2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā rajona tiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 64. un 105. pantam. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. pantā ietvertais īpašuma tiesību ierobežojums - kopējo kredīta izmaksu taisnīga samazināšana - esot neskaidrs un pretrunīgs. Minētais pants nedodot pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt īpašuma tiesību ierobežojumu tādā apjomā un formā, kā tas ir noteikts apstrīdētajā normā, proti, reducējot taisnīgās izmaksas līdz administratīvajiem izdevumiem. Tā kā Satversmes 64. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai, likumdevējam pilnvarojums normatīvajā aktā esot jāformulē nepārprotami un skaidri. Pieteikuma iesniedzēja, atsaucoties uz administratīvā procesa dalībnieces - kredītiestādes - viedokli, norāda, ka apstrīdētās normas rezultātā kredīta devējs nevar kompensēt savus zaudējumus, ja patērētājs izmanto savas tiesības izpildīt kredīta saistības pirms termiņa. Lai finansētu izsniedzamos kredītus, kredītiestādes aizņemoties starpbanku tirgū naudas līdzekļus ar procentu bāzes likmi, kas fiksēta noteiktam periodam. Ja kredīts tiek atmaksāts pirms termiņa un kredītiestāde saņem atmaksājamo summu pirms tā perioda beigām, kuram fiksēta kredītam piemērojamā procentu bāzes likme, kredīta pirmstermiņa atmaksa varot radīt kredītiestādei finansiālas izmaksas. Šādas izmaksas rodoties, ja procentu bāzes likme, ar kādu kredītiestāde var atkārtoti ieguldīt pirms termiņa saņemto summu, ir zemāka par starpbanku tirgū saņemtajam kredītam piemēroto procentu bāzes likmi. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka cilvēktiesību ierobežojumus nevar noteikt izpildvara. Līdz ar to apstrīdētajā normā paredzētais īpašuma tiesību ierobežojums neesot noteikts saskaņā ar likumu Satversmes 105. panta trešā teikuma izpratnē. Likumdevējs neesot izvērtējis īpašuma tiesību ierobežojuma samērīgumu un neesot devis skaidru pilnvarojumu Ministru kabinetam rīkoties. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka kredīta devēja īpašuma tiesību ierobežojums būtu jānosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.