21. Article

Izvērtējot to, vai labums, ko gūst sabiedrība, ir lielāks par kredīta devējam nodarītajiem zaudējumiem, norādāms, ka apstrīdētā norma skar lielu sabiedrības daļu. Katrai fiziskajai personai ir iespēja kļūt par kredīta līguma dalībnieku - patērētāju. Satversmes tiesa šā sprieduma 19. punktā atzina patērētāju tiesību aizsardzību par leģitīmu mērķi. Tādējādi apstrīdētā norma, aizsargājot patērētājus, sniedz būtisku labumu sabiedrībai. Noslēdzot kredīta līgumu, patērētājs gūst mantisku labumu savu vajadzību apmierināšanai. Savukārt kredīta devējs piešķir patērētājam kredītu nolūkā gūt peļņu. Kredīta devējs paļaujas uz to, ka patērētājs pildīs līgumā ietvertās prasības un kārtos tajā noteiktos maksājumus paredzētajos termiņos. Savukārt patērētāja interesēs ir savlaicīgi izpildīt kredīta līgumā paredzētās saistības. Lietā nav strīda par to, ka kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumā kredīta devējam varētu rasties zaudējumi. Taču kredīta pirmstermiņa atmaksa nav vērtējama kā kredīta līguma neizpilde. Kredīta saistību izpilde pirms līgumā noteiktā termiņa ir Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikts līguma izpildes veids. Neierobežojot kredīta devēja tiesības prasīt no patērētāja zaudējumu atlīdzību kompensācijas veidā, tiktu būtiski ierobežotas patērētāju tiesības izpildīt kredīta saistības pirms līgumā noteiktā termiņa. Tādējādi netiktu īstenots apstrīdētās normas leģitīmais mērķis. Var piekrist Ministru kabineta viedoklim, ka praksē kredīta pirmstermiņa atmaksa nenotiek masveidā. Patērētāja ekonomiskās iespējas parasti ir šķērslis kredīta saistību izpildei pirms līgumā noteiktā termiņa. Atsevišķie kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumi nevar nodarīt kredīta devējiem tādu kaitējumu, kāds tiktu nodarīts sabiedrībai, ja patērētājam būtu liegta iespēja izpildīt kredīta saistības pirms noteiktā termiņa. Var secināt, ka apstrīdētajā normā noteiktais tiesību ierobežojums ir taisnīgs pret kredīta devēju. Vienlaikus Satversmes tiesa norāda, ka gadījumos, kad patērētājs izpilda saistības pirms kredīta līgumā noteiktā termiņa, kredīta devējam atmaksāto summu ir iespējams ieguldīt peļņas gūšanai. Atkarībā no ieguldījuma nosacījumiem un tirgus situācijas kredīta devējs nākotnē var ciest zaudējumus vai arī gūt peļņu. Līdz ar to ir iespējamas situācijas, kurās kredīta devēja mantiskās intereses, patērētājam izmantojot savas tiesības uz kredīta pirmstermiņa atmaksu, netiek aizskartas. Valstij jānodrošina efektīva patērētāju tiesību aizsardzība. Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētajā normā noteiktais kredīta devēju īpašuma tiesību ierobežojums ir mazāks par labumu, ko konkrētajā gadījumā gūst sabiedrība. Apstrīdētā norma atbilst samērīguma principam un līdz ar to Satversmes 105. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: atzīt Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumu Nr. 692 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu" 30. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris