4. Article — Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc

tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā. Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 7.aprīlī. Valsts prezidents V.Zatlers Rīgā 2011.gada 27.aprīlī NOLĪGUMS, AR KURU OTRO REIZI GROZA PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU STARP ĀFRIKAS, KARĪBU JŪRAS REĢIONA UN KLUSĀ OKEĀNA VALSTU GRUPAS LOCEKĻIEM, NO VIENAS PUSES, UN EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO OTRAS PUSES, KAS PARAKSTĪTS KOTONŪ 2000. GADA 23. JŪNIJĀ UN PIRMO REIZI GROZĪTS LUKSEMBURGĀ 2005. GADA 25. JŪNIJĀ VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS, BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ĪRIJAS PREZIDENTE, GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS, LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, MALTAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE, AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS, POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS, RUMĀNIJAS PREZIDENTS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA, VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE, Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk "dalībvalstis", un EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "Savienība" vai "ES", no vienas puses, un ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE, BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS, BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS, VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE, BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, BURKINAFASO PREZIDENTS, BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS, KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, KABOVERDES REPUBLIKAS PREZIDENTS, CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, KOMORU SAVIENĪBAS PREZIDENTS, KONGO DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, KONGO REPUBLIKAS PREZIDENTS, KUKA SALU VALDĪBA, KOTDIVUĀRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA, DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS, ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, FIDŽI SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS, GABONAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, GAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS, GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE, GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, GAJĀNAS KOOPERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, HAITI REPUBLIKAS PREZIDENTS, JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS, KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, KIRIBATI REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE LESOTO KARALISTES KARALIS, LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, MALĀVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, MALI REPUBLIKAS PREZIDENTS, MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS VALDĪBA, MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS, MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU VALDĪBA, MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, NAURU REPUBLIKAS VALDĪBA, NIGĒRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, NIGĒRIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, NIUE VALDĪBA, PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA, VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENE, RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE SENTKITSAS-NEVISAS KARALIENE, VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE, VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE, SAMOA NEATKARĪGĀS VALSTS VADĪTĀJS, SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, SEIŠEĻU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS, SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANU SALU KARALIENE, DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS, TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, AUSTRUMTIMORAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, TOGO REPUBLIKAS REZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS, TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE, UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VANUATU REPUBLIKAS VALDĪBA, ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA, kuru valstis turpmāk dēvētas par "ĀKK valstīm", no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Savienības darbību, no vienas puses, un Džordžtaunas Nolīgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (turpmāk "Kotonū Nolīgums"), UZSKATOT, ka Kotonū Nolīguma 95. panta 1. punktā noteikts, ka Nolīguma darbības ilgums ir 20 gadi, sākot ar 2000. gada 1. martu, UZSKATOT, ka Kotonū Nolīgums pirmo reizi tika parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā un stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā, IR NOLĒMUŠI parakstīt šo Nolīgumu, ar kuru Kotonū Nolīgumu groza otro reizi, un tālab iecēluši par saviem pilnvarotajiem: VIŅA MAJESTĀTES BEĻĢU KARAĻA VĀRDĀ Adrien THEATRE vēstnieks Burkinafaso BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Milen LUYTSKANOV