5. Article

Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. un 105. pantam. Ministru kabinetam esot dots pilnvarojums noteikt, ka no patērētāja var prasīt tikai pamatotu un samērīgu maksu par pakalpojumu administratīvajiem izdevumiem, ja tādi rodas. Šādi administratīvie izdevumi esot nošķirami no zaudējumiem (negūtās peļņas). Apstrīdētajā normā ietvertie vārdi "tiesības uz kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu" esot interpretējami Direktīvas 87/102/EEK kontekstā. Proti, ja patērētājs izpilda savas saistības pirms kreditēšanas līgumā noteiktā termiņa, viņam esot pienākums maksāt tikai procentus un citus maksājumus par laika posmu, līdz kuram patērētājs nokārto savas kredīta saistības. Saskaņā ar Direktīvas 87/102/EEK 1. panta "d" apakšpunktu ar "citiem maksājumiem" tiekot saprasti maksājumi, kas tieši saistīti ar kredītlīgumu un noteikti saskaņā ar dalībvalstīs pastāvošajiem noteikumiem vai darbībām, vai arī kurus dalībvalstis izstrādā. Ekonomikas ministrija norāda, ka kredītiestādei, izsniedzot kredītus, jārēķinās ar patērētāju tiesībām atmaksāt kredītu pirms noteiktā termiņa. Apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums, kas esot uzskatāms par imperatīvu noteikumu, attiecoties arī uz gadījumu, kad kredītiestādei rodas zaudējumi. Kredītiestādes pieprasītā papildu atlīdzība no patērētāja esot uzskatāma par kompensāciju, kas esot plašs jēdziens un ietverot arī zaudējumu atlīdzināšanu. Ekonomikas ministrija norāda, ka kredītiestāde nedrīkst prasīt no patērētāja kompensāciju papildu atlīdzības veidā par zaudējumiem, kas tai rodas, pārtraucot procentu likmes tekošo periodu.