6. Article

Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma tiesības. Minētais pants, no vienas puses, ietver valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras puses, valstij ir arī pienākums noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 21. punktu). Lieta ir ierosināta par apstrīdētā regulējuma atbilstību visam Satversmes 105. pantam, tomēr lietā netiek apstrīdēta teritorijas plānojuma daļas atbilstība minētā panta ceturtajam teikumam. Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata vērtēt apstrīdēto regulējumu Satversmes 105. panta ceturtā teikuma aspektā, proti, vērtēt Pieteikuma iesniedzēja nekustamajam īpašumam noteikto plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanu. Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu pēc saviem ieskatiem, kā arī gūt no tā labumu. Tāpat minētais Satversmes pants šo pamattiesību izmantošanai nosaka robežas, proti, īpašuma tiesības nevar tikt izmantotas pretēji sabiedrības interesēm. Tādēļ Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, vai Saistošie noteikumi Nr. 29 daļā, kas paredz aizsargjoslu ap kompostēšanas laukumu, aizskar Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 105. pantā paredzētās tiesības uz īpašumu.