37. Article

Procedūras 1. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunu laikā atbilstīgi I sadaļas noteikumiem un 35. pantam nodrošina spēju veidošanu ĀKK valstu valsts un privātajā sektorā, tostarp pasākumus konkurētspējas palielināšanai, reģionālo organizāciju stiprināšanai un reģionālo tirdzniecības integrācijas iniciatīvu atbalstam, attiecīgā gadījumā ar budžeta pielāgošanas un fiskālās reformas palīdzību, kā arī infrastruktūras modernizēšanai un attīstīšanai un ieguldījumu veicināšanai. 2. Puses regulāri pārskatīs sarunu gaitu, kā paredzēts 38. pantā. 3. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunas notiks ar tām ĀKK valstīm, kuras sevi uzskata par spējīgām sarunas veikt piemērotā līmenī un saskaņā ar procedūrām, par kurām ĀKK valstu grupa vienojusies, un ar nolūku atbalstīt reģionālās integrācijas procesus ĀKK valstīs. 4. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunu mērķis ir izveidot grafiku, saskaņā ar kuru pakāpeniski tiks likvidēti Pušu savstarpējās tirdzniecības šķēršļi atbilstīgi attiecīgajiem PTO noteikumiem. No Kopienas puses tirdzniecības liberalizācija balstās uz acquis, un tās mērķis ir uzlabot ĀKK valstu pašreizējo pieeju tirgum, cita starpā, pārskatot izcelsmes noteikumus. Sarunās ņem vērā attīstības līmeni un tirdzniecības pasākumu sociāli ekonomisko ietekmi uz ĀKK valstīm, un to spēju sakārtot un pielāgot savu ekonomiku liberalizācijas procesam. Tādēļ sarunas būs pēc iespējas elastīgākas, nosakot pietiekamu pārejas laika ilgumu, gala produktu segumu, ņemot vērā jutīgus sektorus un asimetrijas pakāpi attiecībā uz grafiku tarifu likvidēšanai, vienlaicīgi saglabājot atbilstību tobrīd spēkā esošajiem PTO noteikumiem. 5. Puses cieši sadarbojas Pasaules Tirdzniecības organizācijā, lai paskaidrotu un pamatotu panāktās vienošanās, īpaši attiecībā uz pieejamās elastības pakāpi. 6. Puses turpina apspriest, kā vienkāršot un pārskatīt izcelsmes noteikumus, tostarp kumulācijas noteikumus, kas attiecas uz to eksportu. 7. Tiklīdz ĀKK valstis ir noslēgušas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, tās ĀKK valstis, kas nav šāda nolīguma Puses, var tam pievienoties jebkurā laikā. 8. Ņemot vērā ĀKK un ES sadarbību, kura atbalsta ĀKK reģionālo sadarbību un integrāciju, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, Puses pievērš īpašu uzmanību tām vajadzībām, kas rodas, īstenojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus. Piemēro principus, kas noteikti šā Nolīguma IV pielikuma 1. pantā. Šajā nolūkā Puses vienojas izmantot esošos vai jaunus reģionālos finansēšanas mehānismus, ar kuru starpniecību varētu izsniegt līdzekļus no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas vai citus papildu līdzekļus.". 29. Iekļauj šādu pantu: "37.a pants Citi tirdzniecības pasākumi 1. Saistībā ar pašreizējām tirdzniecības politikas tendencēm, kuru mērķis ir panākt lielāku tirdzniecības liberalizāciju, ES un ĀKK valstis var piedalīties sarunās par šādiem nolīgumiem un tos ieviest, kā rezultātā tiek panākta lielāka daudzpusējas un divpusējas tirdzniecības liberalizācija. Šādas liberalizācijas rezultātā var tikt panākta ĀKK valstīm piešķirto preferenču samazināšana un tikt ietekmēta gan to konkurētspēja ES tirgū, gan tie attīstības pasākumi, kurus ES ir apņēmusies atbalstīt. 2. Atbilstīgi ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības mērķiem ES cenšas veikt pasākumus, lai pārvarētu iespējamo negatīvo liberalizācijas ietekmi un uzturētu būtisku preferenciālu ĀKK valstu piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai tik ilgi, cik iespējams, kā arī nodrošināt, ka jebkurš preferences samazinājums, no kura nevar izvairīties, tiek ieviests pakāpeniski, iespējami ilgā laika posmā.". 30. Nolīguma 38. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Ministru komiteja tirdzniecības jautājumos apspriež jebkuru ar tirdzniecību saistītu jautājumu, kas attiecas uz visām ĀKK valstīm, un regulāri uzrauga sarunas un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu īstenošanu. Tā pievērš īpašu uzmanību pašreizējām daudzpusējām tirdzniecības sarunām un pārbauda plašāku liberalizācijas iniciatīvu ietekmi uz ĀKK un EK tirdzniecību un ĀKK ekonomiku attīstību. Tā ziņo un izstrādā atbilstošus ieteikumus Ministru padomei, tostarp par jebkādiem atbalsta pasākumiem, lai palielinātu ieguvumus no ĀKK un EK tirdzniecības režīma.". 31. Iekļauj šādu pantu: "38.a pants Apspriešanās 1. Ja jauni pasākumi vai pasākumi, kas noteikti Kopienas pieņemtās programmās normatīvo aktu tuvināšanai, lai veicinātu tirdzniecību, iespējams, ietekmē vienas vai vairāku ĀKK valstu intereses, Kopiena pirms šo pasākumu pieņemšanas informē ĀKK valstu grupas sekretariātu un attiecīgās ĀKK valstis. 