ārlietu ministra vietnieks ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Miloslav MACHÁLEK vēstnieks Burkinafaso VIŅAS MAJESTĀTES DĀNIJAS KARALIENES VĀRDĀ Ulla NÆSBY TAWIAH Chargée d'Affaires a.i. Burkinafaso VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Ulrich HOCHSCHILD vēstnieks Burkinafaso IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Raul MÄLK vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā ĪRIJAS PREZIDENTA VĀRDĀ Kyle O'SULLIVAN vēstnieks Nigērijā GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Theodoros N. SOTIROPOULOS vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā VIŅA MAJESTĀTES SPĀNIJAS KARAĻA VĀRDĀ Soraya RODRÍGUEZ RAMOS starptautiskās sadarbības valsts sekretārs FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Franois GOLDBLATT vēstnieks Burkinafaso ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Giancarlo IZZO vēstnieks Kotdivuārā, Burkinafaso, Libērijā, Nigērā, Sjerraleonē KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Charalambos HADJISAVVAS vēstnieks Lībijā LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTA VĀRDĀ Normunds POPENS vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Rytis MARTIKONIS vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā VIŅA KARALISKĀS AUGSTĪBAS LUKSEMBURGAS LIELHERCOGA VĀRDĀ Christian BRAUN vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Gbor IVÁN vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā MALTAS PREZIDENTA VĀRDĀ Joseph CASSAR vēstnieks Portugāles Republikā VIŅAS MAJESTĀTES NĪDERLANDES KARALIENES VĀRDĀ Gerard DUIJFJES vēstnieks Burkinafaso AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLĀ PREZIDENTA VĀRDĀ Gerhard DOUJAK vēstnieks Senegālas Republikā POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Jan TOMBINSKI vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Maria Ins DE CARVALHO ROSA Portugāles Attīstības palīdzības institūta priekšsēdētāja vietniece RUMĀNIJAS PREZIDENTA VĀRDĀ Mihnea MOTOC vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Igor SENČAR vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Ivan KORČOK vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTES VĀRDĀ Claus-Jerker LINDROOS padomnieks ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBAS VĀRDĀ Klas MARKENSTEN Zviedrijas starptautiskās attīstības sadarbības aģentūras (Sida) valsts direktors VIŅAS MAJESTĀTES LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENES VĀRDĀ Nicolas WESTCOTT Augstais komisārs Akrā EIROPAS SAVIENĪBAS VĀRDĀ Soraya RODRÍGUEZ RAMOS Spānijas Karalistes starptautiskās sadarbības valsts sekretāre Eiropas Savienības Padomes amatā esošā priekšsēdētāja Andris PIEBALGS Eiropas Komisijas loceklis, kas atbild par attīstības sadarbības jautājumiem ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Ana AFONSO DIAS LOURENÇO plānošanas ministre VIŅAS MAJESTĀTES ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENES VĀRDĀ Carl B.W. ROBERTS augstais komisārs BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJA VĀRDĀ Paul FARQUHARSON augstais komisārs BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJA VĀRDĀ Maxine McCLEAN ārlietu un ārvalstu tirdzniecības ministrs VIŅAS MAJESTĀTES BELIZAS KARALIENES VĀRDĀ Audrey Joy GRANT vēstniece BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Christine A. I. Nougbodé OUINSAVI tirdzniecības ministre BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Phandu Tombola Chaha SKELEMANI ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrs BURKINAFASO PREZIDENTA VĀRDĀ Lucien Marie Nol BEMBAMBA ekonomikas un finanšu ministrs BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Joseph NDAYIKEZA Finanšu ministrijas biroja vadītājs KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Luc Magloire MBARGA ATANGANA tirdzniecības ministrs KABOVERDES REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Maria de Jesus Veiga Miranda MASCARENHAS vēstniece CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Abel SABONO Chargé d'Affaires KOMORU SAVIENĪBAS PREZIDENTA VĀRDĀ Sultan CHOUZOUR vēstnieks KONGO DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Joas MBITSO NGEDZA finanšu ministra vietnieks KONGO REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Pierre MOUSSA valsts ministrs, ekonomikas struktūras koordinators, ekonomikas, plānošanas, zemes izmantojuma un integrācijas lietu ministrs KUKA SALU VALDĪBAS VĀRDĀ Wilkie RASMUSSEN finanšu un ekonomiskās pārvaldības ministrs KOTDIVUĀRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Jean-Marie KACOU GERVAIS ārlietu un Āfrikas integrācijas ministrs DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Mohamed MOUSSA CHEHEM vēstnieks DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBAS VĀRDĀ Shirley SKERRITT-ANDREW vēstniece DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Domingo JIMÉNEZ valsts sekretārs un EAF valsts kredītrīkotājs ERITREJAS VALSTS PREZIDENTA VĀRDĀ Girma Asmerom TESFAY vēstnieks ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Ahmed SHIDE Finanšu un ekonomiskās attīstības ministrijas valsts ministrs FIDŽI SALU REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Peceli Vuniwaqa VOCEA vēstnieks GABONAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Paul BUNDUKU-LATHA ekonomikas, tirdzniecības, rūpniecības un tūrisma ministram piesaistītais ministra delegāts GAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA UN VALSTS VADĪTĀJA VĀRDĀ Mamour A. JAGNE vēstnieks GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Kwabena DUFFUOR finanšu un ekonomiskās plānošanas ministrs VIŅAS MAJESTĀTES GRENĀDAS KARALIENES VĀRDĀ Stephen FLETCHER vēstnieks GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Bakary FOFANA valsts ministrs, atbildīgais par ārlietām, Āfrikas integrāciju un franciski runājošo pasauli GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Adelino MANO QUETA ārlietu ministrs GAJĀNAS KOOPERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Carolyn RODRIGUES-BIRKETT Ārlietu ministre HAITI REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Price PADY EAF valsts kredītrīkotāja JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJA VĀRDĀ Marcia Yvette GILBERT-ROBERTS vēstniece KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Wycliffe AMBETSA OPARANYAH valsts plānošanas, valsts attīstības un 2030. gada plāna ministrs KIRIBATI REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Karl KOCH goda konsuls VIŅA MAJESTĀTES LESOTO KARALISTES KARAĻA VĀRDĀ Mamoruti A. TIHELI vēstniece LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTES VĀRDĀ Comfort SWENGBE Chargé d'Affaires MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Solofo Andrianjatovo RAZAFITRIMO Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs MALĀVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Brave Rona NDISALE vēstniece MALI REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Moctar OUANE ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrs MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Fabian S. NIMEA Mikronēzijas Federatīvo valstu Statistikas, budžeta, aizjūras reģionu attīstības un līgumu pārvaldības biroja direktors MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Mohamed Abdellahi Ould OUDAÂ Rūpniecības un kalnrūpniecības ministrs MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Arvin BOOLELL ārlietu ministrs MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU VALDĪBAS VĀRDĀ Fabian S. NIMEA Mikronēzijas Federatīvo valstu Statistikas, budžeta, aizjūras reģionu attīstības un līgumu pārvaldības biroja direktors MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Henrique BANZE ārlietu un sadarbības lietu ministra vietnieks NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Hanno Burkhard RUMPF vēstnieks NAURU REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Karl KOCH goda konsuls NIGĒRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Mamane MALAM ANNOU ekonomikas un finanšu ministrs NIGĒRIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Sylvester MONYE Valsts plānošanas komisijas sekretārs NIUE VALDĪBAS VĀRDĀ Fabian S. NIMEA Mikronēzijas Federatīvo valstu Statistikas, budžeta, aizjūras reģionu attīstības un līgumu pārvaldības biroja direktors PALAU REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Faustina REHUHER-MARUGG kopienas un kultūras lietu ministre VIŅAS MAJESTĀTES PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENES VĀRDĀ Peter Pulkiye MAGINDE vēstnieks RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Gérard NTWARI vēstnieks VIŅAS MAJESTĀTES SENTKITSAS UN NEVISAS KARALIENES VĀRDĀ Shirley SKERRITT-ANDREW vēstniece VIŅAS MAJESTĀTES SENTLŪSIJAS KARALIENES VĀRDĀ Shirley SKERRITT-ANDREW vēstniece VIŅAS MAJESTĀTES SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENES VĀRDĀ Shirley SKERRITT-ANDREW vēstniece SAMOA NEATKARĪGĀS VALSTS VADĪTĀJA VĀRDĀ Hans Joachim KEIL asociētais tirdzniecības, rūpniecības un nodarbinātības ministrs SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Carlos Gustavo DOS ANJOS vēstnieks SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Abdoulaye DIOP Ekonomikas un finanšu ministrijas valsts ministrs SEIŠELU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Vivianne FOCK TAVE vēstniece SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Richard KONTEH finanšu un ekonomikas attīstības ministra vietnieks VIŅAS MAJESTĀTES ZĀLAMANA SALU KARALIENES VĀRDĀ Steve WILLIAMS ABANA plānošanas un palīdzības koordinācijas ministrs DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Maite NKOANA-MASHABANE starptautisko attiecību un sadarbības ministre SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Gerhard Otmar HIWAT vēstnieks VIŅA MAJESTĀTES SVAZILENDAS KARALISTES KARAĻA VĀRDĀ Joel M. NHLEKO vēstnieks TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Simon Uforosia MLAY vēstnieks ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Ahmat Awad SAKINE vēstnieks AUSTRUMTIMORAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ, Zacarias Albano da COSTA ārlietu ministrs TOGO REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Dede AHOEFA EKOUE ministrs, kas piesaistīts Republikas prezidentam, atbildīgs par