16. Article — paredz, ka, "ierakstot saskaņā ar šā likuma

13.pantu zemesgrāmatā ēkas (būves), kas atrodas uz zemes, kura ir ierakstīta zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgumam pievienojama Valsts zemes dienesta izziņa par ēku (būvju) saistību ar zemi". Šajā risinājumā atsevišķus pašreizējā BKU procesa soļus iespējams nodot brīvajā tirgū būvniecības vai mērniecības jomā sertificētiem speciālistiem, īstenojot tos komercdarbības ietvaros. Īstenojot risinājuma 1.variantu, brīvā tirgū iespējams nodot šādas funkcijas: 1) uzbūvētās vai pārbūvētās būves atbilstības apliecināšana projekta dokumentācijai (pašreiz dienesta funkcija - izpaužas patvaļīgas būvniecības pazīmes fiksēšanā); 2) strukturētas un reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atbilstošas informācijas sagatavošana no projekta dokumentācijas, tai skaitā digitāli noformētu stāvu, telpu grupu plānu sagatavošana (pilnīgi jauna funkcija, veicama, pilnībā vai daļēji izmantojot esošo projekta dokumentāciju); 3) reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas sagatavošana par vēsturisko apbūvi - būvēm, kuras nav reģistrētas minētajā sistēmā un (vai) kurām nav saglabājusies projekta dokumentācija (pašreiz dienesta funkcija - izpaužas kadastrālajā uzmērīšanā un būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanā, kā arī atsevišķos gadījumos patvaļīgas būvniecības pazīmes fiksēšanā); 4) interesentiem (piemēram, kredītiestādēm) nepieciešamās informācijas sagatavošana par nepabeigtām būvēm (dienests būves pilnu datu reģistrāciju (pamatreģistrāciju) veiks tikai pēc būves nodošanas ekspluatācijā atbilstoši stingri noteiktai, vienotai un pilnai datu struktūrai) un izsniegšana pieprasītājam nepieciešamā formā (pašreiz dienesta funkcija - izpaužas kadastrālajā uzmērīšanā un būves kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanā nepabeigtām, būvniecības procesā esošām būvēm). Piedāvātais risinājuma variants būtībā atbilst Latvijas Tehniskās inventarizācijas speciālistu asociācijas un Zemes pārvaldības profesionālo organizāciju padomes sniegtajiem priekšlikumiem: - noteikt, ka būvju kadastrālā (tehniskā) uzmērīšana nav obligāta pirms būvju nodošanas ekspluatācijā; - atcelt prasību par patvaļīgas būvniecības pazīmju noteikšanu būvju kadastrālās (tehniskās) uzmērīšanas procesā; - būvju kadastrālo (tehnisko) uzmērīšanu nodot būvju uzmērīšanas speciālistiem, kas sertificēti Latvijā akreditētā sertificēšanas institūcijā; - noteikt, ka būvju dati valsts uzskaites vajadzībām iegūstami no būvju projektu dokumentācijas un tikai gadījumos, ja nav saglabājusies būvju projekta dokumentācija vai tajā fiksētie dati neatbilst faktiskajai situācijai, datu ieguvei izmantot būvju kadastrālo uzmērīšanu (Latvijas Tehniskās inventarizācijas speciālistu asociācijas 2010.gada 2.septembra atzinums par "Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcijas projektu" (Nr.N-39) un Zemes pārvaldības profesionālo organizāciju padomes 2010.gada 14.oktobra atzinums par "Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcijas projektu" (Nr.