2. Lai Kopiena varētu ievērot attiecīgās ĀKK valstu grupas intereses, pēc šīs ĀKK valstu grupas pieprasījuma rīko apspriedes saskaņā ar šā Nolīguma 12. pantu, lai panāktu pieņemamu risinājumu. 3. Ja esošie Kopienas noteikumi, kas pieņemti, lai veicinātu tirdzniecību, ietekmē vienas vai vairāku ĀKK valstu intereses vai ja šo noteikumu interpretācija atsaucas uz šīm interesēm, kā arī piemērošanu vai administrēšanu, pēc attiecīgo ĀKK valstu pieprasījuma organizē apspriedes saskaņā ar 12. panta noteikumiem, lai panāktu apmierinošu risinājumu. 4. Lai atrastu pieņemamu risinājumu, Puses var arī ierosināt izskatīt Apvienotajā ministru komitejā tirdzniecības jautājumos jebkuras citas ar tirdzniecību saistītas problēmas, kas varētu rasties dalībvalstu veikto vai paredzēto pasākumu rezultātā. 5. Puses informē cita citu par šādiem pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvas apspriedes. 6. Puses vienojas, ka apspriežu rīkošana ekonomisko partnerattiecību nolīgumu iestādēs un informācijas sniegšana ar to starpniecību par jautājumiem, kas attiecas uz šādiem nolīgumiem, arī tiek uzskatīta par atbilstošu šā panta un šā Nolīguma 12. panta noteikumiem, ja visas iespējami skartās ĀKK valstis ir parakstījušas to ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, par kuru tika rīkota apspriede vai sniegta informācija.". 32. Nolīguma 41. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: "5. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, nostiprināt to jaudu pakalpojumu sniegšanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pakalpojumiem, kas saistīti ar darba, uzņēmējdarbības, izplatīšanas, finanšu, tūrisma, kultūras un būvniecības un saistītiem mašīnbūves pakalpojumiem, lai palielinātu to konkurētspēju un tādējādi palielinātu to preču un pakalpojumu tirdzniecības vērtību un apjomu.". 33. Nolīguma 42. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: "4. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, izveidot un veicināt rentablus un efektīvus jūras transporta pakalpojumus ĀKK valstīs, lai palielinātu ĀKK uzņēmēju līdzdalību starptautiskos reisos.". 34. Nolīguma 43. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: "5. Puses vienojas arī paātrināt savu sadarbību starp tām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un informācijas sabiedrībā. Šī sadarbība, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, ir īpaši vērsta uz sakaru sistēmu plašāku papildināmību un saskaņošanu valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī un to pielāgošanu jaunām tehnoloģijām.". 35. Nolīguma 44. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, stiprināt to spējas darboties visās ar tirdzniecību saistītās jomās, tostarp vajadzības gadījumā uzlabot un atbalstīt iestāžu sistēmu.". 36. Nolīguma 45. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: "3. Puses vienojas arī pastiprināt sadarbību šajā jomā, lai formulētu un atbalstītu efektīvas konkurences politikas ar atbilstošām valsts konkurences aģentūrām, kuras pakāpeniski nodrošina gan privātu, gan valsts uzņēmumu konkurences noteikumu efektīvu izpildi. Sadarbība šajā jomā jo īpaši, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, ietver palīdzību atbilstīga tiesiskā regulējuma izveidē un tā administratīvā izpildē, īpaši atsaucoties uz vismazāk attīstīto valstu īpašo situāciju.". 37. Nolīguma 46. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu: "6. Puses turklāt vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā. Pēc pieprasījuma, ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, sadarbība, cita starpā, tiek attiecināta arī uz šādām jomām: normatīvo aktu sagatavošana intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai, šo tiesību ļaunprātīgas izmantošanas no tiesību subjektu puses un šo tiesību pārkāpšanas no konkurentu puses novēršana, iekšzemes un reģionālo biroju un citu aģentūru izveide un nostiprināšana, tostarp atbalsts reģionālām intelektuālā īpašuma organizācijām, kas iesaistītas īstenošanā un aizsardzībā, tostarp personāla apmācībā.". 38. Nolīguma 47. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu daļu: "2. Sadarbības standartizācijā un sertifikācijā, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, mērķis ir veicināt saderīgas sistēmas starp Pusēm un īpaši ietver:". 39. Nolīguma 48. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: "3. Puses vienojas nostiprināt savu sadarbību, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, lai pastiprinātu ĀKK valstu publiskā un privātā sektora jaudu šajā nozarē.". 