plānošanu, attīstību un zemes izmantojuma plānošanu VIŅA MAJESTĀTES TONGAS KARAĻA VĀRDĀ Sione Ngongo KIOA vēstnieks TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Margaret KING-ROUSSEAU vēstniece VIŅAS MAJESTĀTES TUVALU KARALIENES VĀRDĀ Lotoala METIA finanšu, ekonomikas plānošanas un rūpniecības ministre UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Fred Jocham OMACH finanšu valsts ministrs VANUATU REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Joe NATUMAN ārlietu, ārējās tirdzniecības un telekomunikāciju ministrs ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ Lwipa PUMA tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieks ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Michael C. BIMHA rūpniecības un tirdzniecības ministra vietnieks KAS, savstarpēji iepazinušies ar pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām, IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO. VIENĪGAIS PANTS Saskaņā ar Kotonū Nolīguma 95. pantā paredzēto procedūru minēto Nolīgumu groza šādi. A. PREAMBULA 1. Vienpadsmito apsvērumu, kas sākas ar vārdiem "ATGĀDINOT Librevillas un Santodomingo valsts vadītāju un ĀKK valdības deklarācijas (..)", aizstāj ar šādu apsvērumu: "ATGĀDINOT ĀKK valstu vadītāju un valdību secīgo augstākā līmeņa sanāksmju deklarācijas;". 2. Divpadsmito apsvērumu, kas sākas ar vārdiem "UZSKATOT, ka Tūkstošgades attīstības mērķi (..)", aizstāj ar šādu apsvērumu: "UZSKATOT, ka Tūkstošgades attīstības mērķi, kas izriet no 2000. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtās Tūkstošgades deklarācijas, jo īpaši ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencēs saskaņotie attīstības mērķi un principi, sniedz skaidru redzējumu un ka tiem jābūt ĀKK un ES sadarbības pamatā šā Nolīguma ietvaros. Atzīstot, ka ES un ĀKK valstīm jāveic saskaņoti pasākumi, lai paātrinātu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;". 3. Aiz divpadsmitā apsvēruma, kas sākas ar vārdiem "UZSKATOT, ka Tūkstošgades attīstības mērķi (..)", iekļauj šādu apsvērumu: "PIESAKOTIES palīdzības efektivitātes programmai, kuru aizsāka Romā, turpināja Parīzē un turpmāk izstrādāja Akras rīcības programmā;". 4. Trīspadsmito apsvērumu, kas sākas ar vārdiem "PIEVĒRŠOT īpašu uzmanību (..)", aizstāj ar šādu apsvērumu: "Pievēršot īpašu uzmanību galvenajās ANO un citās starptautiskās konferencēs veiktajiem solījumiem un saskaņotajiem mērķiem un atzīstot nepieciešamību pēc turpmākas rīcības, lai sasniegtu mērķus un īstenotu rīcības programmas, kas ir izstrādātas šajos forumos;". 5. Aiz trīspadsmitā apsvēruma, kas sākas ar vārdiem "PIEVĒRŠOT īpašu uzmanību (..)", iekļauj šādu apsvērumu: "APZINOTIES nopietno globālo vides problēmu, ko rada klimata pārmaiņas, un patiesi noraizējušies par to, ka visneaizsargātākie iedzīvotāji dzīvo jaunattīstības valstīs, īpaši vismazāk attīstītās valstīs un mazo salu ĀKK valstīs, kur ar klimatu saistītās parādības, piemēram, jūras līmeņa celšanās, krasta erozija, plūdi, sausums un pārtuksnešošanās, apdraud to iztikas līdzekļus un ilgtspējīgu attīstību;". B. KOTONŪ NOLĪGUMA PANTI 1. Nolīguma 1. pantu groza šādi: a) trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: "Šos mērķus un Pušu starptautiskās saistības, tostarp Tūkstošgades attīstības mērķus, ietver visās attīstības stratēģijās un tiem pievēršas ar integrētu pieeju, vienlaicīgi ņemot vērā attīstības politiskos, ekonomiskos, sociālos, kultūras un vides aspektus. Partnerattiecības sniedz saskaņotu atbalsta sistēmu katras ĀKK valsts pieņemtajām attīstības stratēģijām."; b) ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu: "Stabila ekonomiska izaugsme, kas attīsta privāto sektoru, palielina nodarbinātību un uzlabo piekļūšanu ražošanas resursiem, ir šīs sistēmas sastāvdaļa. Atbalstu sniedz indivīda tiesību ievērošanai un pamatvajadzību apmierināšanai, sociālās attīstības veicināšanai un attīstības rezultātu taisnīgas sadales nosacījumiem. Veicina un atbalsta reģionālus un apakšreģionālus integrācijas procesus, kas sekmē ĀKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā tirdzniecības un privāto ieguldījumu ziņā. Dalībnieku spēju veidošana attīstībā un iestāžu sistēmas uzlabošana, kas ir nepieciešama sociālai kohēzijai, demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai un tirgus ekonomikai, kā arī aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības izveidei, ir šīs pieejas neatņemama sastāvdaļa. Sistemātiski ņem vērā sieviešu stāvokli un dzimumu līdztiesības jautājumus visās jomās - politiskā, ekonomiskā un sociālā. Katrā partnerattiecību līmenī piemēro un integrē dabas resursu un vides, tostarp klimata pārmaiņu, ilgtspējīgas pārvaldības principus.". 