30. Article

Spēju veidošana ĀKK valstu reģionālās sadarbības un integrācijas atbalstam Lai sasniegtu reģionālo politiku efektivitāti un iedarbīgumu, sadarbība attīsta un nostiprina a) to reģionālo integrācijas iestāžu un organizāciju spējas, ko izveidojušas ĀKK valstis un kur ĀKK valstis piedalās, un kas veicina reģionālo sadarbību un integrāciju; b) valstu valdību un parlamentu spējas reģionālās integrācijas jautājumos; un c) nevalstisko dalībnieku, tostarp privātā sektora, spējas.". 23. Iekļauj šādu pantu: "31.a pants HIV/AIDS Sadarbība atbalsta ĀKK valstu centienus visās nozarēs izstrādāt un stiprināt politiku un programmas, kuru mērķis ir risināt HIV/AIDS pandēmijas problēmu un aizkavēt tās attīstību. Tā atbalsta ĀKK valstu centienus palielināt vispārēju pieejamību HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai, HIV/AIDS slimnieku aprūpei un atbalstam un tās īpašs mērķis ir: a) ar HIV/AIDS jomu saistītu vispārēju daudznozaru stratēģiju un plānu izstrādes un īstenošanas atbalstīšana, nosakot to kā prioritāti valstu un reģionālās attīstības plānos; b) visu atbilstošo attīstības nozaru ietveršana valstu reakcijā uz HIV/AIDS un visu līmeņu ieinteresēto personu plašas iesaistes nodrošināšana; c) pamatojoties uz valstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanu un cilvēkresursu nepietiekamības jautājuma veselības aprūpes jomā risināšanu, nodrošināt vispārēju pieejamību HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai un slimnieku aprūpei, kā arī citiem veselības aprūpes pakalpojumiem, un nodrošināt to efektīvu integrāciju; d) dzimumu nevienlīdzības, uz dzimumu nevienlīdzību balstītas vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas jautājumu risināšana, kas ir HIV/AIDS pandēmijas veicinoši apstākļi; tādu pasākumu veicināšana, kas nodrošinātu sieviešu un meiteņu tiesības, efektīvu, uz dzimumu orientētu HIV/AIDS programmu un pakalpojumu izstrādi sievietēm un meitenēm, tostarp tādu, kas saistīti ar seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām; un atbalstītu sieviešu pilnīgu līdzdalību plānošanā un lēmumu pieņemšanā saistībā ar HIV/AIDS stratēģijām un programmām; e) atbalstošas tiesiskas un politiskas sistēmas izstrāde un tādu represīvu tiesību aktu, politikas, prakšu, stigmatizācijas un diskriminācijas atcelšana, kuri grauj cilvēktiesības, palielina neaizsargātību pret HIV/AIDS un kavē piekļuvi efektīvai HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai, slimnieku aprūpei un atbalstam, tostarp zālēm, medicīnas precēm un pakalpojumiem cilvēkiem, kuriem ir HIV/AIDS, kā arī riska grupas iedzīvotājiem; f) piekļuves paplašināšana uz pierādījumiem balstītai, vispārējai HIV/AIDS profilaksei, kas cīnās ar vietējiem epidēmiju veicinošiem apstākļiem, kā arī sieviešu, jaunu cilvēku un riska grupas iedzīvotāju īpašo vajadzību labāka nodrošināšana; un g) vispārējas un uzticamas piekļuves nodrošināšana drošām, augstas kvalitātes zālēm par pieejamu cenu, kā arī medicīnas precēm, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības precēm." 24. Iekļauj šādu pantu: "32.a pants Klimata pārmaiņas Puses apzinās, ka klimata pārmaiņas ir nopietna globāla vides problēma un apdraud Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kādēļ ir vajadzīgs prognozējams un savlaicīgi sniegts finansiālais atbalsts. Šo iemeslu dēļ, kā arī atbilstīgi 32. pantam un īpaši tā 2. punkta a) apakšpunktam sadarbība: a) atzīst ĀKK valstu un īpaši mazo salu un zemu virs jūras līmeņa esošo ĀKK valstu neaizsargātību pret tādām klimata pārmaiņu radītām parādībām kā krasta erozija, cikloni, applūšana un vides apstākļu izraisīta pārvietošanās; un īpaši vismazāk attīstīto ĀKK valstu un tādu ĀKK valstu, kurām ir tikai sauszemes robežas, neaizsargātību pret plūdiem, sausumu, atmežošanu un pārtuksnešošanos; b) stiprina un atbalsta politikas virzienus un programmas, kas mazina klimata pārmaiņu sekas un draudus, kā arī pielāgojas tiem, tostarp ar institucionālas attīstības un spēju veidošanas palīdzību; c) palielina ĀKK valstu spējas attīstīt pasaules oglekļa tirgu un piedalīties tajā; un d) pievērš uzmanību šādiem pasākumiem: i) integrēt klimata pārmaiņas attīstības stratēģijās un nabadzības mazināšanas pasākumos; ii) uzlabot klimata pārmaiņu politisko profilu sadarbībai attīstības jomā, tostarp izmantojot atbilstošu politisku dialogu; iii) palīdzēt ĀKK valstīm, lai tās pielāgotos klimata pārmaiņām atbilstošās nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, ūdens resursu pārvaldība un infrastruktūra, tostarp nododot un pielāgojot atbilstošas un videi nekaitīgas tehnoloģijas; iv) veicināt katastrofu riska mazināšanu, parādot, ka pieaug ar klimata pārmaiņām saistīto katastrofu skaits; v) sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem ĀKK valstīs saskaņā ar šo valstu mērķiem nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, tostarp atmežošanas un mežu degradācijas izraisīto emisiju samazināšanā un emisiju samazināšanā lauksaimniecības nozarē; vi) uzlabot laika apstāļu un klimata informācijas, prognozēšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmas; un vii) veicināt atjaunojamus energoresursu avotus un zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas, kas uzlabo ilgtspējīgu attīstību.". 