40. Nolīguma 49. pantu groza šādi: a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai nodrošinātu noturīgu un pienācīgu vides apsaimniekošanu saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un vienošanām šajā jomā un, pienācīgi ievērojot savu attiecīgo attīstības līmeni. Tās vienojas, ka ĀKK valstu speciālās vajadzības un prasības jāņem vērā vides pasākumu plānošanā un īstenošanā, tostarp attiecībā uz 32.a panta noteikumiem."; b) pievieno šādu punktu: "3. Puses vienojas, ka vides pasākumus nedrīkst izmantot protekcionisma nolūkā.". 41. Nolīguma 50. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: "3. Puses vienojas, ka darba standartus nedrīkst izmantot protekcionisma nolūkā.". 42. Nolīguma 51. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Sadarbības, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, mērķis jo īpaši ir institucionālo un tehnisko spēju uzlabošana šajā jomā, ātrās reaģēšanas sistēmu izveide savstarpējai informācijai par bīstamiem ražojumiem, informācijas un pieredzes apmaiņa par produktu un produktu drošības pēcpārdošanas uzraudzības īstenošanu, informācijas uzlabošana, kas tiek sniegta patērētājiem par cenām, piedāvāto preču un pakalpojumu raksturojumu, neatkarīgu patērētāju apvienību un sakaru izveides veicināšana starp patērētāju interešu pārstāvjiem, patērētāju politiku un sistēmu savietojamības uzlabošana, tiesību aktu realizēšanas paziņošana un sadarbības veicināšana, izmeklējot kaitīgas un negodīgas uzņēmējdarbības prakses, un eksporta aizliegumu ieviešana to preču un pakalpojumu tirdzniecībā starp Pusēm, kuru tirdzniecība to ražošanas valstī ir aizliegta. 43. Nolīguma 56. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. Attīstības finansēšanas sadarbību īsteno, pamatojoties uz un saskaņā ar attīstības mērķiem, stratēģijām un prioritātēm, kuras ĀKK valstis noteikušas valstu, reģionālā un ĀKK valstu iekšējā līmenī. Tiek ņemtas vērā to attiecīgās ģeogrāfiskās, sociālās un kultūras iezīmes, kā arī to konkrētais potenciāls. Vadoties no starptautiski atzītas palīdzības efektivitātes programmas, sadarbība pamatojas uz piederību, tuvināšanu, līdzekļu devēju koordinēšanu un saskaņošanu, realizējot vadību, kas vērsta uz attīstības rezultātiem un savstarpēju atbildību. Sadarbība īpaši: a) veicina vietējo piederību visos attīstības procesa līmeņos; b) atspoguļo partnerattiecības, kas balstītas uz savstarpējām tiesībām un pienākumiem; c) uzsver ar ievērojami atvieglotiem noteikumiem un pastāvīgi piešķirto līdzekļu plūsmu prognozējamības un drošības nozīmi; d) ir elastīga un piemērota situācijai katrā ĀKK valstī, kā arī pielāgota attiecīgā projekta vai programmas konkrētajam veidam; un e) nodrošina efektivitāti, koordināciju un konsekvenci.". 44. Nolīguma 58. pantu groza šādi: a) panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: "b) reģionālas vai starpvalstu iestādes, kurās viena vai vairākas ĀKK valstis ir dalībnieces, tostarp Āfrikas Savienība vai citas iestādes, kurās darbojas valstis, kas nav ĀKK valstis, un ko šīs ĀKK valstis ir pilnvarojušas; un"; b) panta 2. punktu groza šādi: i) punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: "d) ĀKK vai Kopienas finanšu starpniekiem, kas sniedz, veicina un finansē privātus vai valsts ieguldījumus ĀKK valstīs;"; ii) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: "f) attīstības valstīm, kuras nepieder ĀKK grupai, ja tās piedalās kopīgā iniciatīvā vai reģionālā organizācijā kopā ar ĀKK valstīm ‑ saskaņā ar šā Nolīguma IV pielikuma 6. pantu.". 45. Nolīguma 60. pantu groza šādi: a) panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu: "c) ārējo krīžu, tostarp eksporta ieņēmumu nestabilitātes, nelabvēlīgās īstermiņa ietekmes uz sociāli ekonomiskajām reformām un politiku mazināšanai;"; b) panta g) punktu aizstāj ar šādu punktu: "g) humānai un neatliekamai palīdzībai, ieskaitot palīdzību bēgļiem un pārvietotām personām; pasākumiem, kas saista īstermiņa palīdzību un rehabilitāciju ar ilgtermiņa attīstību krīzes un pēc krīzes situācijās; un sagatavotībai katastrofām.". 