-05/2010) (VSS-1490, TA-1912)). Latvijas Tehniskās inventarizācijas speciālistu asociācija un Zemes pārvaldības profesionālo organizāciju padome piedāvā šos risinājumus īstenot nekavējoties. Ja koncepcijas 4.5.sadaļā "Risinājumu finansiālās ietekmes analīze" minētās budžeta dotācijas (kas nepieciešamas dienesta pārējo funkciju pildīšanai) dienestam tiek piešķirtas 2011.gada beigās, pašreizējās dienesta funkcijas, kas saistītas ar būvju apsekošanu, datu iegūšanu dabā un grafisko materiālu sagatavošanu, iespējams nodot brīvā tirgū būvniecības vai mērniecības jomā sertificētiem speciālistiem kā pagaidu risinājumu. Pagaidu risinājumu iespējams ieviest no brīža, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi Kadastra likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos, un saglabāt līdz koncepcijas risinājuma 1.varianta ieviešanai vai līdz brīdim, kad tiks ieviesta Būvju informācijas sistēma, tai skaitā Būvju informācijas sistēmā uzkrājamā informācija (tās forma un saturs) tiks saskaņota ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējamo informācijas apjomu, formu un saturu. Tieslietu ministrija atbalsta risinājuma 1.varianta ieviešanu, Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzot, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz 2013.gada 1.maijam izstrādā attiecīgus grozījumus nepieciešamajos likumos. Piedāvātajā pagaidu risinājumā: 1) dienests vairs neveic būvju apsekošanu un datu iegūšanu apvidū, nesagatavo grafiskos materiālus, bet to dara būvniecības vai mērniecības jomā sertificēti speciālisti brīvā tirgū; 2) sertificētie speciālisti atbilstoši būves īpašnieka pasūtījumam apseko būvi dabā un sagatavo reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nepieciešamo informāciju (datus), kā arī grafiskos materiālus strukturētā formā (piemēram, līdzšinējās kadastrālās uzmērīšanas lietas formā); 3) būves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa uzdevumā sertificētie speciālisti iesniedz sagatavoto informāciju divos eksemplāros papīra (teksta datus) un digitālā formā (grafiskos datus) dienestā, samaksājot noteiktu reģistrācijas vai aktualizācijas maksu, kuras apmērs ir atkarīgs no reģistrējamo datu apjoma; 4) ja dati nav sagatavoti pilnīgi, ir kļūdaini vai savstarpēji pretrunīgi, dienests 15 dienu laikā sagatavo atteikumu, norādot kļūdu novēršanas termiņu; 5) ja iesniegtie dati ir pareizi, dienests noteiktā termiņā reģistrē (manuāli ievadot teksta informāciju un saglabājot grafiskos datus) datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un sagatavo apliecinājumu par datu reģistrāciju; 6) dienests apliecinājumu par datu reģistrāciju pievieno vienam no iesniegtajiem strukturētās informācijas eksemplāriem un izsniedz sertificētajam speciālistam, bet otru eksemplāru nodod dienesta arhīva glabātavā; 7) sertificētais speciālists strukturēto informāciju, uz kuras pamata būve, telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai aktualizēti kadastra objekta dati, kopā ar apliecinājumu par datu reģistrāciju izsniedz būves īpašniekam, kurš pasūtījis pakalpojumu. Piedāvātā risinājuma ieviešanai dienestam būs nepieciešama valsts budžeta dotācija 1,79 milj. latu apmērā, ko galvenokārt veido BKU procesa ieņēmumu atlikums, kas šobrīd ir kā līdzfinansējums citiem dienesta darbības veidiem. Dienesta darbības veidu finansēšanai iztrūkstošā finansējuma (1,79 milj. latu apmērā) piesaistīšanu paredzēts nodrošināt ar likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" pieņemšanu, iestrādājot šo finansējumu likumprojekta anotācijā. Likumprojekta pieņemšana, neatbalstot pieprasīto finansējuma apmēru, negatīvi ietekmētu šā risinājuma īstenošanu un apdraudētu valstij būtisku funkciju (dienesta darbības veidu) veikšanu, kas šobrīd tiek īstenotas, izmantojot līdzfinansējumu no BKU procesa ieņēmumiem. 