2. Nolīguma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu: "2. pants Pamatprincipi ĀKK un EK sadarbībā, kuras pamatā ir juridiski saistoša sistēma un kopīgu iestāžu esamība, tiek ņemta vērā starptautiski saskaņota palīdzības efektivitātes programma attiecībā uz piederību, tuvināšanu, saskaņošanu, uz rezultātiem vērstas palīdzības pārvaldību un savstarpēju atbildību, ko īsteno, pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem: - partneru līdztiesība un attīstības stratēģiju piederība: partnerattiecību mērķu īstenošanas nolūkā ĀKK valstis nosaka savas ekonomikas un sabiedrības attīstības stratēģijas pilnīgi suverēni un, pienācīgi ievērojot 9. pantā aprakstītos svarīgākos elementus un pamatelementus; partnerattiecības veicina attiecīgo valstu un iedzīvotāju attīstības stratēģiju piederību; ES attīstības partneri tuvina savas programmas šīm stratēģijām, - līdzdalība: papildus centrālai valdībai kā galvenajam partnerim partnerattiecības ir atvērtas ĀKK parlamentiem, vietējām iestādēm ĀKK valstīs un dažāda veida citiem dalībniekiem, lai veicinātu visu sabiedrības slāņu, tostarp privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, integrāciju politiskās, ekonomiskās un sociālās dzīves galvenajā virzienā, - dialoga galvenā loma un savstarpēju saistību un atbildības īstenošana: Pušu saistības dialoga ietvaros ir galvenais to partnerattiecībās un sadarbībā; Puses cieši sadarbojas, nosakot un īstenojot nepieciešamos līdzekļu devēja tuvināšanas un saskaņošanas procesus, lai nodrošinātu ĀKK valstīm galveno lomu šajos procesos, - diferencēšana un reģionalizācija: sadarbības pasākumi un prioritātes mainās atbilstīgi partnera attīstības līmenim, tā vajadzībām, darbības rezultātiem un ilgtermiņa attīstības stratēģijai. Īpašu režīmu piešķir vismazāk attīstītām valstīm. Ņem vērā valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un salu valstu neaizsargātību. Īpaši tiek uzsvērta reģionālā integrācija, tostarp kontinenta līmenī.". 3. Nolīguma 4. pantu aizstāj ar šādu pantu: "4. pants Vispārīga pieeja ĀKK valstis pilnīgi suverēni nosaka attīstības principus, stratēģijas un savas ekonomikas un sabiedrības modeļus. Tās kopā ar Kopienu nosaka sadarbības programmas, kas paredzētas saskaņā ar šo Nolīgumu. Tomēr Puses atzīst nevalstisko dalībnieku, ĀKK valstu parlamentu un vietējo decentralizēto iestāžu ieguldījumu papildu nozīmi un potenciālu, veicinot attīstības procesu, īpaši valstu un reģionālā līmenī. Šajā nolūkā atbilstīgi šā Nolīguma nosacījumiem nevalstiskos dalībniekus, ĀKK valstu parlamentus un vietējās decentralizētās iestādes attiecīgā gadījumā: - informē un iesaista apspriedēs par sadarbības politikām un stratēģijām, par sadarbības prioritātēm īpaši tajās jomās, kas uz tiem attiecas vai tos tieši ietekmē, un par politisko dialogu, - sniedz atbalstu spēju veidošanai nozīmīgās jomās, lai stiprinātu šo dalībnieku spējas, īpaši attiecībā uz organizēšanu, pārstāvību un sarunu mehānismu izveidi, tostarp saziņas kanālu un dialogu izveidi, un lai sekmētu stratēģiskas alianses. Nevalstiski dalībnieki un vietējās decentralizētās iestādes attiecīgā gadījumā: - saņem finanšu līdzekļus saskaņā ar šā Nolīguma nosacījumiem, lai atbalstītu vietējos attīstības procesus, - tiek iesaistīti sadarbības projektu un programmu īstenošanā tajās jomās, kas uz tiem attiecas vai kurās šiem dalībniekiem ir salīdzinoša priekšrocība.". 4. Nolīguma 6. pantu groza šādi: a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: "1. Sadarbības dalībnieki būs: a) valsts (vietējā, reģionālā un valsts līmenī), tostarp ĀKK valstu parlamenti; b) ĀKK reģionālās organizācijas un Āfrikas Savienība. Šajā Nolīgumā reģionālo organizāciju vai līmeņu jēdziens ietver arī apakšreģionālas organizācijas vai līmeņus; c) nevalstiski dalībnieki: - privātais sektors, - ekonomiskie un sociālie partneri, tostarp arodbiedrību organizācijas, - pilsoniskā sabiedrība visos tās veidos, atbilstīgi katras valsts iezīmēm."; b) panta 2. punktā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu. 5. Nolīguma 8. pantu aizstāj ar šādu pantu: "8. pants Politiskais dialogs 1. Puses regulāri iesaistās visaptverošā, līdzsvarotā un dziļā politiskā dialogā, kas noved pie abu pušu saistībām. 2. Šā dialoga mērķis ir apmainīties ar informāciju, sekmēt savstarpējo izpratni un veicināt saskaņotu prioritāšu un kopīgu darba kārtību izveidi, īpaši atzīstot esošās saiknes starp dažādiem attiecību aspektiem starp Pusēm un sadarbības dažādās jomas, kā noteikts šajā Nolīgumā. Dialogs veicina sarunas un stiprina sadarbību starp Pusēm starptautiskos forumos, kā arī veicina un atbalsta efektīvu daudzpusēju attiecību sistēmu. Dialoga mērķi ir arī situāciju rašanās novēršana, kurās viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 96. un 97. pantā paredzētās apspriežu procedūras. 3. Dialogs ietver visus šajā Nolīgumā noteiktos mērķus un nolūkus, kā arī visus kopējas, vispārējas vai reģionālas nozīmes jautājumus, tostarp jautājumus, kas attiecas uz reģionālo un kontinentālo integrāciju. Ar dialogu Puses sekmē mieru, drošību un stabilitāti un veicina stabilu un demokrātisku politisko vidi. Tas ietver sadarbības stratēģijas, tostarp palīdzības efektivitātes programmu, kā arī globālas un nozaru politikas, tostarp vides, klimata pārmaiņu, dzimumu un migrācijas jomā, un jautājumus, kas saistīti ar kultūras mantojumu. Tajā tiek aplūkota arī abu Pušu globālā un nozaru politika, kas varētu ietekmēt sadarbības mērķu sasniegšanu attīstības jomā. 4. Dialogā, cita starpā, uzmanība tiek pievērsta konkrētiem politiskiem jautājumiem, par kuriem ir savstarpēja interese vai kuriem ir vispārēja nozīme šā Nolīguma mērķu sasniegšanai saistībā ar, piemēram, ieroču tirdzniecību, pārmērīgiem militāriem izdevumiem, narkotikām, organizēto noziedzību vai bērnu darbu, kā arī jebkura veida diskrimināciju, piemēram, atkarībā no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās, politiskās vai citas piederības, valstspiederības vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vietas vai cita stāvokļa. Dialogs ietver arī notikumu regulāru novērtēšanu cilvēktiesību, demokrātisko principu, tiesiskuma un labas pārvaldības jomās. 