46. Nolīguma 61. pantu groza šādi: a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Tiešu budžeta palīdzību makroekonomikas vai nozares reformu atbalstam piešķir, ja: a) ir labi definētas, pret nabadzību vērstas, valsts vai nozares attīstības stratēģijas, vai arī tās jau tiek īstenotas; b) ir labi definēta, uz stabilitāti vērsta, makroekonomikas politika, ko noteikusi pati valsts un ko pozitīvi novērtējuši tās galvenie līdzekļu devēji, tostarp attiecīgos gadījumos starptautiskās finanšu iestādes, vai arī tā jau tiek īstenota; un c) valsts finanšu vadība ir pietiekami pārredzama, atbildīga un efektīva. Kopiena pievienojas katras ĀKK valsts sistēmām un procedūrām, uzrauga budžeta atbalstu ar partnervalsti un atbalsta partnervalstu centienus stiprināt vietējo atbildību, parlamentāro uzraudzību, revīzijas spējas un informācijas pieejamību sabiedrībai."; b) panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: "5. Saskaņā ar Nolīgumu finansējumu, kas šajā Nolīgumā piešķirts atbilstīgi sadarbības daudzgadu finanšu shēmai, Eiropas Investīciju bankas (turpmāk "Banka") līdzekļus un, attiecīgā gadījumā, citus līdzekļus no Eiropas Kopienas budžeta izmanto, lai finansētu projektus, programmas un citus darbības veidus, kas veicina šā Nolīguma mērķu sasniegšanu.". 47. Nolīguma 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. Lai samazinātu ĀKK valstu parādu slogu un to maksājumu bilances problēmas, Puses vienojas izmantot līdzekļus, kas paredzēti saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu shēmu atbilstīgi šim Nolīgumam, lai veicinātu parāda atvieglojuma iniciatīvas, kas ĀKK valstu labā apstiprinātas starptautiskā līmenī. Turklāt Kopiena apņemas pārbaudīt, kā ilgākā termiņā starptautiski saskaņotu parāda atvieglojuma iniciatīvu atbalstam var piesaistīt citus Kopienas līdzekļus.". 48. Nolīguma 67. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. Sadarbības daudzgadu finanšu shēma atbilstīgi šim Nolīgumam paredz atbalstu makroekonomikas un nozares reformām, kuras īsteno ĀKK valstis. To ietvaros Puses nodrošina, lai pielāgošana būtu ekonomiski dzīvotspējīga un sociāli un politiski izturama. Atbalsts tiek sniegts kopīga novērtējuma kontekstā starp Kopienu un attiecīgo ĀKK valsti par reformas pasākumiem, kas tiek veikti vai iecerēti makroekonomikas vai nozares līmenī, un atļauj reformas ietekmes vispārēju novērtējumu. Iespējamā apmērā kopīgo novērtējumu piemēro valsts īpašajiem pasākumiem un atbalstu uzrauga, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem. Ātra izmaksāšana ir svarīga atbalsta programmu iezīme.". 49. Nolīguma 4. daļas II sadaļas 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: "3. NODAĻA Atbalsts ārējo krīžu gadījumā". 50. Nolīguma 68. pantu aizstāj ar šādu pantu: "68. pants 1. Puses atzīst, ka makroekonomiska nestabilitāte, kas rodas ārējo krīžu rezultātā, var nelabvēlīgi ietekmēt ĀKK valstu attīstību un apdraudēt to attīstības prasību izpildi. Tāpēc saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu shēmu atbilstīgi šim Nolīgumam tiek izveidota papildu atbalsta sistēma, lai mazinātu īstermiņa nelabvēlīgo ietekmi, kas rodas ārējo krīžu rezultātā, tostarp ietekmi uz eksporta ieņēmumiem. 2. Šā atbalsta mērķis ir, samazinoties ieņēmumiem, aizsargāt sociāli ekonomiskās reformas un politikas, kuras varētu tik negatīvi ietekmētas, un novērst šādu krīžu īstermiņa negatīvās sekas. 3. Līdzekļu sadalē tiek ņemta vērā ĀKK valstu ekonomiku ārkārtīgi lielā atkarība no eksporta, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarēm. Šajā sakarā vismazāk attīstītās ĀKK valstis, ĀKK valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, ĀKK salu valstis un ĀKK valstis, kas pārcietušas konfliktus un dabas katastrofas, saņem labvēlīgāku režīmu. 4. Papildu līdzekļus piešķir saskaņā ar konkrētu atbalsta mehānisma kārtību, kā noteikts II pielikumā par finansējuma noteikumiem. 5. Kopiena sniedz arī atbalstu uz tirgu balstītām apdrošināšanas sistēmām, kas paredzētas ĀKK valstīm, kuras cenšas aizsargāt sevi pret ārējo krīžu īstermiņa sekām.". 51. Nolīguma 4. daļas II sadaļas 6. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: "6. NODAĻA Humānā, neatliekamā palīdzība un palīdzība pēc ārkārtas situācijas". 52. Nolīguma 72. pantu aizstāj ar šādu pantu: "72. pants Vispārējie principi 1. Humāno, neatliekamo palīdzība un palīdzību pēc ārkārtas situācijas sniedz krīzes situācijās. Humānās un neatliekamās palīdzības mērķis ir glābt un nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas, kad rodas tāda nepieciešamība. Palīdzības pēc ārkārtas situācijas mērķis ir rehabilitācija un īstermiņa palīdzības saistīšana ar ilgāka termiņa programmām attīstības jomā. 2. Krīzes situācija, tostarp ilgtermiņa strukturāla nestabilitāte vai trauslums, ir situācija, kas rada draudus likumībai un kārtībai vai personu aizsardzībai un drošībai, draudot pāraugt bruņotā konfliktā vai destabilizēt situāciju valstī. Krīzes situācija var rasties arī dabas katastrofu, cilvēka radītu krīžu rezultātā, piemēram, kara un citu konfliktu vai ārkārtas apstākļu ar līdzīgām sekām rezultātā, kas, cita starpā, saistīti ar klimata pārmaiņām, vides degradāciju, piekļuvi enerģijas un dabas resursiem vai galēju nabadzību. 3. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas situācijas sniedz tik ilgi, cik nepieciešams, lai apmierinātu vajadzības, kuras upuriem rodas šādu situāciju rezultātā, tādējādi sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību. 4. Humāno palīdzību sniedz tikai atbilstīgi krīzē cietušo vajadzībām un interesēm un saskaņā ar starptautisku tiesību aktu principiem cilvēktiesību jomā, ievērojot cilvēcīguma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principus. Jo īpaši nav pieļaujama cietušo diskriminācija rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, dzimuma, vecuma, tautības vai politiskās piederības dēļ, un tiek garantēta brīva piekļūšana cietušajiem un to aizsardzība, kā arī humānās palīdzības sniedzēju un iekārtu drošība. 5. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas situācijas finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, ja šādu palīdzību nevar finansēt no ES budžeta. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas situācijas īsteno papildus dalībvalstu centieniem un, koordinējot tos saskaņā ar atbalsta efektivitātes paraugpraksi.". 53. Iekļauj šādu pantu: "72.a pants Mērķis 1. Humānās un neatliekamās palīdzības mērķis ir a) aizsargāt cilvēku dzīvības krīzes situācijās un tūlīt pēc krīzēm; b) ar visiem iespējamiem līdzekļiem veicināt humānās palīdzības finansēšanu un sniegšanu, kā arī tās paredzēto saņēmēju tiešu piekļūšanu šai palīdzībai; c) veikt īstermiņa rehabilitāciju un atjaunošanu, lai cietušie varētu baudīt minimālo sociāli ekonomisko integrāciju, un pēc iespējas ātrāk radīt apstākļus attīstības atsākšanai, pamatojoties uz attiecīgo ĀKK valstu un reģionu noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem; d) apmierināt vajadzības, kas rodas cilvēku (bēgļu, pārvietoto personu un personu, kas atgriežas) pārvietošanas rezultātā pēc dabas vai cilvēka radītām katastrofām, lai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, apmierinātu visas bēgļu un pārvietoto personu vajadzības (neatkarīgi no tā, kur personas atrodas) un atvieglinātu rīcību viņu brīvprātīgu repatriāciju un reintegrāciju izcelsmes valstī; un e) palīdzēt ĀKK valstij vai reģionam izveidot īstermiņa katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismus, ieskaitot tos, kas paredzēti prognozēšanai un agrīnai brīdināšanai, lai samazinātu katastrofu sekas. 2. Palīdzību var piešķirt ĀKK valstīm vai reģioniem, kuri uzņem bēgļus vai personas, kas atgriežas, lai apmierinātu akūtas vajadzības, uz kurām neattiecas neatliekamā palīdzība. 3. Palīdzības pēc ārkārtas situācijas mērķis ir fiziska un sociāla rehabilitācija atbilstīgi krīzes sekām, un to var veikt, lai sasaistītu īstermiņa palīdzību un rehabilitāciju ar atbilstošām ilgāka termiņa attīstības programmām, kuras finansē no valstu, reģionālām iniciatīvu programmām vai iekšējas ĀKK programmas. Šādām darbībām jāatvieglo pāreja no ārkārtas posma uz attīstības posmu, veicinot skarto iedzīvotāju grupu sociāli ekonomisko reintegrāciju, pēc iespējas likvidējot krīzes cēloņus un nostiprinot pašvaldību iestāžu un valsts iestāžu nozīmi ilgtspējīgas attīstības politikas formulēšanā attiecīgajai ĀKK valstij. 4. Attiecīgā gadījumā īstermiņa katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismi, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā, tiks koordinēti ar citiem esošajiem katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismiem. Valsts, reģionālā un visu ĀKK valstu katastrofu riska samazināšanas un pārvaldības mehānismu attīstība un stiprināšana palīdz ĀKK valstīm stiprināt spēju pretoties katastrofu ietekmei. Visus saistītos pasākumus var veikt sadarbībā ar reģionālām un starptautiskām organizācijām un programmām, kuras jau guvušas panākumus katastrofu riska samazināšanā.". 54. Nolīguma 73. pantu aizstāj ar šādu pantu: "73. pants Īstenošana 1. Palīdzības darbības veic pēc krīzes situācijas skartās ĀKK valsts vai reģiona pieprasījuma, pēc Komisijas iniciatīvas, vai pēc starptautisku organizāciju, vietēju vai starptautisku nevalstisku organizāciju ieteikuma. 2. Kopiena veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu ātru rīcību, kas ir vajadzīga, lai apmierinātu tūlītējās vajadzības, kur nepieciešama palīdzība. Šādu palīdzību pārvalda un īsteno saskaņā ar procedūrām, kuras pieļauj ātras, elastīgas un efektīvas darbības. 