2.2. Risinājuma 2.variants - pašreizējā BKU procesa saglabāšana, veicot nelielus procedūras uzlabojumus Piedāvātajā risinājuma variantā paredzēts uz noteiktu laiku saglabāt pašreizējo BKU procesu līdzšinējā formā un kārtībā, izdarot atsevišķus grozījumus noteikumos Nr.182, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un atsevišķu tiesību normu dažādas interpretācijas iespējas. Saglabājot BKU procesu pašreizējā formā, dienests turpina veikt būvju kadastrālo uzmērīšanu pēc pasūtītāja pieprasījuma, izmantojot projekta dokumentāciju un būvniecību uzraugošo institūciju sagatavotos vai apstiprinātos dokumentus. BKU pamatā notiek pirms būvju pieņemšanas ekspluatācijā. Pēc noteikta laikposma (2-5 gadi), kad uzlabosies valsts ekonomiskā situācija, ir lietderīgi atgriezties pie kāda no pārējos risinājuma variantos piedāvātajiem BKU procesa attīstības modeļiem. Pie šāda risinājuma iespējams turpināt pakāpenisku darbu būvniecības terminu sakārtošanā, nodrošinot būvju datu aktualitāti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pašreizējā vai nedaudz augstākā līmenī. Augstāks būvju datu aktualitātes līmenis tiek sasniegts, pamatojoties uz objektīvo apstākli, ka ar laiku valstī paliek arvien mazāk būvju, kuras nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai kurām minētajā sistēmā reģistrēto datu komplekts ir nepilnīgs. Īstenojot piedāvāto risinājuma variantu, daļēji tiek atrisinātas BKU procesā pastāvošās problēmas, kas saistītas ar būvniecības terminoloģijas atšķirībām dažādas jomas regulējošajos normatīvajos aktos. Ja piedāvātais risinājuma 2.variants netiek īstenots, ir nepieciešams atrast papildu finanšu līdzekļus, lai īstenotu kādu citu no piedāvātajiem risinājuma variantiem, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā radīs papildu slogu valsts budžetā. 2.3. Risinājuma 3.variants - daļēja pašreizējā BKU procesa saglabāšana paralēli risinājuma 1.variantam Piedāvātajā risinājuma variantā dienests turpina veikt kadastrālo uzmērīšanu vēsturiskajai apbūvei (būvēm, kuras dabā pastāv, bet nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā) atbilstoši līdzšinējai kārtībai, nefiksējot patvaļīgas būvniecības pazīmes (nereti šādām būvēm nav saglabājusies projekta vai citu veidu dokumentācija, ar kuru iespējams salīdzināt faktisko situāciju dabā). Pasūtītājs apmaksā kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi un datu reģistrācijas izdevumus saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto cenrādi. Attiecībā uz jaunām būvēm vai pārbūvēm pilnībā tiek piemērota risinājuma 1.variantā aprakstītā procesa kārtība, izņemot procesa soļu apraksta 9.punktu. Īstenojot šo risinājuma variantu, tiek atrisinātas visas BKU procesā pastāvošās problēmas, vienīgi dienestam paralēli jānodrošina divi atšķirīgi procesi būvju datu ieguvei Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas vajadzībām. 2.4. Risinājuma 4.variants - ar būvju apsekošanu saistītā BKU procesa - datu iegūšana par būvēm apvidū un to iesniegšana reģistrācijai dienestā - nodošana brīvā tirgū Piedāvātajā risinājuma variantā atsevišķas BKU darbības (objekta apsekošana un uzmērīšana dabā, uzmērīto datu strukturēšana un noteikta rakstura dokumentu sagatavošana) tiek nodotas komersantu pārziņā brīvā tirgus un konkurences apstākļos: 1) būvju (telpu grupu) kadastrālo uzmērīšanu veic sertificēti speciālisti (mērnieki, projektētāji, būvnieki), ja nepieciešams, fiksējot patvaļīgas būvniecības pazīmes; 2) uzmērīšanas rezultātā iegūtos datus par būvēm (telpu grupām) sertificētie speciālisti apkopo dokumentā, kura saturs atbilst pašreizējās kadastrālās uzmērīšanas lietas saturam, un apkopoto datu pareizību apliecina ar sertifikāta numuru un parakstu; 3) sagatavoto dokumentu kopā ar digitālajiem materiāliem būves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa uzdevumā sertificētie speciālisti iesniedz dienestā, samaksājot noteiktu maksājumu par datu