5. Šajā dialogā nozīmīga loma ir plaši pamatotām politikām, lai veicinātu mieru un novērstu, pārvaldītu un atrisinātu vardarbīgus konfliktus, tāpat kā nepieciešamībai pilnīgi ievērot miera un demokrātiskas stabilitātes mērķi, definējot sadarbības prioritārās jomas. Šajā nolūkā dialogā pilnībā iesaistās attiecīgās ĀKK reģionālās organizācijas un attiecīgā gadījumā Āfrikas Savienība. 6. Dialogs notiek elastīgi. Dialogs pēc vajadzības ir formāls vai neformāls, un tas notiek iestāžu sistēmā un ārpus tās, tostarp ĀKK valstu grupā, Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, attiecīgā veidā un attiecīgā līmenī, tostarp valsts, reģionālā, kontinentālā vai visu ĀKK valstu līmenī. 7. Reģionālās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji ir saistīti ar šo dialogu, tāpat kā attiecīgā gadījumā ĀKK valstu parlamenti. 8. Ja vajadzīgs un lai izvairītos no tādu situāciju rašanās, kurās viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 96. pantā paredzēto apspriežu procedūru, dialogs attiecībā uz svarīgākajiem elementiem ir sistemātisks un formāls saskaņā ar VII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.". 6. Nolīguma 9. pantu groza šādi: a) panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: "Laba pārvaldība, uz ko balstītas ĀKK un ES partnerattiecības, ir pamatā Pušu iekšzemes un starptautiskajai politikai un ir šā Nolīguma pamatelements. Puses vienojas, ka tikai nopietni korupcijas gadījumi, tostarp uzpirkšana, kas noved pie šādas korupcijas, kā minēts 97. pantā, ir šā elementa pārkāpums."; b) panta 4. punktā pievieno šādu daļu: "Šajā pantā noteikto svarīgāko elementu un pamatelementu principus piemēro vienādi ĀKK valstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, no otras puses.". 7. Nolīguma 10. pantu groza šādi: a) panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu: "- ĀKK valstu parlamentu, attiecīgā gadījumā vietējo decentralizēto iestāžu un aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora lielāka iesaistīšana."; b) panta 2. punktā vārdus "tirgus ekonomikas" aizstāj ar vārdiem "sociālas tirgus ekonomikas". 8. Nolīguma 11. pantu aizstāj ar šādu pantu: "11. pants Miera nostiprināšanas politikas, konfliktu novēršana un atrisināšana un reaģēšana uz nestabilām situācijām 1. Puses apzinās, ka bez nabadzības samazināšanas un attīstības nebūs iespējams ilgtspējīgs miers un drošība, savukārt bez miera un drošības nav iespējama ilgtspējīga attīstība. Puses īsteno aktīvu, visaptverošu un integrētu miera nostiprināšanas, konfliktu novēršanas un atrisināšanas un iedzīvotāju drošības politiku, un risina nestabilas situācijas partnerattiecībās. Šī politika ir balstīta uz piederības principu, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta spēju palielināšanai valstu, reģionālā un kontinentālā līmenī, kā arī vardarbīgu konfliktu novēršanai agrīnā stadijā, mērķtiecīgi risinot to pamatcēloņus, tostarp nabadzību, un atbilstoši apvienojot visus pieejamos instrumentus. Puses apzinās, ka ir jārisina jaunus vai plašumā ejošus drošības draudus, piemēram,organizētā noziedzība, pirātisms un jo īpaši cilvēku, narkotiku un ieroču tirdzniecība. Ir jāņem vērā arī tādu globālo problēmu ietekme kā starptautisko finanšu tirgu satricinājumi, klimata pārmaiņas un pandēmijas. Puses uzsver reģionālo organizāciju lielo nozīmi miera nostiprināšanā un konfliktu novēršanā un atrisināšanā, kā arī jaunu vai plašumā ejošu drošības draudu novēršanā, Āfrikā galvenajai atbildībai par to gulstoties uz Āfrikas Savienību. 2. Drošības un attīstības savstarpēja atkarība nosaka tādu pasākumu kā miera nostiprināšana, konfliktu novēršana un atrisināšana raksturu, kuri apvieno gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pieejas, kuras ietver kā krīžu pārvarēšanas, tā citas - plašākas - darbības. Pasākumi jaunu vai plašumā ejošu drošības draudu novēršanai, cita starpā, atbalsta likuma piemērošanu, tostarp, sadarbojoties robežkontroles jomā, veicinot starptautiskās piegādes ķēdes drošību un uzlabojot gaisa, jūras un autotransporta aizsardzību. Pasākumi miera nostiprināšanas, konfliktu novēršanas un atrisināšanas jomā īpaši vērsti uz politisku, ekonomisku, sociālu un kultūras iespēju līdzsvarošanu starp visiem sabiedrības slāņiem, demokrātijas likumības un pārvaldības efektivitātes nostiprināšanu, efektīvu mehānismu izveidi grupu interešu samierināšanai, sieviešu aktīvu iesaistīšanu, atšķirību samazināšanu starp dažādiem sabiedrības slāņiem, kā arī atbalstu aktīvai un organizētai pilsoniskai sabiedrībai. Šajā saistībā īpaša uzmanība jāpievērš agrīnas brīdināšanas sistēmu un miera nostiprināšanas mehānismu izstrādei, kas dotu ieguldījumu konfliktu novēršanā. 