11. Article

Vai iestāde pēc ārkārtas situācijas ir veikusi mediju monitoringu un satura analīzi, lai izvērtētu krīzes komunikācijā pieļautās kļūdas un veiktu uzlabojumus. Ja jā, kādi ir bijuši būtiskākie secinājumi? Pārsvarā aptaujātās iestādes veic gan ikdienas monitoringu, gan mediju monitoringu ārkārtējās situācijās. Kā galvenais secinājums pēc ārkārtas situāciju mediju monitoringa un satura analīzes tika pieminēts, ka pēc šādiem gadījumiem ir iespējams identificēt pārsvarā starpinstitūciju sadarbības kļūdas un labot tās. Tieši starpinstitūciju sadarbības kļūdas ir tās, kas galarezultātā būtiski ietekmē informāciju, kas nonāk sabiedrībā. Līdz ar to ir svarīgi, lai būtu dokuments, kurā ir skaidri definēts, kādas darbības, kura institūcija veic un kādu informāciju attiecīgā iestāde sniedz plašsaziņas līdzekļiem. Kā case study tika pieminēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas situācija, kad pēc Lielupes zivju masveida slāpšanas 2005.gadā ministrija pati veica mediju satura monitoringu un atbildīgo vides institūciju darbības izvērtējumu. Šo pasākumu rezultātā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tika izstrādāta kārtība kādā sniedzama informācija ar vides aizsardzību saistītās avārijas situācijās. Savukārt, Veselības ministrija pēc pēdējās gripas pandēmijas secināja, ka galvenās problēmas rodas ar mediju pastiprinātu vēlmi iegūt ekskluzīvu un sensacionālu informāciju apejot piedāvātos informācijas iegūšanas veidus.