9. Article

Konstatējot ierobežojuma leģitīmo mērķi, nepieciešams izvērtēt tā atbilstību samērīguma principam. Lai noskaidrotu, vai attiecīgais ierobežojums ir samērīgs, Satversmes tiesa parasti izvērtē: pirmkārt, vai izmantotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; otrkārt, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumīgās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; treškārt, vai labums, ko gūst sabiedrība, ir lielāks par indivīdam nodarītajiem zaudējumiem. Tomēr nodokļu tiesību jomā likumdevējam nevar izvirzīt tādus pašus nosacījumus kā, piemēram, pilsonisko vai politisko tiesību aizsardzības un nodrošināšanas jomā. Attiecīgās tiesību jomas specifika nosaka arī konstitucionālās kontroles robežas - no pamattiesību ierobežošanas viedokļa Satversmes tiesa galvenokārt var vērtēt to, vai nodokļa maksājums nav nesamērīgs slogs adresātam un vai nodokļu normatīvais regulējums atbilst vispārējiem tiesību principiem (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 24. punktu). Valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība. Tajā ietilpst tiesības izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām paredzamas, kā arī tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas. Personas pamattiesības uz īpašumu netiek pārkāptas, ja valsts uzliek personai publiski tiesiskus naudas maksāšanas pienākumus, kas nav šai personai pārmērīgs apgrūtinājums un būtiski neietekmē tās finansiālo stāvokli. Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības nav aplūkojamas atrauti no personas konstitucionālā pienākuma maksāt pienācīgā kārtībā noteiktos nodokļus (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 10. punktu). 9.1. Apstrīdētais regulējums galvenokārt aplūkojams no diviem aspektiem. No vienas puses, tas paredz ienākuma nodokļa maksāšanu no kapitāla pieauguma un ir līdzīgs regulējumam par procentu ienākumu no kapitāla. No otras puses, apstrīdētais regulējums skar pensiju sistēmu, proti, paredz aplikt ar nodokli papildpensiju. Katrs no šiem aspektiem, it īpaši attiecībā uz tiesisko paļāvību, ir izvērtējams atsevišķi. Arī deputāts Pēteris Keišs, ziņojot par likumprojektu "Par privātajiem pensiju fondiem" atbildīgās komisijas vārdā Saeimas sēdē 1997. gada 27. februārī, norādīja: "Privāto pensiju fonda darbības uzsākšana valstī ir nepieciešama no diviem aspektiem. Pirmkārt, privātie uzkrājumi šādos fondos nodrošina pensiju tiešāku atbilstību darba dzīves laikā veiktajām iemaksām, iedibina paradumu veidot privātos uzkrājumus pensijas vecumam, lai paaugstinātu personām dzīves līmeni. Otrkārt, šādi fondi tirgus ekonomikas finanšu sistēmā varētu būt nozīmīgs iekšējo investīciju avots" (sk. Saeimas 1997. gada 27. februāra sēdes stenogrammu http://www.saeima.lv/steno/st_97/st2702.html). 9.2. Latvijas Republikas Augstākā padome IIN likumu pieņēma 1993. gada maijā, un tas stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī. Tolaik privāto pensiju fondu Latvijā nebija. Sākotnēji IIN likums paredzēja, ka ne pensijas, nedz arī procentu ienākumi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti. Šāds regulējums bija spēkā arī laikā, kad Saeima diskutēja par pensiju koncepciju un pieņēma ar to saistītos likumus, tostarp likumu "Par privātajiem pensiju fondiem". Atbilstoši minētajam regulējumam Saeima IIN likumā iestrādāja arī 9. panta pirmās daļas 24. punktu, kas paredzēja, ka ar nodokli neapliek ienākumu no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas. Gan valsts pensijas, gan ienākumi no ieguldījumiem privātajos pensiju fondos, gan arī procentu ienākums pēc savas būtības ir ienākumi, uz kuriem attiecas IIN likums. IIN likuma 9. panta 24. punktā paredzētais nodokļa atvieglojums bija spēkā ilgu laiku, un personām varēja veidoties tiesiskā paļāvība uz to, ka šis regulējums nemainīsies. 9.3. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka personas tiesiskā paļāvība uz to, ka nodokļa atvieglojums netiks atcelts pat tad, ja ekonomiskās politikas prioritātes mainīsies, nav aizsargājama tādā pašā mērā kā personas tiesiskā paļāvība citos gadījumos, kad tiesībām uz īpašumu tiek noteikti ierobežojumi (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 10.1. punktu). Satversmes tiesa ir secinājusi, ka procentu ienākuma aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, arī šāda regulējuma ieviešana, nenosakot pārejas regulējumu attiecībā uz ienākumiem, kuri gūti no ieguldījumiem, kas izdarīti pirms jaunā regulējuma spēkā stāšanās, atbilst Satversmes 105. pantam (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra spriedumu lietā Nr. 2010-25-01). Ciktāl apstrīdētais regulējums ir līdzīgs regulējumam par procentu ienākumu no kapitāla, nav nepieciešams no jauna izvērtēt tā atbilstību Satversmes 105. pantam. 