3. Uzsverot saskaņā ar šo nodaļu piešķirtās palīdzības attīstības raksturu, pēc attiecīgās valsts vai reģiona pieprasījuma palīdzību var izmantot tikai kopā ar indikatīvo programmu.". 55. Nolīguma 76. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: "d) aizdevumi no Bankas pašu resursiem un ieguldījumu mehānisma, kuru noteikumi paredzēti šā Nolīguma II pielikumā. Šādus aizdevumus var izmantot arī, lai finansētu valsts ieguldījumus pamata infrastruktūrā.". 56. Nolīguma 95. panta 3. punkta pirmo daļu aiztāj ar šādu daļu: "3. Kopiena un dalībvalstis, no vienas puses, un ĀKK valstis, no otras puses, paziņo otrai Pusei ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms katra piecu gadu perioda beigām par noteikumu pārskatīšanu, ko tās vēlas veikt, lai, iespējams, izdarītu grozījumus Nolīgumā. Neatkarīgi no šī termiņa, ja viena Puse pieprasa Nolīguma noteikumu pārskatīšanu, otra Pusei ir divi mēneši laika, kurā pieprasīt pārskatīšanas paplašināšanu uz citiem noteikumiem, kas ir saistīti ar tiem, kas bija sākotnējā pieprasījuma priekšmets.". 57. Nolīguma 100. panta otro daļu aiztāj ar šādu daļu: "Šo Nolīgumu, kas sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski, deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta un ĀKK valstu Sekretariāta arhīvos, kuri abi nosūta apliecinātu kopiju katras parakstītājvalsts valdībai.". C. PIELIKUMI 1. Nolīguma II pielikumu, kā tas grozīts ar Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 1/2009 (2009. gada 29. maijs)1, groza šādi: a) pielikuma 1. pantu aiztāj ar šādu pantu: "1. pants 1. Finansējuma noteikumi attiecībā uz ieguldījumu mehānisma (mehānisms) darbību, aizdevumiem no Eiropas Investīciju bankas (Banka) pašu resursiem un speciālajām operācijām ir tādi, kā noteikts šajā nodaļā. Šos resursus var novirzīt tiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši caur tiesīgiem ieguldījumu fondiem un/vai finanšu starpniekiem. 2. Līdzekļi procentu likmju subsīdijām saskaņā ar šo pielikumu būs pieejami no Ib pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā minēto procentu subsīdiju piešķīruma. 3. Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai izmantot kā aizdevumus. Procentu likmes subsīdijas summu, ko aprēķina to vērtības izteiksmē aizdevuma izmaksas brīdī, ieskaita procentu subsīdiju piešķīrumā, kas noteikts Ib pielikuma 2. panta c) apakšpunktā, un maksā tieši EIB. Līdz 10 % no piešķīruma procentu likmju subsīdijām var izmantot, lai atbalstītu ar projektu saistītu tehnisko palīdzību ĀKK valstīs. 4. Šie noteikumi neskar noteikumus, ko var piemērot ĀKK valstīm, uz kurām attiecas ierobežoti aizņēmuma nosacījumi saskaņā ar Lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu (HIPC) iniciatīvu vai citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem. Attiecīgi, ja saskaņā ar šādiem principiem vajadzīga aizdevuma procentu likmes samazināšana vairāk nekā par 3 %, kā atļauts saskaņā ar šīs nodaļas 2. un 4. pantu, banka ar piemērotu līdzfinansējumu kopā ar citiem līdzekļu devējiem mēģina samazināt līdzekļu vidējās izmaksas. Ja tiks uzskatīts, ka tas nav iespējams, aizdevuma procentu likmi var samazināt par tādu summu, kāda vajadzīga, lai atbilstu līmenim, kas izriet no HIPC iniciatīvas vai jebkuriem citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem."; b) pielikuma 2. panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādu punktu: "7. Parastie aizdevumi valstīs, uz kurām neattiecas ierobežoti aizņēmuma nosacījumi saskaņā ar HIPC vai citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem, var pagarināt ar izdevīgiem noteikumiem un nosacījumiem šādos gadījumos: a) infrastruktūras projektiem, kas ir priekšnosacījums privātā sektora attīstībai vismazāk attīstītās valstīs, pēckonflikta valstīs un valstīs, kuras pārcietušas dabas katastrofu. Šādos gadījumos aizdevuma procentu likmi samazina ne vairāk kā par 3 %; b) projektiem, kas ietver pārstrukturēšanas darbības saistībā ar privatizāciju, vai projektiem ar pamatotiem un uzskatāmiem sociāliem vai ar vidi saistītiem ieguvumiem. Šādos gadījumos aizdevumiem var piemērot procentu likmes subsīdiju, kuras apjomu un veidu nosaka, ņemot vērā konkrētas projekta iezīmes. Tomēr procentu likmes subsīdija nepārsniedz 3 %; Aizdevuma galīgā procentu likme, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam, nekādā gadījumā nevar būt mazāka par 50 % no atsauces likmes. 