11. Article

Pirms Noteikumu Nr. 692 spēkā stāšanās jautājums par kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu bija reglamentēts Ministru kabineta 1999. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 257 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 257) IV nodaļā. Tajā tika paredzētas patērētāja tiesības pildīt kredīta saistības pirms noteiktā termiņa. Šādas tiesības patērētājam tika noteiktas arī Noteikumu Nr. 692 IV nodaļā. Izstrādājot Noteikumu Nr. 692 projektu, Ekonomikas ministrija paskaidrojuma rakstā norādīja, ka šie noteikumi nepieciešami, lai paredzētu kompensāciju mehānisma ieviešanu to kreditora administratīvo izdevumu kompensēšanai, kas tieši saistīti ar kredīta saistību pildīšanu pirms noteiktā termiņa pārkreditācijas gadījumā (sk. http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30312679&mode=mk&date=2008-08-25, aplūkots 2011. gada 16. martā). Lai noskaidrotu apstrīdētās normas tvērumu, apstrīdēto normu nepieciešams interpretēt kopsakarā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta trešās daļas pirmo teikumu redakcijā, kas bija spēkā apstrīdētās normas pieņemšanas laikā, patērētājam ir tiesības izpildīt savas saistības pirms patērētāja kreditēšanas līgumā noteiktā termiņa. Atbilstoši minētajam Patērētāju tiesību aizsardzības likuma regulējumam apstrīdētajā normā ir noteiktas patērētāja tiesības izpildīt kredīta saistības pirms noteiktā termiņa. Secināms, ka apstrīdētās normas otrais teikums piemērojams ne vien pārkreditācijas gadījumos, bet arī situācijās, kad patērētājs izpilda kredīta saistības pirms termiņa, neveicot pārkreditāciju pie cita kredīta devēja. Lai izvērtētu, vai Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, nav rīkojies ultra vires, proti, pārkāpis Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturtajā daļā noteikto pilnvarojumu, ir jānoskaidro likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma saturs, mērķis un apjoms.