9.4. Pensijas uzdevums ir nodrošināt personai ienākumus vecumā, proti, periodā, kad tiek prezumēta tās darbnespēja. Kā jau minēts, līdzekļu nodrošināšanai šim mērķim valsts ir izveidojusi triju līmeņu pensiju sistēmu. Apstrīdētā norma attiecas uz papildpensiju, proti, trešo pensiju līmeni, kurā personas piedalīšanās ir brīvprātīga. Līdz ar to jānoskaidro, vai papildpensiju ir pieļaujams aplikt ar nodokli. Satversmes tiesa 2007. gada 8. jūnija spriedumā lietā Nr. 2007-01-01 jau secinājusi, ka likumdevējs ir tiesīgs vecuma pensiju, proti, izmaksas pensiju pirmajā līmenī, noteikt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa objektu. Šāda likumdevēja rīcība nepārkāpj tam Satversmes 105. pantā noteiktās rīcības brīvības robežas (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 24.1. punktu). Minētajā spriedumā Satversmes tiesa citastarp vērtēja vecuma pensijas veidošanas principus un to, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas. Arī iemaksas privātajos pensiju fondos, ja tās nepārsniedz noteiktu apjomu, ar nodokli netiek apliktas. Atbilstoši IIN likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktam pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas nepārsniedz noteiktu daļu no personas gada apliekamā ienākuma. Apliekot ar nodokli privātajā pensiju fondā uzkrāto kapitālu tajā brīdī, kad personai to izmaksā, dubulta aplikšana ar nodokli nenotiek. Īpaši ņemot vērā to, ka arī pamatpensijas, kas piešķirtas pēc 1995. gada, ja tās pārsniedz noteiktu minimumu, tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jāsecina, ka no privātajiem pensiju fondiem izmaksājamā kapitāla aplikšana ar nodokli pati par sevi nav pretrunā ar Satversmes 105. pantu. Tomēr, izvēloties šādu regulējumu, likumdevējam jāņem vērā, ka sabiedrības labklājības interesēs ir mudināt personas veidot privātos uzkrājumus pensijas vecumam, respektīvi, piedalīties pensiju trešajā līmenī. 9.5. Izvērtējot apstrīdētā regulējuma atbilstību tiesiskās paļāvības principam, jāņem vērā, ka arī pirms Grozījumu spēkā stāšanās iedzīvotāju ienākuma nodoklis tika piemērots tai papildpensijas daļai, kura veidojas no privātajā pensiju fondā uzkrātā darba devēja iemaksātā kapitāla izmaksas. Mainījusies ir tikai likme. Pirms 2009. gada tā bija 25 procenti, 2009. gadā - 23 procenti, bet 2010. gadā - 26 procenti. Tātad Pieteikuma iesniedzējiem nevarēja izveidoties aizsargājama paļāvība uz to, ka šī likme paliks nemainīga. Likmes maiņa dažu procentu apmērā neatņem personai interesi piedalīties pensiju trešajā līmenī. Jāņem vērā, ka personai, kura izdara iemaksas privātajos pensiju fondos, ir radīts labvēlīgāks tiesiskais statuss nekā personai, kura vēlētos brīvprātīgi uzkrāt līdzekļus vecumdienām citādā veidā. Personas kapitālu privātajā pensiju fondā veido arī tā personas ienākuma daļa, kura tai būtu jāsamaksā kā ienākuma nodoklis, ja šī persona neiesaistītos pensiju trešajā līmenī. Arī šī daļa veido personas kapitāla pieaugumu. Kamēr šis kapitāls netiek personai izmaksāts, tas vēl netiek aplikts ar nodokli un turpina veidot uzkrājumu. 9.6. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka leģitīmo mērķi varētu sasniegt arī tad, ja apstrīdēto normu attiecinātu tikai uz ienākumiem no tiem ieguldījumiem privātajos pensiju fondos, kas izdarīti pēc Grozījumu spēkā stāšanās. Taču, "izvērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī saudzējošāk, Satversmes tiesa ņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē" (Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punkts). Jāņem vērā, ka privātie pensiju fondi ir orientēti uz ilgstošu darbību. Ja likumdevējs ieviestu tādu regulējumu, kas paredzētu dažādu aplikšanas kārtību pieaugumam no pensiju fondā iemaksātā kapitāla atkarībā no tā, kurā gadā tas iemaksāts, sarežģītos un sadārdzinātos administrēšanas sistēma un līdz ar to varētu tikt nelabvēlīgi ietekmēts