reģistrāciju; 4) dienests veic īpašu pirmsreģistrācijas procesu, kas nodrošina kadastrā paredzēto izmaiņu uzskaiti; 5) dienests noteiktā termiņā (piemēram, 10 darbdienu laikā) atbilstoši līdzšinējai kārtībai reģistrē datus no šiem dokumentiem vai pašus uzmērīšanas dokumentus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā; 6) ja dienests konstatē sagatavoto datu savstarpējo neatbilstību, neatbilstību nekustamā īpašuma sastāvam vai būves novietojumam zemes vienībā, dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos ar pamatotu lēmumu atsaka datu reģistrāciju; 7) dokumentu iesniedzējs nodrošina nepieciešamo datu precizēšanu vai iesniedz dokumentāri apstiprinātus pierādījumus, ka dati ir sagatavoti pareizi, un, samaksājot noteiktu maksājumu, iesniedz tos reģistrācijai atkārtoti. Piedāvātajā risinājuma variantā BKU atsevišķu darbību (objekta apsekošana un uzmērīšana dabā, uzmērīto datu strukturēšana un noteikta rakstura dokumentu sagatavošana) nodošanu komersantu pārziņā nevar veikt, šo darbību izpildi automātiski deleģējot šobrīd citās būvniecības jomās sertificētiem speciālistiem (piemēram, Būvniecības likuma 8.pantā minētajām sertificētajām fiziskajām personām), jo: 1) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai ir noteikta uzbūve un datu struktūra, kura ir jāievēro precīzi līdz vissīkākajām niansēm; 2) būvju datu iegūšana jāveic īpašā kārtībā (saskaņā ar noteikumu Nr.182 normām), tam nepieciešamas noteiktas speciālas prasmes, iemaņas un attiecīgo normatīvo aktu precīza pārzināšana; 3) datu iegūšanas procesā ir jāveic virkne aprēķinu saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos apstiprinātām formulām un attiecīgie aprēķini, izmantojot speciālas datorprogrammas, jāīsteno tā, lai atbilstu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas prasībām; 4) dienestā šobrīd pastāv noteikta katra darbinieka izpildītā darba kontroles sistēma un elektroniska darbā izmantoto un sagatavoto dokumentu aprites sistēma, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ievadāmo datu kopas pareizība un datu ieguvēju darbību atbilstība normatīvo aktu prasībām; 5) neviena mācību iestāde šobrīd negatavo speciālistus, kuri, stājoties darbā dienestā, varētu veikt būvju kadastrālo uzmērīšanu bez iekšēja apmācību procesa. Ņemot vērā apstākli, ka citās būvniecības jomās sertificētas fiziskās personas nepārzina Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzbūves specifiku un būvju datu ieguves, apstrādes un reģistrācijas specifiku, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas specifiku, jo kopš dienesta izveidošanas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā ar to ir nodarbojušies tikai un vienīgi dienesta darbinieki, un šīs funkcijas vienmēr ir pildītas centralizēti vienotas metodiskās un administratīvās vadības uzraudzībā, nav lietderīgi ieguldīt noteikta apjoma finanšu līdzekļus vai citus resursus, veidojot īpašu apmācības un sertificēšanas sistēmu, lai ar brīvā tirgū nododamajām dienesta funkcijām varētu nodarboties jomas specifiku nepārzinošas personas. Visvienkāršākais šā risinājuma varianta ieviešanas paņēmiens ir atbrīvot no darba tos pašreizējos dienesta darbiniekus, kuri veic būvju kadastrālo uzmērīšanu, un ar īpašas sertificēšanas institūcijas palīdzību izsniegt tiem sertifikātus, kas apliecina viņu profesionalitāti veikt būvju kadastrālo uzmērīšanu tajos gadījumos, ja ir pierādīta legāla šo personu komercdarbības uzsākšana. Šā risinājuma vienīgie ieguvumi ir tādi, ka dienests kļūst par tipisku reģistrācijas iestādi, kā arī zemes un būvju kadastrālā uzmērīšana tiek īstenota pēc līdzīgiem principiem kā komercdarbības veids. Dienesta izveidošanu par reģistrācijas iestādi var panākt arī ar citiem koncepcijas risinājumos piedāvātajiem variantiem, kuros ir daudz mazāki negatīvie riski. Savukārt procesa vienādošana ar zemes kadastrālās uzmērīšanas procesu nevar būt pašmērķis, ja perspektīvā nedod pozitīvu efektu, lai pilnveidotu būvju (telpu grupu) datu ieguves un tālākizmantošanas procesu, uzlabotu datu kvalitāti, nodrošinātu aktualitāti, samazinātu to ieguvei nepieciešamos resursus un izdevumu slogu privātpersonai. Turklāt gadījumā, ja būvju kadastrālā uzmērīšana tiktu īstenota kā komercdarbības veids, papildus ir nepieciešams nodrošināt šīs komercdarbības valsts uzraudzību un izveidot sertificēšanas sistēmu, kas savukārt radīs papildu finanšu un administratīvās izmaksas. 3. Risinājumu finansiālās ietekmes analīze Tabulā norādīts līdzšinējā BKU procesa ieņēmumu un izdevumu sadalījums (tabulas 2.aile) un to sadalījuma iespējamā veidošanās atbilstoši piedāvātajiem risinājumu variantiem (tabulas 3.-6.aile). Tabulā norādīti katra piedāvātā risinājuma varianta prognozējamie ieņēmumi, nepieciešamo valsts dotāciju apjomi pirmajā gadā pēc attiecīgā risinājuma varianta ieviešanas un katra risinājuma varianta iespējamās kopējās izmaksas. Izmaksu atšifrējums norādīts koncepcijas 2.pielikumā "Izdevumu atšifrējums koncepcijas 18.tabulā norādītajām izmaksām". Turpmākajos gados pēc attiecīgā risinājuma ieviešanas valsts dotāciju iespējams samazināt par pirmā gada vienreizējās dotācijas daļu. Tabulas 3.ailē (risinājuma 1.variants) norādītais ieņēmumu un izdevumu sadalījums ir vispieņemamākais no visiem piedāvātajiem risinājumiem saistībā ar vismazāko slogu valsts finansējumam un vismazākajām ar BKU procesu saistītajām kopējām izmaksām. Risinājumu finansiālā ietekme (paredzamās izmaksas), milj. latu Risinājuma varianti Finanšu sadalījums un citas pozīcijas Būvju kadastrālās uzmērīšanas saglabāšana pašreizējā veidā - 2009.gada situācija 1.variants - no projekta dokumentācijas 2.variants - būvju kadastrālās uzmērīšanas saglabāšana 3.variants - no projekta dokumentācijas, saglabājot vēsturiskās apbūves uzmērīšanu 4.variants - nodošana brīvā tirgū 1 2 3 4 5 6 Metodiskā vadība 0,193 0,193 0,193 0,294 0,275 Būvju tehnisko datu ievade kadastrā 0,000 0,759 0,000 0,759 0,759 Būvju un telpu grupu uzmērīšana 1,896 0,000 1,896 0,361 0,000 Reģistrācija un kontrole kadastrā, t.sk. kadastra kartē 0,136 0,238 0,136 0,238 0,238 Būvju kadastrālās uzmērīšanas tiešās izmaksas kopā 2,225 1,190 2,225 1,652 1,272 Būvju kadastrālās uzmērīšanas ieņēmumi (maksas pakalpojumu vai valsts maksājuma veidā) 3,718 1,190 3,718 1,652 1,134 Līdzfinansējums citiem Valsts zemes dienesta darbību veidiem (arhīva uzturēšanai, citu kadastra darbu veikšanai, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un atbalstošo funkciju programmatūras attīstībai, vadošo un atbalstošo struktūrvienību darbības nodrošināšanai) Ieņēmumu atlikums Nepieciešama papilddotācija Ieņēmumu atlikums Nepieciešama papilddotācija Nepieciešama papilddotācija 1,493 1,493 1,493 1,493 1,493 Būvju kadastrālās uzmērīšanas dotācijas (speciālistu sertificēšana, darbības uzraudzība) - 0,000 0,000 0,000 0,138 Vienreizēja budžeta dotācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas pilnveidošanai - 0,301 - 0,301 0,301 Dotācijas kopā (risinājuma ieviešanas pirmajā gadā) 0,000 1,794 0,000 1,794 1,932 Iespējamais risinājuma īstenošanas uzsākšanas gads - 2014. 2010. 2014. 