7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Baiba Broka - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturtajā daļā ietvertajam deleģējumam, kā arī ES direktīvās nostiprinātajiem mērķiem un principiem par taisnīgu kredīta kopējo izmaksu samazināšanu gadījumos, kad patērētājs veic kredīta pirmstermiņa atmaksu. 7.1. Veidojot tirgus darbības noteikumus, esot būtiski aizsargāt katra tirgus dalībnieka, jo īpaši patērētāja kā vājāka dalībnieka, mantiskās intereses. Patērētāju tiesību aizsardzības mērķis esot sabalansēt tirgus attiecību dalībnieku spēka samērus, lai nodrošinātu līdzēju vienlīdzību līgumu slēgšanas procesā. Spēkā esošais tiesiskais regulējums esot nesamērīgi nelabvēlīgs kredīta devējam un pārkāpjot taisnīguma principu mantiskajās attiecībās. Tas arī aizskarot kredīta devēja īpašuma tiesības un mantiskās intereses. Noteikumi esot deklaratīvi un virspusīgi, kā arī neparedzot kritērijus vai kārtību, kādā aprēķināt un izvērtēt kredīta kopējo izmaksu samazinājumu. 7.2. Latvija atbilstoši Direktīvas 87/102/EEK prasībām esot precīzi nostiprinājusi tiesības izpildīt kredīta saistības pirms līgumā noteiktā termiņa kā patērētāja priekšrocību un izņēmumu no vispārējām līgumtiesībām. Tomēr apstrīdētās normas analīze nesniedzot informāciju par algoritmu, formulu vai citiem kritērijiem kredīta kopējo izmaksu un to samazinājuma izvērtēšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta trešajā daļā nostiprinātie izņēmumi un priekšrocības nākot par labu patērētājam. Tomēr šīs priekšrocības nevarot būt absolūtas un nonākt pretrunā ar tirgus darbības likumiem, jo tad tiktu izjaukts mantisko attiecību taisnīgs noregulējums, kas ir svarīgs ne vien patērētājiem, bet arī komersantiem. B. Broka norāda, ka kredīta kopējo izmaksu samazināšana primāri esot domāta tam, lai sniegtu mantisku labumu patērētājam. Direktīvas 87/102/EEK mērķis esot nodrošināt patērētājiem vairākas priekšrocības un uzlikt komersantiem pienākumu ievērot patērētāju likumīgās mantiskās intereses. Kreditora tiesībām uz atlīdzību kredīta kopējo izmaksu samazināšanas kontekstā esot sekundāra nozīme. Vienlaikus B. Broka uzsver, ka līgumattiecībās jāatrod taisnīgs noregulējums, kas atbilstu abu līdzēju interesēm. Lai izvērtētu, vai kredīta devējam pienākas atlīdzība, un noteiktu tās apmēru, būtu jāņem vērā ekonomiskie kritēriji, procentu likmju fiksēšanas periods, procentu likmes aprēķinu metodika, kredīta termiņi, kā arī pieļaujamais komerciālais risks, ar kādu kredīta devējam jārēķinās. B. Broka norāda, ka abu līdzēju mantisko interešu sabalansēšana ir atspoguļota arī Direktīvas 2008/48/EEK 16. pantā. 7.3. Ar jēdzienu "kopējās kredīta izmaksas patērētājam" esot jāsaprot visas izmaksas, tostarp procenti, komisijas nauda, nodokļi un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kredīta līgumu un kas ir kreditoram zināmi, izņemot notāra izmaksas. Tajās iekļaujot arī izmaksas, kas saistītas ar papildu pakalpojumiem saistībā ar kredīta līgumu, jo īpaši apdrošināšanas prēmijas, ja pakalpojumu līguma noslēgšana ir obligāts priekšnoteikums tam, lai vispār saņemtu kredītu vai lai to saņemtu ar izsludinātajiem noteikumiem un nosacījumiem. B. Broka uzsver, ka Noteikumos Nr. 692 minēto jēdzienu "kompensācija" nebūtu pareizi pielīdzināt kredīta kopējo izmaksu jēdzienam, taču kompensācija ir viens no kopējo kredīta izmaksu elementiem. B. Broka arī norāda, ka nebūtu pamatota jēdziena "kopējās kredīta izmaksas" reducēšana uz "pamatotām un samērīgām pakalpojuma administratīvajām izmaksām". Secinājumu daļa