9. Article

Satversmes 105. panta pirmajā teikumā paredzētās tiesības var ierobežot ne vien ar likumu, bet arī ar citu vispārsaistošu (ārējo) normatīvo aktu. Tādējādi Satversmes 105. panta trešajā teikumā lietotais vārds "likums" nav interpretējams vienīgi gramatiski un neaprobežojas tikai ar Saeimas izdotajiem likumiem to formālajā nozīmē. Normatīvajam aktam, kas paredz pamattiesību ierobežojumus, jābūt izdotam, pamatojoties uz likumu, publicētam vai citādā veidā pieejamam un pietiekami skaidri formulētam, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus. Turklāt šim normatīvajam aktam jāatbilst tiesiskas valsts principiem (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu). Tiesiskuma princips noteic, ka teritorijas plānojumam ir jāatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 9.3. punktu). Satversmes tiesa jau norādījusi, ka teritorijas plānojums ir tiesisks, ja tas, pirmkārt, ir noteiktā kārtībā izstrādāts un apstiprināts un, otrkārt, atbilst normatīvajiem aktiem (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 4. punktu). Ja teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski pārkāpumi, tad teritorijas plānojums vai tā daļa nav pieņemta pienācīgā kārtībā.