2014. Pašreizējā situācijā BKU tiešās izmaksas veido metodiskā vadība, kas nodarbojas ar normatīvo aktu piemērošanas problēmjautājumu risināšanu, klientu un procesā iesaistīto speciālistu konsultēšanu, normatīvo aktu sagatavošanu un tamlīdzīgiem pasākumiem, lai nodrošinātu vienotu praksi valstī, iespēju robežās veicinot attīstību un uzlabojumu ieviešanu. Nozīmīgāko daļu no tiešo izmaksu pašreizējiem izdevumiem veido BKU darbu veikšana, tas ir, izmaksas par darbiem, apsekojot būvi apvidū, par aprēķinu veikšanu, teksta un grafisko materiālu sagatavošanu, būvju datu ievadi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanu, kā arī par BKU darbu kvalitātes kontroli. Papildus šiem izdevumiem pašreiz vēl dienesta izmaksas rodas saistībā ar BKU procesā iegūto teksta un grafisko kadastra datu (kuri nav tiešā veidā saistīti ar konkrēto uzmērāmo būvi) reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, tai skaitā uzmērīto būvju iezīmēšanu kadastra kartē, kā arī par kadastra datu kvalitātes kontroli. Tabulā norādītajās izmaksās ietverti gan speciālistu atlīdzības izdevumi, gan arī pārējie kārtējie izdevumi, kas saistīti ar šo darba vietu uzturēšanu. Visiem piedāvātajiem risinājuma variantiem norādītie finanšu rādītāji ir aprēķināti, pieņemot, ka nekustamā īpašuma tirgū saglabājas pašreizējā aktivitāte un pakalpojumu pieprasījuma apjomi būtiski nemainās. Risinājuma 1.variantā metodiskās vadības izmaksas, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, būtiski nemainās. BKU izmaksu nav vispār, bet to vietā ir izmaksas par būvju tehnisko datu ievadīšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā no strukturētas projekta dokumentācijas. Kadastra datu reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un kadastra datu kvalitātes kontrole sadārdzinās, jo procesa "iedarbināšanas" gaitā pirms reģistrācijas darbību veikšanas būs nepieciešams pastiprināti izvērtēt iesniegtos dokumentus, kā arī paredzama nepieciešamība vairāk resursu novirzīt administratīvā procesa nodrošināšanai iestādē saistībā ar reģistrācijas atteikumiem (šobrīd datus reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā sagatavo dienesta speciālisti). Risinājuma 1.variantā nepieciešama papildu dotācija 1,79 milj. latu apmērā, tai skaitā 1,49 milj. latu - citu dienesta darbības veidu līdzfinansēšanai un vienreizējā papildu dotācija 0,3 milj. latu - Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas pilnveidošanai risinājuma ieviešanas gadā. Dienestam nepieciešamās papildu dotācijas (1,79 milj. latu apmērā) izlietojums tiks norādīts likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" anotācijā. Likumprojekta pieņemšana, neatbalstot prasīto papildu finansējumu, negatīvi ietekmētu šā risinājuma varianta īstenošanu un apdraudētu valstij būtisku funkciju (dienesta darbības veidu) veikšanu, kas šobrīd tiek īstenotas, izmantojot līdzfinansējumu no BKU procesa ieņēmumiem. Risinājuma 2.variantā tiešās izmaksas saglabājas esošās situācijas ietvaros. Risinājuma 3.variantā tiešās izmaksas ir lielākas nekā risinājuma 1.variantā. Papildu izmaksas rodas, lai nodrošinātu metodisko vadību vienlaikus divām paralēli funkcionējošām sistēmām: būvju datu ievadei Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā no strukturētas projekta dokumentācijas un vēl arī atsevišķos gadījumos pašreizējā BKU procesa saglabāšanai (vēsturiskās apbūves uzmērīšanai). Risinājuma 3.variantā izmaksas salīdzinājumā ar risinājuma 1.variantu ir lielākas, taču no valsts saņemamā papildu dotācija risinājuma 1. un 3.variantā ir vienāda (1,79 milj. latu, tai skaitā 0,3 milj. latu vienreizējā papildu dotācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas pilnveidošanai risinājuma ieviešanas gadā). Risinājuma 