8. Līdzekļus, kas vajadzīgi, lai piemērotu šos izdevīgākos noteikumus, piešķirs, izmantojot procentu subsīdiju piešķīrumu, kas minēts šā Nolīguma Ib pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā."; c) pielikuma 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Aizdevumus no Bankas pašu resursiem piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem: a) atsauces procentu likme ir likme, ko banka piemēro aizdevumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem valūtas ziņā un atmaksas perioda sākumu līguma noslēgšanas dienā vai izmaksas dienā; b) tomēr valstīm, uz kurām neattiecas ierobežoti aizņēmuma noteikumi saskaņā ar HIPC vai citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem: i) principā valsts sektora projektiem var piešķirt procentu likmes subsīdiju līdz pat 3 % apjomā; ii) privātā sektora projektiem, kas ietilpst 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā noteiktajās kategorijās, var piešķirt procentu likmes subsīdijas ar tādiem pašiem noteikumiem, kā noteikts 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā. Visos šādos gadījumos galīgā procentu likme nevar būt mazāka par 50 % no atsauces likmes; c) Banka no pašu resursiem piešķirto aizdevumu atmaksas periodu nosaka, pamatojoties uz projekta ekonomisko un finansiālo raksturojumu. Šiem aizdevumiem parasti ir labvēlības periods, ko nosaka, pamatojoties uz projekta izveides periodu.". 2. Nolīguma III pielikumu groza šādi: a) pielikuma 1. panta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: "a) nostiprināt un palielināt Uzņēmuma attīstības centra (UAC) nozīmi, lai privātajam sektoram sniegtu nepieciešamo atbalstu privātā sektora attīstības pasākumu veicināšanā ĀKK valstīs un reģionos; un b) nostiprināt un palielināt Lauksaimniecības un lauku sadarbības tehniskā centra (CTA) nozīmi ĀKK institucionālo spēju attīstībā, īpaši saistībā ar informācijas pārvaldību, lai uzlabotu piekļuvi tehnoloģijām nolūkā palielināt lauksaimniecības ražību, tirdzniecības apjomu, nodrošinātību ar pārtiku un lauku attīstību."; b) pielikuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu: "2. pants UAC 1. UAC sekmē uzņēmējdarbības vidi, kas veicina privātā sektora attīstību, un atbalsta privātā sektora attīstības stratēģiju īstenošanu ĀKK valstīs, sniedzot nefinanšu pakalpojumus, tostarp konsultācijas, ĀKK uzņēmumiem un uzņēmējdarbības nozarēm, kā arī atbalsta kopīgas iniciatīvas, kuras izstrādājusi Kopiena un ĀKK valstu uzņēmēji. Šajā sakarā tiek pienācīgi ņemtas vērā tās vajadzības, kas rodas, īstenojot ekonomiskos partnerattiecību nolīgumus. 2. UAC mērķis ir palīdzēt privātiem ĀKK uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem visās tautsaimniecības nozarēs. Īpaši tas: a) veicina un sekmē uzņēmumu sadarbību un partnerattiecības starp ĀKK un ES uzņēmumiem; b) palīdz attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus, izmantojot atbalstu spēju veidošanai privātā sektora organizācijās vai atbalstu tehnisko, profesionālo, vadības, tirdzniecības un apmācības palīgpakalpojumu sniedzējiem; c) palīdz veicināt ar ieguldījumiem saistītus pasākumus, piemēram, organizācijas ieguldījumu veicināšanai, ieguldījumu konferenču rīkošanai, mācību programmu, stratēģijas semināru un ieguldījumu veicināšanas pasākumu kontrolei; d) atbalsta iniciatīvas, kas veicina jauninājumus un tehnoloģiju, zinātības un paraugprakses nodošanu visos uzņēmējdarbības pārvaldības aspektos; e) informē ĀKK privāto sektoru par Nolīguma noteikumiem; un f) sniedz informāciju Eiropas uzņēmumiem un privātā sektora organizācijām par uzņēmējdarbības iespējām un kārtību ĀKK valstīs. 3. UAC sniedz ieguldījumu arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanā valsts un reģionālā līmenī, lai mudinātu uzņēmumus izmantot attīstību reģionālajos integrācijas procesos un tirgus atvēršanu. Tas ietver: a) palīdzību uzņēmumiem esošo un jaunu kvalitātes un citu standartu izpildē, kuri ieviesti reģionālās integrācijas attīstības un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu īstenošanas rezultātā; b) tādas informācijas izplatīšanu vietējā ĀKK privātajā sektorā, kas saistīta ar ārējos tirgos pieprasītu produktu kvalitāti un standartiem; c) reģionālo un valsts uzņēmējdarbības reformu veicināšanu, tostarp, veicinot dialogu starp privāto sektoru un valsts iestādēm; un d) valsts un/vai reģionālos pakalpojumus sniedzošu starpnieku nozīmes un funkciju palielināšanu. 4. UAC darbība pamatojas uz koordinācijas, papildināmības un pievienotās vērtības jēdzieniem attiecībā uz jebkurām privātā sektora attīstības iniciatīvām, ko veic valsts vai privātas institūcijas. Tā pasākumi atbilst valsts un reģionālām attīstības stratēģijām, kā noteikts šā Nolīguma 3. daļā. UAC savu uzdevumu veikšanā darbojas selektīvi un nodrošina finansiālu ilgtspēju. Tas nodrošina atbilstošu uzdevumu sadali starp savu galveno biroju un reģionālajiem birojiem. 