1. Article

Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumi Nr. 692 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 692) tika izdoti saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturto daļu un Reklāmas likuma 7. panta otro daļu. 1.1. Noteikumu Nr. 692 pieņemšanas laikā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturtā daļa noteica, ka patērētāja kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju, nosacījumus, kad patērētāja kreditēšanas līguma prasības var nepiemērot, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Noteikumu Nr. 692 30. punkts (turpmāk - apstrīdētā norma) noteica: "Kredīta devējam nav tiesību prasīt kompensāciju par kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā termiņa. Ja patērētājs izmanto tiesības uz kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā termiņa un veic pārkreditāciju pie cita kredīta devēja, patērētājam var tikt prasīta tikai pamatota un samērīga maksa par pakalpojuma administratīvajiem izdevumiem, ja tādi rodas." Noteikumi Nr. 692 zaudēja spēku 2011. gada 6. janvārī, kad spēkā stājās Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1219 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 1219). 1.2. Reklāmas likuma 7. panta otrā daļa nosaka: "Papildu prasības attiecībā uz atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas saturu, noformējumu vai izplatīšanas kārtību (arī reklāmas izplatīšanas kārtību atsevišķos masu informācijas līdzekļos) nosaka Ministru kabinets." Šādā redakcijā tā bija spēkā arī apstrīdētās normas pieņemšanas laikā. Tā kā apstrīdētā norma reglamentēja patērētāja kreditēšanas jautājumus, tās izdošanas pamatā bija Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturtajā daļā ietvertais pilnvarojums. Reklāmas likuma 7. panta otrajā daļā ietvertais pilnvarojums uz apstrīdēto normu neattiecas.