3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām, un lūdz atzīt to par atbilstošu Satversmes 1. un 105. pantam. Saeima norāda, ka līdz 2009. gada 31. decembrim ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas nebija ar nodokli apliekams ienākumu veids. To paredzēja IIN likuma 9. panta pirmās daļas 24. punkts. Šāda regulējuma nolūks esot bijis veicināt uzkrājumu veidošanu, tādēļ ienākumam no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas ticis radīts īpaši labvēlīgs nodokļa režīms salīdzinājumā ar citu veidu ienākumiem. Grozījumi paplašinājuši nodokļa bāzi ar ienākumu no kapitāla, iekļaujot ar nodokli apliekamajos ienākumos arī ienākumu no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas. Tālab IIN likuma 9. panta pirmās daļas 24. punkts ticis izslēgts, bet nodokļa piemērošanas vajadzībām IIN likumā ticis precizējoši noteikts, ko uzskatīt par šāda veida ienākuma gūšanas dienu. Apstrīdētā norma esot tikai tehniski precizējoša un neregulējot jautājumu par jaunpieņemtas tiesību normas spēku laikā. Apstrīdētās normas izslēgšana no likuma pēc būtības nemainītu principu, ka nodoklis konkrētajā gadījumā ir jāmaksā. Pēc Saeimas ieskata, Pieteikuma iesniedzēji esot apstrīdējuši tiesību normu, kas faktiski nemaz nerisinot pieteikumā aprakstīto situāciju. Ja nodoklis netiktu ieturēts brīdī, kad persona saņem maksājumu no privātā pensiju fonda, tas būtu jāmaksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot ikgadējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju. Saeima aicina Satversmes tiesu izvērtēt, vai ir lietderīgi turpināt tiesvedību šajā lietā. Atbildes rakstā norādīts, ka Latvijā pastāv trīs līmeņu pensiju sistēma, kas nodrošinot iespēju veidot pensijas uzkrājumus gan no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (pensiju sistēmas pirmais un otrais līmenis), gan papildus no brīvprātīgajām iemaksām privātajos pensiju fondos (pensiju sistēmas trešais līmenis). Privātajos pensiju fondos uzkrātais kapitāls veidojot papildpensijas kapitālu. Ienākums, kas tiek novirzīts iemaksām pensiju fondos, tajā gadā, kad attiecīgās iemaksas tiek veiktas, esot atbrīvots no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. No veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām personai pēc tam, kad tā sasniedz pensijas vecumu, tiekot izmaksāta pensija, savukārt no privātajiem pensiju fondiem - papildpensija. Atbilstoši IIN likuma 8. panta trešās daļas 10. punktam pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota apliekamas ar nodokli. Apliekot ienākumus no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, tiekot nodrošināts, lai privāto pensiju shēma nebūtu konceptuāli pretēja vispārējam modelim, proti, pensiju aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko Satversmes tiesa ir atzinusi par atbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija spriedumu lietā Nr. 2007-01-01). Atbildes rakstā norādīts uz tādu nodokļu sistēmai raksturīgu iezīmi, ka ienākumus ar nodokli apliek tad, kad tie iegūti (izmaksāti). Līdz ar to lietā nevarot konstatēt atpakaļvērsta spēka esamību, jo ar nodokli apliekot ienākumu tā gūšanas brīdī. Personām nevarot būt tiesiskā paļāvība uz to, ka valsts neieviesīs kādu nodokli vai arī radīs tam īpašu piemērošanas režīmu. Turklāt valdības nodoms aplikt ienākumus no kapitāla ar nodokli esot darīts zināms jau 2007. gada 20. decembra Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību. Latvijas straujās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tiesiskā paļāvība uz iepriekš noteiktā nodokļu režīma saglabāšanu ienākumam no kapitāla neesot samērojama ar nepieciešamību nodokli iekasēt pēc iespējas ātrāk, līdz ar to nodrošinot taisnīgu nodokļu politiku (īpaši ņemot vērā to, ka tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis darbaspēkam) un mazāk samazinot finansējumu sabiedrībai svarīgu funkciju izpildei. Atbildes rakstā norādīts, ka no privātajos pensiju fondos veiktajām iemaksām gūto ienākumu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli esot vērsta uz leģitīma mērķa - sabiedrības labklājības - sasniegšanu. Regulējums, kas paredz aplikt attiecīgos ienākumus ar nodokli, atbilstot taisnīguma un samērīguma principiem. Secinājumu daļa