4.variantā, kas paredz BKU procesa nodošanu brīvajā tirgū, nepieciešamās papildu dotācijas apjoms ir vislielākais - 1,93 milj. latu. Tajā ietilpst koncepcijas risinājuma 1. un 3.variantā paredzētais līdzfinansējums citiem dienesta darbības veidiem 1,49 milj. latu apmērā un vienreizējā papildu dotācija 0,3 milj. latu apmērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūras pārstrādei atbilstoši ieviešamajam risinājuma variantam. Papildus ir nepieciešami 0,14 milj. latu attiecīgo speciālistu sertificēšanai un darbības uzraudzībai. Risinājuma 1., 3. un 4.variantā paredzami izdevumi 0,3 milj. latu apmērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūras pilnveidošanai un citi izdevumi, kas saistīti ar pāreju no pašreizējā modeļa uz kādu no nākotnes modeļiem. Šo izdevumu segšanai koncepcijā piedāvātajā risinājuma 1., 3. un 4.variantā (ja netiek saglabāts BKU process pašreizējā formā un izpildījumā) būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums dotāciju veidā (piemēram, kā noteikta procenta atskaitījums dienestam no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem). Ņemot vērā, ka pašreiz BKU procesa ieņēmumu un ar to saistīto izdevumu starpība jeb atlikums nodrošina finanšu resursus daudzu citu dienesta veicamo funkciju izdevumu segšanai, vienlaikus ar BKU procesa turpmākā modeļa izvēli nepieciešams risināt jautājumu par papildu valsts finansējuma piešķiršanu tiem dienesta darbības veidiem (funkcijām), kuri pašreiz tiek līdzfinansēti no BKU ieņēmumiem. Dienesta darbības līdzfinansēšanai paredzamais papildu dotācijas (1,49 milj. latu apmērā) izlietojums norādīts koncepcijas 19.tabulā. Tabulas 3.rindā norādīta summa, kas katru gadu papildus nepieciešama dienesta funkciju izpildes nodrošināšanai, administrēšanai un attīstīšanai. 4. Risinājumi administratīvā sloga mazināšanai būvju kadastrālās uzmērīšanas esošo procedūru ietvaros Ministru kabineta komitejas 2010.gada 9.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.30 1.§) 2.2.apakšpunktā dots uzdevums Tieslietu ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju sagatavot priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai esošo procedūru ietvaros un iestrādāt tos koncepcijas projektā. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādājusi konkrētus risinājumus BKU pašreizējā procesa vienkāršošanai un izpildes termiņu samazināšanai, kas kopumā atvieglos privātpersonām būvju noteikšanas, kā arī tās ietvaros veiktās kadastrālās uzmērīšanas un datu reģistrācijas procesus. Risinājumus administratīvā sloga mazināšanai iespējams īstenot līdz 2011.gada 1.jūnijam reizē ar Kadastra likuma pārejas noteikumu 27.punktā minētā uzdevuma (Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.jūnijam izdod Kadastra likuma 22.pantā minētos Ministru kabineta noteikumus, un līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu) izpildi ar nosacījumu, ka 2012.gadā dienestam tiek piešķirta vienreizēja budžeta dotācija 3800,0 latu apmērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūras pilnveidošanai. Papildus nepieciešams attiecīgo regulējumu iestrādāt Ministru kabineta noteikumos, kas aizstās noteikumus Nr.182, kā arī citos koncepcijas 20.tabulas sadaļā "Tiesību aktu projekti, kuri nepieciešami, lai īstenotu 4.6.apakšnodaļā norādītos priekšlikumus" minētajos normatīvajos aktos. Koncepcijā piedāvāti šādi risinājumi administratīvā sloga mazināšanai: 1) dienests turpmāk vairs nefiksē un nereģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā patvaļīgas būvniecības pazīmes, līdz ar to dienests atbilstoši kompetencei vairs neiejaucas būvniecības