privātā pensiju fonda ienesīgums. Savukārt valsts budžets saņemtu ievērojami mazākus ieņēmumus un nevarētu nodrošināt iepriekš minēto mērķu realizāciju. Tātad ar Pieteikuma iesniedzēju minēto alternatīvo līdzekli leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē nevarētu sasniegt. Lietā nav materiālu, kas norādītu uz citiem alternatīviem līdzekļiem, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē. 9.7. Izvērtējot, vai privātajos pensiju fondos ieguldītā kapitāla pieauguma aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neatņem personai interesi iesaistīties trešajā pensiju līmenī, jāņem vērā, ka minētajiem ienākumiem noteikts saudzējošāks režīms - tie tiek aplikti ar nodokli pēc mazākas procentu likmes nekā pamatpensija, kas pārsniedz noteikto neapliekamo apmēru. 9.8. Nav noliedzams, ka demokrātiskā tiesiskā valstī gadījumi, kad likumam tiek noteikts atpakaļejošs spēks, uzskatāmi par izņēmumu. Regulējumam nodokļu jomā tiek izvirzītas īpašas prasības, tomēr tas nenozīmē, ka nodokļu jomā atsevišķos gadījumos nebūtu iespējams likumam piešķirt atpakaļvērstu spēku. Nodokļu jomā tiek izšķirts tā saucamais īstais atpakaļvērstais spēks un neīstais atpakaļvērstais spēks. Īstais atpakaļvērstais spēks skar tiesiskās attiecības, kuras jau izbeigušās pirms attiecīgās normas spēkā stāšanās, bet neīstais - tiesiskās attiecības, kuras vēl turpinās (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 10.3. punktu). Izskatāmajā lietā nav konstatējams, ka Pieteikuma iesniedzējiem apstrīdētā norma būtu piemērota ar īsto atpakaļvērsto spēku un nodoklis būtu iekasēts par papildpensiju, kura personām izmaksāta pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās. IIN likuma vispārējais princips ir tāds, ka personas ienākumi tiek aplikti ar nodokli, kas ir spēkā šo ienākumu gūšanas laikā. Atbilstoši tam pamatpensijas tiek apliktas ar nodokli, kas noteikts to izmaksāšanas laikā, nevis laikā, kad persona strādāja. Arī papildpensija tiek aplikta ar nodokli, kas noteikts tās izmaksāšanas laikā, nevis laikā, kad persona izdarīja uzkrājumus vai pieprasīja papildpensiju izmaksāt. Satversmes tiesa jau ir secinājusi: "Personām bija jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja valsts ekonomiskā situācija un vajadzības mainīsies, var mainīties arī nodokļu likmes un atvieglojumi. Līdz ar to personām, noslēdzot līgumu par noguldījumu uz noteiktu termiņu, kas pārsniedz saimniecisko gadu, nebija objektīva pamata paļauties uz to, ka pastāvošais regulējums attiecībā uz nodokļa atvieglojumiem visu šā līguma darbības laiku nemainīsies" (Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-59-01 10.3. punkts). Personām, kuras veica ieguldījumus privātajos pensiju fondos, bija jārēķinās ar to, ka gadījumā, ja valsts ekonomiskā situācija un vajadzības mainīsies, var mainīties arī nodokļu likmes. 9.9. Satversmes tiesa ņem vērā arī Saeimas atbildes rakstā norādīto, ka apstrīdētā norma regulē izmaksas pensiju trešajā līmenī un neskar personas pamatpensiju. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka apstrīdētā regulējuma pieņemšanas laikā Latvija atradās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra spriedumu lietā Nr. 2009-43-01). Šajos apstākļos pasākumi valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai bija neizbēgami. Tie lielākā vai mazākā mērā skāra vairumu nodokļu maksātāju. Ja valsts situāciju būtu risinājusi nevis palielinot valsts budžeta ieņēmumus, bet izvēloties citus risinājumus, kuru rezultātā, piemēram, strauji palielinātos inflācija, sekas Pieteikuma iesniedzējiem un citām personām, kas iesaistījušās pensiju trešajā līmenī, būtu vēl daudz nelabvēlīgākas, jo inflācijas rezultātā samazinātos gan papildpensijas, gan arī pensijas kapitāla vērtība. Labums, ko sabiedrība kopumā ir guvusi no apstrīdētā regulējuma kā uz budžeta ienākumu nodrošināšanu vērsta pasākumu kopuma daļas, ir lielāks nekā Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību un tiesiskās paļāvības ierobežojums. Tātad apstrīdētais ierobežojums atbilst samērīguma principam un līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1. un 105. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: atzīt, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 16.1 panta trešā daļa atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris