2. Article

Pieteikuma iesniedzēji Lilija Ābika un Jānis Ābiks (turpmāk abi kopā - Pieteikuma iesniedzēji) uzskata, ka IIN likuma 16.1 panta trešā daļa (turpmāk - apstrīdētā norma) aizskar viņiem Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu un ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim iedzīvotāju ienākuma nodoklis no privātajā pensiju fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma neesot ieturēts, līdz ar to regulējums par ienākuma nodokli 10 procentu apmērā tiekot ar atpakaļejošu spēku attiecināts uz ienākumiem no tādām iemaksām pensiju fondos, kas veiktas pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās, kad šādi ienākumi vispār netika aplikti ar nodokli. Savukārt, izmaksājot iemaksas, kuras privātajā pensiju fondā veicis darba devējs, tiekot piemērots ienākuma nodoklis 26 procentu apmērā, kaut arī šo iemaksu izdarīšanas laikā bija noteikts ienākuma nodoklis 23 procentu apmērā. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. un 105. pantam. Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža. Pieteikuma iesniedzēja L. Ābika 2009. gada 2. decembrī iesniedza akciju sabiedrībai "SEB atklātais pensiju fonds" pieteikumu privātās pensijas kapitāla izmaksai. Privātās pensijas kapitāla izmaksa tika veikta 2010. gada 3. februārī, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentu apmērā no to iemaksu summas, kuras Pieteikuma iesniedzējas labā bija veicis darba devējs, un 10 procentu apmērā no privātajā pensiju fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma (sk. akciju sabiedrības "SEB atklātais pensiju fonds" 2010. gada 3. februāra vēstuli Nr. 455916 lietas materiālu 1. sēj. 7. lpp.). Pieteikuma iesniedzējs J. Ābiks 2009. gada 3. decembrī iesniedza akciju sabiedrībai "SEB atklātais pensiju fonds" pieteikumu privātās pensijas kapitāla izmaksai. Privātās pensijas kapitāla izmaksa tika veikta 2010. gada 3. februārī, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli 26 procentu apmērā no to iemaksu summas, kuras Pieteikuma iesniedzēja labā bija veicis darba devējs, un 10 procentu apmērā no privātajā pensiju fondā veikto iemaksu ieguldīšanas ienākuma (sk. akciju sabiedrības "SEB atklātais pensiju fonds" 2010. gada 3. februāra vēstuli Nr. 455906 lietas materiālu 1. sēj. 6. lpp.). Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka viņi, iesaistoties privātajos pensiju fondos, nevarēja zināt, ka ienākumi no iemaksu ieguldīšanas tiks aplikti ar nodokli. Pieteikumus par naudas izmaksu viņi esot iesnieguši vēl pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās, lūdzot izmaksāt ienākumus, kas uzkrāti pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās, taču uz šīm summām attiecināts jaunais regulējums. Nodokļu tiesības esot īpaša joma, kurā neesot pieļaujams atpakaļvērsts spēks. Tā pieļaušana apstrīdētajā normā esot pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1. panta. Pieņemot personām mazāk labvēlīgu normu, likumdevējam esot bijis pienākums paredzēt saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, bet tas neesot izdarīts. Tiesiskā paļāvība nodokļu tiesību jomā esot īpaši aizsargājama. Pieteikumā norādīts, ka ar tādu regulējumu, kurš nosaka pienākumu veikt obligātu maksājumu, tiek samazināta īpašuma vērtība un līdz ar to tiek skartas personas tiesības uz īpašumu. Apstrīdētajā normā paredzētais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis, taču šis ierobežojums neesot nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Leģitīmo mērķi varot sasniegt arī saudzējošāk, piemēram, neattiecinot nodokli uz ienākumiem no tādu iemaksu ieguldīšanas privātajos pensiju fondos, kuras veiktas pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās. Esot arī bijis iespējams jauno normu neattiecināt uz gadījumiem, kad pieteikumi par izmaksu no privātajiem pensiju fondiem iesniegti pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, samērīgums neesot ievērots, jo indivīda zaudējumi, kas tiekot nodarīti ar apstrīdēto normu, esot lielāki nekā sabiedrības ieguvums.