3. Attiecīgi pasākumi, cita starpā, ietver arī atbalstu starpniecībai, sarunām un samierināšanai, kopīgu, ierobežotu dabas resursu efektīvai reģionālai pārvaldībai, bijušo kaujinieku demobilizācijai un reintegrācijai sabiedrībā, bērnu kareivju problēmas risināšanai un pret sievietēm un bērniem vērstas vardarbības novēršanai. Tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai noteiktu atbildīgus militāro izdevumu un ieroču tirdzniecības ierobežojumus, tostarp, atbalstot saskaņotu standartu un rīcības kodeksu veicināšanu un piemērošanu, kā arī, lai cīnītos pret darbībām, kas uzkurina konfliktu. 3.a Īpašu nozīmi piešķir cīņai pret pretkājnieku mīnām un sprādzienbīstamām karadarbības paliekām, kā arī nelielu ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgas ražošanas, pārvadāšanas, aprites un uzkrāšanas problēmas risināšanai, tostarp, pievēršoties neatbilstīgi nodrošinātiem un slikti pārvaldītiem krājumiem un noliktavām, kā arī to nekontrolētai izplatīšanai. Puses vienojas koordinēt, ievērot un pilnībā īstenot savas attiecīgās saistības saskaņā ar visām atbilstošajām starptautiskajām konvencijām un dokumentiem, un tālab tās apņemas sadarboties valstu, reģionālā un kontinentālā līmeni. 3.b Tāpat Puses apņemas sadarboties, lai novērstu ar algotņiem saistītas darbības atbilstīgi savām saistībām saskaņā ar visām atbilstošajām starptautiskajām konvencijām un dokumentiem, kā arī saviem attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem. 4. Lai stratēģiski un efektīvi risinātu nestabilas situācijas, Puses apmainās ar informāciju un veicina profilaktisku aizsargreaģēšanu, kas saskaņotā veidā ietver diplomātiskos, drošības un attīstības sadarbības instrumentus. Tās vienojas par labāko veidu, kā stiprināt valstu pamatfunkciju pildīšanas spējas un stimulēt politisko gribu veikt reformas, ievērojot piederības principu. Nestabilās situācijās politiskajam dialogam ir īpaši liela nozīme un to attīsta un stiprina arī turpmāk. 5. Vardarbīga konflikta gadījumos Puses veiks visus piemērotos pasākumus, lai novērstu vardarbības pastiprināšanos, lai ierobežotu tās teritoriālo izplatību un lai veicinātu esošo strīdu mierīgu atrisināšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka finanšu līdzekļi sadarbībai tiktu izlietoti saskaņā ar partnerattiecību principiem un mērķiem, un lai novērstu līdzekļu novirzīšanu kara mērķiem. 6. Pēckonflikta situācijās Puses veic visus piemērotos pasākumus, lai stabilizētu situāciju pārejas posmā un veicinātu atgriešanos nevardarbīgā, stabilā un demokrātiskā stāvoklī. Puses nodrošina nepieciešamo saikņu izveidi starp ārkārtas pasākumiem, rehabilitāciju un sadarbību attīstības jomā. 7. Sekmējot miera un starptautiskā tiesiskuma stiprināšanu, Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos: - dalīties pieredzē attiecībā uz nepieciešamo juridisko pielāgojumu pieņemšanu, lai varētu ratificēt un īstenot Starptautiskās krimināltiesas Romas Statūtus, un - cīnīties pret starptautisko noziedzību saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem, atbilstīgi ņemot vērā Romas Statūtus. Puses cenšas veikt pasākumus, lai ratificētu un īstenotu Romas Statūtus un ar tiem saistītus instrumentus.". 9. Nolīguma 12. pantu aizstāj ar šādu pantu: "12. pants Kopienas politikas virzienu vienotība un to ietekme uz šā Nolīguma īstenošanu Puses ir apņēmušās mērķtiecīgi, stratēģiski un uz partnerību orientēti nodrošināt attīstības politikas saskaņotību, tostarp stiprinot dialogu par attīstības politikas konsekventas īstenošanas jautājumiem. Savienība apzinās, ka Savienības politika atšķirībā no attīstības jomas politikas var atbalstīt ĀKK valstu attīstības prioritātes saskaņā ar šā Nolīguma mērķiem. Balstoties uz šādu pieeju, Savienība palielinās šo politikas virzienu saskaņotību, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus. Neskarot 96. pantu, ja Kopiena, izmantojot savas tiesības, plāno veikt pasākumu, kas varētu ietekmēt ĀKK valstu intereses, ciktāl tas attiecas uz šā Nolīguma mērķiem, tā laicīgi informē ĀKK valstu grupu par saviem nodomiem. Šim nolūkam Komisija regulāri informē ĀKK valstu grupas sekretariātu par plānotajiem priekšlikumiem un vienlaicīgi paziņo savu priekšlikumu šiem pasākumiem. Vajadzības gadījumā informāciju var arī pieprasīt pēc ĀKK valstu iniciatīvas. Pēc to pieprasījuma nekavējoties notiek apspriedes, lai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas varētu ņemt vērā to bažas par šo pasākumu ietekmi. Turklāt pēc šīm apspriedēm ĀKK valstis un ĀKK valstu grupa var savas bažas Kopienai rakstveidā paust pēc iespējas ātrāk un iesniegt ierosinājumus par grozījumiem, norādot veidu, kā kliedēt to bažas. Ja Kopiena nepiekrīt ĀKK valstu iesniegumiem, tā informē tās pēc iespējas ātrāk, norādot iemeslus. ĀKK valstu grupai iespēju robežās iepriekš sniedz arī pietiekamu informāciju par šo lēmumu stāšanos spēkā.". 