6. Article

Civilās aviācijas drošums 1. Puses atkārtoti apstiprina ciešas sadarbības svarīgumu civilās aviācijas drošuma jomā. Šim nolūkam puses iesaistās turpmākā sadarbībā, tostarp gaisa pārvadājumu jomā, jo īpaši, lai nodrošinātu apmaiņu ar tādu informāciju, kas var ietekmēt starptautiskās aeronavigācijas drošumu, lai piedalītos otras puses uzraudzības pasākumos vai īstenotu kopīgus uzraudzības pasākumus civilās aviācijas drošuma jomā un izstrādātu kopīgus projektus un iniciatīvas, tostarp kopā ar trešajām valstīm. Šo sadarbību attīsta, Kanādas un Eiropas Kopienas civilās aviācijas drošuma nolīguma ietvaros, kas noslēgts Prāgā 2009.gada 6. maijā, attiecībā uz minētajā nolīgumā iekļautajiem jautājumiem. 2. Lidojumderīguma apliecības, kompetences apliecības un licences, ko izsniegusi vai par derīgu atzinusi viena puse, proti, tās aeronavigācijas iestādes, saskaņā ar Civilās aviācijas drošuma nolīguma starp Kanādu un Eiropas Kopienu piemērojamajiem noteikumiem arī otra puse un tās aeronavigācijas iestādes atzīst par derīgām gaisa pārvadājumu veikšanai, ja tādas apliecības vai licences izsniegtas vai atzītas par derīgām vismaz saskaņā ar Konvencijā noteiktajiem standartiem. 3. Ja privilēģijās vai nosacījumos, ko piešķir iepriekš 2. punktā minētās licences vai apliecības, kuras vienas puses aeronavigācijas iestādes izsniedz kādai personai, aviosabiedrībai vai attiecībā uz gaisa pārvadājumos izmantotu gaisa kuģi, ir pieļautas atšķirības, kas ir zemākas par Konvencijas minimālajiem standartiem, un ja šīs atšķirības ir reģistrētas Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā, vai ja šīs iestādes piemēro standartu vai standartus, kas ir augstāki par Konvencijas standartiem vai atšķiras no tiem, tad otra puse var pieprasīt veikt pušu sarunas Apvienotajā komitejā, lai noskaidrotu attiecīgo praksi. Līdz brīdim, kad sarunās tiek panākts konsenss, un atbilstīgi apliecību un licenču savstarpējās atzīšanas režīmam puses turpina atzīt apliecības un licences, ko par derīgām ir atzinušas otras puses aeronavigācijas iestādes. Ja Kanādas un Eiropas Kopienas civilās aviācijas drošuma nolīgumā, kas noslēgts Prāgā 2009. gada 6. maijā, ir iekļauti noteikumi par apliecību un licenču savstarpēju atzīšanu, abas puses piemēro minētos noteikumus. 4. Atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem un Kanādas un Eiropas Kopienas civilās aviācijas drošuma nolīgumam, kas noslēgts Prāgā 2009. gada 6. maijā, attiecībā uz minētajā nolīgumā ietvertajiem jautājumiem puses apņemas nodrošināt apliecību un licenču savstarpēju atzīšanu. 5. Puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes jebkurā laikā var lūgt veikt sarunas ar otru pusi vai tās aeronavigācijas iestādēm par to uzturētajiem un pārvaldītajiem drošuma standartiem un prasībām. Ja pēc tādām sarunām puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes, kuras pieprasījušas sarunas, secina, ka otra puse vai tās attiecīgās aeronavigācijas iestādes minētajās jomās efektīvi neuztur un nepārvalda tādus drošuma standartus un prasības, kas, ja vien nav noteikts citādi, atbilstu vismaz Konvencijā noteiktajiem minimālajiem standartiem, minētā puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes informē par tādiem secinājumiem un vajadzīgajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem minimālajiem standartiem. Ja attiecīgā puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes neveic vajadzīgās korektīvās darbības piecpadsmit (15) dienu laikā vai citā atbilstīgi noteiktā termiņā, puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes, kuras pieprasījušas sarunas, ir tiesīgas atcelt, apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai tehniskās atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot tās aviosabiedrības pārvadājumus, kuras drošumu uzrauga otra puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes. 6. Katra puse atzīst, ka ikvienam gaisa kuģim, kuru ekspluatē vienas puses aviosabiedrība vai kurš tiek ekspluatēts šīs aviosabiedrības vārdā un kurš atrodas otras puses teritorijā, otras puses aeronavigācijas iestādes ir tiesīgas veikt perona pārbaudi, lai pārliecinātos par gaisa kuģa un tā apkalpes locekļu attiecīgo dokumentu derīgumu, kā arī par gaisa kuģa un tā aprīkojuma ārējo stāvokli, ja vien tāda pārbaude neizraisa nepamatotu gaisa kuģa aizkavēšanos. 7. Ja perona pārbaudē vienas puses aeronavigācijas iestādes konstatē, ka gaisa kuģis vai gaisa kuģa ekspluatācija neatbilst attiecīgajā laika posmā spēkā esošajiem un saskaņā ar Konvenciju noteiktajiem minimālajiem standartiem vai ka attiecīgajā laika posmā spēkā esošie un saskaņā ar Konvenciju noteiktie drošuma standarti nav pietiekami efektīvi uzturēti un pārvaldīti, minētās puses aeronavigācijas iestādes informē otras puses aeronavigācijas iestādes, kas atbildīgas par drošuma pārraudzību aviosabiedrībā, kas ekspluatē attiecīgo gaisa kuģi, par secinājumiem un vajadzīgajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem minimālajiem standartiem. Ja vajadzīgos uzlabojumus neveic piecpadsmit (15) dienu laikā, var atcelt, apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai tehniskās atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot gaisa kuģi ekspluatējošās aviosabiedrības pārvadājumus. Tādu lēmumu var pieņemt arī tad, ja ir liegta piekļuve perona pārbaudes veikšanai. 8. Katrai pusei, izmantojot savas atbildīgās aeronavigācijas iestādes, ir tiesības uz tūlītēju rīcību, tostarp tiesības atcelt, apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai tehniskās atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot otras puses aviosabiedrības pārvadājumus, ja tās secina, ka tāds lēmums ir vajadzīgs, lai novērstu tiešus draudus civilās aviācijas drošumam. Ja tas ir praktiski iespējams, puse, kas pieņem lēmumu veikt tādus pasākumus, pirms tam apspriežas ar otru pusi. 9. Puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes pārtrauc visus pasākumus, ko veic saskaņā ar šā panta 5., 7. un 8. punktu, ja zūd tādu pasākumu veikšanas pamatojums.