19. Article

Apstrīdētajā normā ietvertajam normatīvajam regulējumam jānodrošina, lai patērētājs varētu izmantot savas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās tiesības izpildīt saistības pirms kredīta līgumā noteiktā termiņa. Vērtējot apstrīdētās normas piemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanai, jāņem vērā tas, ka patērētājs ir ekonomiski nesalīdzināmi vājāks līdzējs nekā kredīta devējs, kuram būtu neierobežotas iespējas diktēt līguma noteikumus, ja nebūtu spēkā patērētāju aizsardzības tiesību normās noteiktie ierobežojumi. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma mērķis ir ļaut patērētājam īstenot savas tiesības un tās aizsargāt. Līdz ar to valsts ir apņēmusies aizsargāt patērētāju no iespējamiem kredīta devēja mēģinājumiem ar kredīta līgumu saistītās izmaksas un riskus kompensēt galvenokārt uz patērētāja rēķina. Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt apstrīdētās normas piemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanai. Apstrīdētā norma ir racionāls tiesisks risinājums tam, lai patērētāja mantiskais stāvoklis netiktu pasliktināts, ja viņš izpildītu kredīta saistības pirms līgumā noteiktā termiņa. Līdz ar to apstrīdētā norma ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.