uzraudzības jomā, neinterpretē līdz šim neskaidri un nekonkrēti definētus patvaļīgas būvniecības pazīmju kritērijus. Īstenojot piedāvāto priekšlikumu, privātpersona ietaupīs būtiskus laika un finanšu resursus, kas bija saistīti ar nepieciešamību (pēc tam, kad novērsta dabā konstatētā situācijas neatbilstība projekta dokumentācijai un tas saskaņots ar pašvaldības būvuzraudzības institūciju) vispirms aktualizēt datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā - anulēt patvaļīgas būvniecības pazīmi, lai pēc tam varētu vērsties zemesgrāmatā ar nostiprinājuma lūgumu; 2) tiek vienkāršota līdzšinējā kārtība, kādā vietējās pašvaldības var ierosināt būves noteikšanas procesu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām. Īstenojot piedāvāto priekšlikumu, pašvaldībām būs iespēja vienkāršāk, ātrāk un ar salīdzinoši nelieliem izdevumiem ierosināt tās administratīvajā teritorijā esošo būvju noteikšanu vai datu precizēšanu, kā arī paplašināsies Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto nekustamā īpašuma objektu loks un dati par tiem kļūs aktuālāki; 3) datus par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu, bet dabā neesošu būvi var dzēst, tikai pamatojoties uz kadastra subjekta pieteikumu, kuram pievienota pašvaldības būvvaldes izdota izziņa vai pašvaldības būvvaldē apstiprināts būveksperta atzinums par būves neesību dabā. Tādējādi privātpersona būtiski ietaupīs laika un finanšu resursus, kas saistīti ar nepieciešamību pasūtīt dienestā būves neesības fakta konstatēšanu, apsekojot būvi dabā; 4) lai nodrošinātu datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētām būvēm, kurām raksturojošie rādītāji mainījušies pēc pārbūves, dienests apseko un uzmēra tikai to konkrēto būves daļu (telpu, telpu grupu, stāvu u.tml.), kurā faktiski būs notikušas izmaiņas. Līdz ar to dienestam nebūs jāveic pārējo būves daļu apsekošana un pārmērīšana, kurās izmaiņas salīdzinājumā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju nebūs notikušas, bet privātpersona maksās tikai par faktiski tai nepieciešamo pakalpojumu - par būves mainītās daļas apsekošanu un datu iegūšanu par to; 5) kadastra subjekts var pasūtīt dienesta arhīva glabātavā esošo būves (telpu grupas) dokumentu (tehniskās inventarizācijas lietu, kas neatbilst kadastra dokumentu statusam) izgatavošanu atbilstoši kadastra dokumentu prasībām, apliecinot, ka būves raksturojošie rādītāji salīdzinājumā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto vai arhīva dokumentos esošo informāciju nav mainījušies. Tādējādi būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iegūs aktuālu būves kadastrālās uzmērīšanas lietu, un izmaksas būs salīdzinoši nelielas, jo tās nebūs saistītas ar būves apsekošanu dabā un datu iegūšanu par būvi apvidū. Šādi izgatavotu kadastra dokumentu varēs tālāk izmantot gan būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, gan citu darbību (piemēram, atsavināšanas vai projektēšanas vajadzībām) veikšanai. Vienlaikus dienesta arhīvā esošie neaktuālie dokumenti par būvi būs izgatavoti atbilstoši kadastra dokumenta statusam un tie būs izmantojami arī turpmākajā informācijas sistēmu (piemēram, Ģeotelpiskās informācijas sistēmas) attīstībā, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā dati par šādām būvēm būs reģistrēti pilnā apjomā; 6) uzlabojot dienesta iekšējo darba organizāciju un veicot BKU atsevišķu procesa soļu optimizāciju, apmēram par 30 % tiks samazināti kopējie ar BKU un datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītie darbu izpildes termiņi. Tieslietu ministra vietā - ekonomikas ministrs A.Kampars