12. Article

Kādus trūkumus iestāde saskata krīžu komunikācijas un koordinācijas jautājumos? Gandrīz visas aptaujātās iestādes uzskata, ka krīžu komunikācijas un koordinācijas jomā ir nepieciešami nopietni uzlabojumi. Kā galvenie trūkumi tika nosaukti: - Nav izstrādāts komunikācijas modelis iestādē iekšienē; - Mājaslapā nav publicēta informācija par nepieciešamo rīcību krīzes situācijā; - Operatīvāk jānodrošina informācijas aprite ministrijas iekšienē un starp padotības institūcijām; - Maz tiek strādāts pie šī jautājuma vadības līmenī - tam netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība un netiek iniciētas darbinieku, t.sk. - pakļautības iestāžu vadības, darbinieku apmācības; - Trūkst ārējo normatīvo aktu, kuros ir precīzi definēts, kuras krīzes situācijas, kuras iestādes vada. (Šādi ārējie normatīvie akti katrā jomā lielākoties jau ir. Tiesa gan tajos netiek izmantots vienots krīzes jēdziens. Šādu vienotu apzīmējumu būtu vēlams ieviest); - Trūkst iekšējo normatīvo aktu, kuros iestādes, saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteikto, precīzi formulē, kādas darbības, kurās krīzes situācijās tā veic un kā komunicē uz āru; - Nav izstrādāts krīzes komunikācijas plāns; - Nav koordinācija krīžu komunikācijas un sabiedrības informēšanas līmenī; - Nav viena mājaslapa, kur ir apkopota visa informācija par ārkārtas situācijām un gadījumiem. Iedzīvotāji resoru griezumā nezina, kur meklēt informāciju plūdu, enerģētikas krīzes u.c. gadījumos; - Nav vadlīnijas krīžu komunikācijas vadīšanā (vairāki likumi, kas jāievēro krīžu gadījumu komunikācijā, piem., jāinformē operatīvi sabiedrība arī gadījumos, ja nav pietiekoši plašas informācijas amatpersonas rīcība; jāizvēlas pareizais fons filmējoties; empātijas deva komunikācijās vēstījumos, utt.) - Nav apmācīti krīžu komunikācijas speciālisti ministrijās; - Iedzīvotāji nav izglītoti par rīcību ārkārtas situācijās; - Nav ieviests starptautiskais sabiedrības informēšanas modelis: ārkārtas situācijas informācija radio. (Modelim ir jābūt vienkāršam) - Finansējuma trūkums speciālistu kapacitātes celšanai VIDM un darbinieku apmācīšanai padotības iestādēs; - Nepieciešamība ārkārtas situāciju gadījumos vairāk kontaktēties un pastiprināti informēt speciālistus pašvaldībās, arī izglītības iestādēs; - Ar izskaidrošanas darbu novērst panikas situāciju sabiedrībā un seku novēršanā iesaistītajos dienestos; - Valstī ir jāizstrādā vienots rīcības plāns krīzes situācijā, nosakot, kuras iestādes par kādām krīzes situācijām atbild un kā notiek krīzes komunikācija "pa vertikāli" un "pa horizontāli" starp valsts, pašvaldības un privātajām institūcijām; - Nepieciešams noteikt vienu valsts institūciju, kas vadītu krīzes situāciju novēršanu valstī un atbilstoši krīzes situācijas specifikai piesaistītu nepieciešamās amatpersonas un speciālistus no citām valsts un pašvaldības institūcijām. Iekšlietu ministra vietā - tieslietu ministrs A.Štokenbergs