3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, - Ministru kabinets - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. un 105. pantam. 3.1. Ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturto daļu likumdevējs esot pilnvarojis Ministru kabinetu izdot noteikumus, kas reglamentē minētā likuma 8. panta trešajā daļā ietverto patērētāja tiesību īstenošanas mehānismu. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. pantā un apstrīdētajā normā ietvertais regulējums esot interpretējams kopsakarā ar Eiropas Kopienu Padomes 1986. gada 22. decembra direktīvu 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu (turpmāk - Direktīva 87/102/EEK). Ministru kabinets norāda, ka Latvija esot pilnībā ieviesusi šajā direktīvā noteiktās patērētāja tiesības uz kredīta pirmstermiņa atmaksu. Direktīvas 87/102/EEK 2. panta "d" punktā esot ietverta termina "kredīta kopējās izmaksas patērētājam" definīcija, kas pārņemta Noteikumu Nr. 692 3. punktā. Ar kredīta kopējām izmaksām tiekot saprastas visas izmaksas, ieskaitot aizdevuma procentus un citas izmaksas, kas patērētājam jāmaksā par kredītu. Šī definīcija ietverot tikai patērētāja izdevumus. Izdevumu taisnīgu samazināšanu varot gaidīt patērētājs, nevis kredīta devējs. Tāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta trešajā daļā ietverto vārdu "tiesības uz kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu" saturs esot jānošķir no bankas zaudējumiem, proti, negūtās peļņas. 3.2. Noteikumi Nr. 692 aizliedzot kredīta devējam prasīt no patērētāja jebkāda veida kompensāciju par kredīta pirmstermiņa atmaksu, jo šādas kompensācijas pieprasīšana kavētu patērētājam piešķirto tiesību īstenošanu. Ministru kabinets norāda, ka kompensācijas pieprasīšanas aizliegums nav pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturtajā daļā ietverto deleģējumu. Tas arī neierobežojot kredīta devēja īpašuma tiesības, jo darbojoties saskaņā ar Eiropas Kopienas normatīvo regulējumu. Ar apstrīdētajā normā noteikto kompensācijas pieprasīšanas aizliegumu patērētāji tiekot aizsargāti tādā gadījumā, ja kredīta devējs vēlētos pieprasīt no tiem zaudējumu (negūtās peļņas) segšanu kompensācijas veidā. Pieņemot Direktīvu 87/102/EEK, Eiropas Padome esot izvērtējusi kredīta devēja un patērētāja izdevumus saistību refinansēšanas gadījumā. Tā esot secinājusi, ka nebūtu labticīgi ļaut aizdevējiem savus zaudējumus kompensēt uz patērētāju rēķina. Kredīta devējs, veicot patērētāju kreditēšanu, uzņemoties risku par to, kam un kādā apmērā izsniegt aizdevumu. Līdz ar to kredīta devējs nevarot gaidīt, ka tam no komercdarbības būs tikai ieguvumi, bet visas negatīvās sekas uzņemsies patērētājs. 3.3. Kredīta pirmstermiņa atmaksai neesot masveidīga rakstura, un tā nevarot apdraudēt kredīta devēja finanšu stabilitāti. Kredīta devēja zaudējumi neietilpstot kredīta kopējo izmaksu definīcijā. Direktīva 87/102/EEK neierobežojot dalībvalstu brīvību paredzēt, ar kādiem nosacījumiem īstenojama kredīta pirmstermiņa atmaksa. Direktīva 87/102/EEK nosakot Eiropas Savienībā patērētāju kreditēšanas līgumiem piemērojamo prasību minimumu. Dalībvalstij tiekot atstāta rīcības brīvība ieviest stingrākas prasības, ja tā uzskata šīs prasības par pamatotām un tās atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem. Ministru kabinets uzsver, ka jebkādas kompensācijas pieprasīšana par kredīta pirmstermiņa atmaksu ierobežo patērētāja tiesības. Līdz ar to aizliegums pieprasīt šādu maksājumu esot pamatots un ar to tiekot sasniegts Direktīvā 87/102/EEK noteiktais mērķis.