15. Article

Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju. Ar tiesībām uz īpašumu saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas. Īpašuma tiesību saturā citastarp ietilpst dažādi prasījumi, kuru izpildi persona varētu pieprasīt, pastāvot skaidram tiesiskajam pamatam (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 7. punktu). Pieteikuma iesniedzēja norāda uz finansiālajām izmaksām, kas var rasties kredīta devējam, ja patērētājs izmanto savas tiesības izpildīt kredīta saistības pirms termiņa. Šādas finansiālās izmaksas varot rasties, ja procentu bāzes likme, kuru kredītiestāde saņemtu, ieguldot citur pirms termiņa saņemtos naudas līdzekļus, būtu zemāka par patērētāja saņemtajam kredītam piemēroto procentu likmi. Pieteikuma iesniedzēja atsaucas uz administratīvās lietas dalībnieces - kredītiestādes - viedokli, ka šīs izmaksas esot objektīvi pamatotas un būtu atprasāmas no patērētāja. Šo finansiālo izmaksu rašanās iespēju apstiprina arī Komercbanku asociācija, uzsverot, ka kredīta devējs varētu prasīt, lai patērētājs tās atlīdzina, ja tiktu piemērotas Civillikuma normas. Komercbanku asociācija norāda, ka apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 105. pantam ir atkarīga no tā, vai kredīta devējam noteiktais aizliegums prasīt kompensāciju ir uzskatāms par īpašuma tiesību ierobežojumu (sk. lietas materiālu 36. lpp.). Tāpēc Satversmes tiesai konkrētajā gadījumā jāizvērtē, vai kompensācijas samaksas prasījums, kura īstenošanu kredīta devējam liedz apstrīdētā norma, ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā. Apstrīdētā norma ir piemērojama, ja patērētājs izmanto savas tiesības izpildīt kredīta saistības pirms noteiktā termiņa. Patērētāja tiesību aizsardzības likuma 8. panta trešā daļa redakcijā, kas bija spēkā apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī, noteica, ka patērētājam ir tiesības izpildīt savas saistības pirms patērētāja kreditēšanas līgumā noteiktā termiņa. Satversmes tiesa atzīst, ka kredīta devējam var rasties zaudējumi, ja patērētājs izmanto savas tiesības izpildīt kredīta saistības pirms kredīta līgumā noteiktā termiņa. Noteikumu Nr. 692 27. pants noteic, ka patērētāja pienākums ir maksāt procentus un citus maksājumus tikai par to laika posmu, līdz kuram patērētājs pilnībā nokārto savas kredīta saistības. Zaudējumu rašanās cēlonis ir tas, ka kredīta devējs nevar liegt patērētājam īstenot tiesības izpildīt kredīta saistības pirms noteiktā termiņa. Kompensācijas veidā kredīta devējs varētu no patērētāja iegūt tos līdzekļus, kurus kredīta devējs būtu saņēmis, ja patērētājs pildītu kredīta saistības patērētāja kreditēšanas līgumā noteiktajā termiņā. Atbilstoši apstrīdētajā normā ietvertajam aizliegumam kredīta devējs nevar prasīt, lai patērētājs, kas izpilda kredīta saistības pirms noteiktā termiņa, atlīdzina radušos zaudējumus kompensācijas veidā. Var secināt, ka apstrīdētajā normā ietvertais kompensācijas pieprasīšanas aizliegums ir uzskatāms par kredīta devēja mantisko tiesību ierobežojumu. Tādējādi apstrīdētā norma ierobežo personām Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.