5. UAC veiktie pasākumi tiek periodiski novērtēti. 6. Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā Nolīguma noslēgšanas tā: a) izstrādā centra statūtus; b) ieceļ valdes locekļus; c) pēc valdes priekšlikuma ieceļ centra vadību; un d) uzrauga centra kopējo stratēģiju un valdes darbu. 7. Valde saskaņā ar centra statūtiem: a) izstrādā finanšu un civildienesta noteikumus un darbības noteikumus; b) uzrauga tā darbu; c) pieņem centra programmu un budžetu; d) iesniedz uzraudzības iestādei periodiskus ziņojumus un novērtējumus; e) veic jebkurus citus uzdevumus, kas noteikti statūtos. 8. Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz sadarbību attīstības finansēšanā."; c) pielikuma 3. pantu aizstāj ar šādu pantu: "3. pants CTA 1. CTA uzdevums ir nostiprināt ĀKK lauksaimniecības un lauku attīstības organizāciju politikas un institucionālo spēju attīstību un informācijas un komunikācijas vadības jaudu. Tā palīdz šīm organizācijām formulēt un īstenot politikas un programmas, lai samazinātu nabadzību, veicinātu noturīgu pārtikas drošību, saglabātu dabas resursu bāzi un tādējādi veicinātu pašpaļāvību uz ĀKK lauku un lauksaimniecības attīstību. 2. CTA: a) attīsta un sniedz informācijas pakalpojumus un nodrošina labāku piekļūšanu pētniecībai, apmācībai un inovācijām lauksaimniecības un lauku attīstības un paplašināšanas jomā, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, un b) attīsta un pastiprina ĀKK jaudu, lai: i) uzlabotu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku un stratēģiju formulēšanu un vadību valsts un reģionālā līmenī, ieskaitot uzlabotu jaudu datu ievākšanai, politikas pētniecībai, analīzei un formulēšanai; ii) uzlabotu informācijas un komunikācijas vadību, īpaši Valsts lauksaimniecības stratēģijas ietvaros; iii) veicinātu efektīvu iestāžu iekšējo informācijas un komunikācijas vadību (IKV) darbības rezultātu uzraudzībai, kā arī konsorcijus ar reģionāliem un starptautiskiem partneriem; iv) veicinātu decentralizētu IKV vietējā un nacionālā līmenī; v) nostiprinātu pasākumus ar reģionālu sadarbību un vi) izveidotu pieejas politikas ietekmes novērtēšanai uz lauksaimniecības un lauku attīstību. 3. Centrs atbalsta reģionālus pasākumus un tīklus un pakāpeniski sadala spēju attīstības programmas ar atbilstošām ĀKK organizācijām. Šim nolūkam centrs atbalsta decentralizētus reģionālus informācijas tīklus. Šie tīkli tiek veidoti pakāpeniski un efektīvi. 4. CTA veiktie pasākumi tiek periodiski novērtēti. 5. Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā Nolīguma noslēgšanas tā a) izstrādā centra statūtus; b) ieceļ valdes locekļus; c) pēc valdes priekšlikuma ieceļ centra vadību; un d) uzrauga centra kopējo stratēģiju un valdes darbu. 6. Valde saskaņā ar centra statūtiem a) izstrādā finanšu un civildienesta noteikumus un darbības noteikumus; b) uzrauga tā darbu; c) pieņem centra programmu un budžetu; d) iesniedz uzraudzības iestādei periodiskus ziņojumus un novērtējumus; e) veic jebkurus citus uzdevumus, ko tai paredz centra statūti. 7. Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz attīstības finansiālo sadarbību.". 3. Nolīguma IV pielikumu, kā tas grozīts ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 3/2008 (2008. gada 15. decembris)2, groza šādi: a) pielikuma 1., 2. un 3. pantu aizstāj ar šādu pantu: "1. pants Pasākumus, kurus finansē no dotācijām saskaņā ar šo Nolīgumu, plāno sadarbības daudzgadu finanšu shēmas darbības perioda sākumā. Plānošanu balsta uz piederības, tuvināšanas, līdzekļu devēju koordinēšanas un saskaņošanas, uz rezultātiem vērstas vadības un savstarpējas atbildības principiem. Tāpēc plānošana nozīmē: a) valsts, reģionālo vai ĀKK iekšējo stratēģijas dokumentu (SD) sagatavošanu un izstrādi, pamatojoties uz pašu vidēja termiņa attīstības mērķiem un stratēģijām un ņemot vērā tādus principus kā kopīga plānošana un darba dalīšana starp līdzekļu devējiem, kas ļauj iespēju robežās šo procesu vadību nodot partnervalstij vai reģionam; b) skaidru norādi no Kopienas par indikatīvo plānoto finanšu piešķīrumu, no kura valsts, reģions vai ĀKK iekšējā sadarbība var gūt labumu laika posmā, uz kuru attiecas sadarbības daudzgadu finanšu shēma atbilstīgi šim Nolīgumam, kā arī jebkuru citu būtisku informāciju, tostarp par iespējamo rezervi neparedzētām vajadzībām; c) stratēģijas dokumentu īstenošanas indikatīvās programmas sagatavošanu un pieņemšanu, ņemot vērā citu līdzekļu devēju saistības un īpaši ES dalībvalstu saistības; un d) pārbaudes procesu, kas aptver stratēģijas dokumentus, indikatīvo programmu un tai piešķirto līdzekļu apjomu.