiktajiem ierobežojumiem vajagot samērīgi sabalansēt personas un valsts intereses. Apstrīdētā norma paredzot personas tiesību ierobežojumu, tā esot noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, un tās leģitīmais mērķis esot nodrošināt tiesnešu neatkarību. Tomēr apstrīdētā norma indivīda tiesības ierobežojot vairāk, nekā sabiedrība iegūstot no šāda ierobežojuma pastāvēšanas. Proti, lai tiesnesi varētu pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, viņam esot obligāts pienākums atstāt savu amatu. Tiesneša pieteikšana par deputāta kandidātu nenozīmējot viņa piederību attiecīgajai politiskajai organizācijai, jo esot saistīta tikai ar tiesneša atbalstu šīs organizācijas nostājai un mērķiem. Neviena persona pilsoniskā sabiedrībā neesot apolitiska un katram esot sava nostāja politiskajos jautājumos. Bez tam apstrīdētā norma nepamatoti ierobežojot tiesneša tiesības arī salīdzinājumā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteikto kārtību izvirzīšanai par Eiropas Parlamenta vai pašvaldības domes deputāta kandidātu. Attiecībā uz šīm vēlēšanām netiekot prasīts, lai par deputāta kandidātu pieteiktais tiesnesis atstātu savu amatu.