25. Nolīguma 33. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: "c) valsts finanšu vadības uzlabošanai un stiprināšanai, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un palielinātu ieņēmumus no nodokļiem ĀKK valstīs, vienlaikus pilnībā ievērojot ĀKK valstu suverenitāti šajā jomā. Pasākumi var ietvert: i) spēju palielināšanu vietējo ieņēmumu pārvaldībā, tostarp veidojot efektīvu, iedarbīgu un ilgtspējīgu nodokļu sistēmu; ii) līdzdalības veicināšanu starptautiskās nodokļu sadarbības struktūrās un procesos, lai sekmētu turpmāku starptautisko standartu attīstību un to efektīvu ievērošanu; iii) ar nodokļu jautājumiem saistītās starptautiskās labākās prakses ieviešanas atbalstīšanu, tostarp pārredzamības un informācijas apmaiņas principa atbalstīšanu tajās ĀKK valstīs, kas apņēmušās tos ievērot;". 26. Nolīguma 34. panta 2. līdz 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības galīgais mērķis ir dot iespēju ĀKK valstīm pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai, lai ĀKK valstis aktīvi piedalītos daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Ņemot vērā ĀKK valstu pašreizējo attīstības līmeni, ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība tiek virzīta uz to, lai dotu iespēju ĀKK valstīm pārvaldīt globalizācijas problēmas un pakāpeniski pielāgoties starptautiskās tirdzniecības jauniem apstākļiem, tādējādi veicinot to pāreju uz liberalizētu globālo ekonomiku. Šajā sakarā īpaša uzmanība jāpievērš daudzu ĀKK valstu neaizsargātībai, ko izraisa to atkarība no precēm vai dažiem svarīgiem produktiem, tostarp agrorūpnieciskiem produktiem ar pievienoto vērtību, kā arī preferenču samazināšanās risks. 3. Šim nolūkam ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības mērķis, izmantojot I sadaļā noteiktās valstu un reģionālās attīstības stratēģijas, ir palielināt ĀKK valstu ražošanas, piegādes un tirdzniecības spējas, kā arī to spēju piesaistīt ieguldījumus. Tās mērķis ir arī radīt jaunu tirdzniecības dinamiku starp Pusēm, nostiprināt ĀKK valstu tirdzniecības un ieguldījumu politiku, samazināt atkarību no precēm, veicināt turpmāku ekonomiku diversifikāciju un uzlabot ĀKK valstu spējas risināt visus ar tirdzniecību saistītos jautājumus. 4. Ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību īsteno, pilnīgi ievērojot Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) noteikumus, tostarp īpašu un atšķirīgu attieksmi, ņemot vērā Pušu savstarpējās intereses un to attiecīgos attīstības līmeņus. Tā pievēršas arī preferenču samazināšanās sekām, pilnīgi ievērojot daudzpusējas saistības.". 27. Nolīguma 35. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība balstās uz patiesām, nostiprinātām un stratēģiskām partnerattiecībām. Tā balstās arī uz visaptverošu pieeju, kas palielina iepriekšējo ĀKK un EK konvenciju priekšrocības un sasniegumus. 2. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība pamatojas uz ĀKK valstu reģionālās integrācijas iniciatīvām. Sadarbība, kas atbalsta reģionālo sadarbību un integrāciju, kā noteikts I sadaļā, un ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība ir savstarpēji pastiprinošas. Ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība risina jautājumus saistība ar piedāvājuma un pieprasījuma ierobežojumiem, īpaši infrastruktūras, ekonomikas diversifikācijas un tirdzniecības attīstības pasākumu savstarpējo savienojamību kā līdzekli, lai palielinātu ĀKK valstu konkurētspēju. Tādēļ pienācīgu nozīmi piešķir atbilstošiem pasākumiem ĀKK valstu un reģionu attīstības stratēģijās, kuras atbalsta Kopiena, īpaši sniedzot atbalstu tirdzniecībai.". 28. Nolīguma 36. un 37. pantu aizstāj ar šādu pantu: "36. pants Kārtība 1. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos mērķus un principus, Puses vienojas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu jaunu, ar PTO saderīgu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu, pakāpeniski likvidējot šķēršļus tirdzniecībai starp tām un palielinot sadarbību visās ar tirdzniecību saistītās jomās. 2. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu kā attīstības instrumentu mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, īpaši pilnībā izmantojot reģionālās integrācijas un tirdzniecības starp jaunattīstības valstīm potenciālu. 3. Puses vienojas, ka šos jaunos tirdzniecības pasākumus ievieš pakāpeniski.