10. Nolīguma 14. pantu aizstāj ar šādu pantu: "14. pants Kopīgās iestādes 1. Šā Nolīguma iestādes ir Ministru padome, Vēstnieku komiteja un Apvienotā parlamentārā asambleja. 2. Kopīgas iestādes un iestādes, kuras izveidotas saskaņā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, neskarot attiecīgos esošo vai turpmāko ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noteikumus, cenšas nodrošināt koordināciju, saskaņotību un papildināmību, kā arī efektīvu un savstarpēju informācijas plūsmu.". 11. Iekļauj šādu pantu: "14.a pants Valsts vai valdības vadītāju sanāksmes Ja Puses par to kopīgi vienojas, tās rīko attiecīgas valstu vadītāju vai valdības līmeņa sanāksmes.". 12. Nolīguma 15. pantu groza šādi: a) panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: "Ministru padome parasti sanāk reizi gadā pēc prezidenta iniciatīvas un tad, kad tas šķiet nepieciešams, tādā veidā un ģeogrāfiskā sastāvā, kas atbilst apspriežamajiem jautājumiem. Šādas sanāksmes ietvers augsta līmeņa apspriedes par jautājumiem, kuri ir īpaši svarīgi Pusēm, papildinot darbu, kas veikts Apvienotā ministru komitejā tirdzniecības jautājumos, kā noteikts 38. pantā, kā arī ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejā, kā noteikts 83. pantā, dodot ieguldījumu ikgadējās regulārās Ministru padomes sanāksmēs."; b) panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: "Ikgadējās regulārās sanāksmēs vai rakstiskā procedūrā tā var pieņemt lēmumus, kas Pusēm ir saistoši, kā arī pamatrezolūcijas, ieteikumus un atzinumus. Tā ziņo katru gadu Apvienotai parlamentārai asamblejai par šā Nolīguma īstenošanu. Tā izskata un ņem vērā rezolūcijas un ieteikumus, ko pieņēmusi Apvienotā parlamentārā asambleja.". 13. Nolīguma 17. pantu groza šādi: a) panta 2. punktu groza šādi: i) trešo un ceturto ievilkumu aizstāj ar šādiem ievilkumiem: "- apspriest jautājumus par attīstību un ĀKK un ES partnerattiecībām, tostarp ekonomiskos partnerattiecību nolīgumus, citus tirdzniecības līgumus, Eiropas Attīstības fonda un valstu un reģionu stratēģijas dokumentus. Tālab Komisija šādus stratēģijas dokumentus nosūta zināšanai Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, - apspriest ikgadējo Ministru padomes ziņojumu par šā Nolīguma īstenošanu un pieņemt rezolūcijas un sniegt ieteikumus Ministru padomei, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus."; ii) pievieno šādu ievilkumu: "- atbalstīt valstu parlamentu institucionālu attīstību un spēju veidošanu atbilstīgi šā Nolīguma 33. panta 1. punktam."; b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: "3. Apvienotā parlamentārā asambleja sanāk divreiz gadā plenārsēdē secīgi Eiropas Savienībā un kādā no ĀKK valstīm. Lai stiprinātu reģionālo integrāciju un sekmētu sadarbību starp valstu parlamentiem, reģionālā līmenī organizē ES un ĀKK parlamenta deputātu sanāksmes. Šādas sanāksmes reģionālā līmenī organizē atbilstīgi mērķiem, kas paredzēti šā Nolīguma 14. panta 2. punktā.". 14. Nolīguma 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Sadarbība attiecas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenču secinājumiem un uz starptautiskā līmenī saskaņotiem mērķiem, nolūkiem un rīcības programmām un uz to kontroli kā attīstības principu pamatu. Sadarbība attiecas arī uz starptautiskās sadarbības mērķiem attīstības jomā un īpašu uzmanību pievērš kvalitātes un kvantitātes progresa rādītāju izveidei. Puses centīsies saskaņot pasākumus, lai paātrinātu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu.". 15. Nolīguma 20. pantu groza šādi: a) panta 1. punktu groza šādi: i) ievaddaļu aizstāj ar šādiem daļu: "1. ĀKK un EK sadarbības attīstības jomā mērķus sasniedz ar integrētām stratēģijām, kas ietver ekonomiskus, sociālus, kultūras, vides un institucionālus elementus, kuriem jābūt ar vietēju piederību. Tādējādi sadarbība sniedz saskaņotu, veicinošu atbalstu ĀKK valstu pašu attīstības stratēģijām, nodrošinot dažādo elementu papildināmību un mijiedarbību, īpaši valstu un reģionālā līmenī, kā arī starp šiem līmeņiem. Šajā sakarā, kā arī saistībā ar attīstības politiku un reformu pamatvirzieniem, kurus īsteno ĀKK valstis, ĀKK un EK sadarbības stratēģiju mērķis valstu un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī ir:"; ii) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: "a) panākt strauju un stabilu darbavietas radošu ekonomisko izaugsmi, attīstīt privāto sektoru, palielināt nodarbinātību un uzlabot piekļūšanu produktīvai ekonomiskai darbībai un ražošanas resursiem;"; iii) iekļauj šādu apakšpunktu: "aa) veicināt reģionālo sadarbību un integrāciju;"; b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Sistemātiski pievērš uzmanību šādu tematisku sadaļu vai transversālu tēmu iekļaušanai visās sadarbības jomās: cilvēktiesības, dzimumu līdztiesības jautājumi, demokrātija, laba pārvaldība, vides ilgtspēja, klimata pārmaiņas, infekciju un neinfkeciju slimības, institucionālā attīstība un spēju veidošana. Šīm jomām pienākas arī Kopienas atbalsts.". 16. Nolīguma 21. pantu groza šādi: a) panta 1. punkta ievaddaļā vārdus " privātiem ieguldījumiem" aizstāj ar vārdiem " ieguldījumiem"; b) panta 3. punkta c) apakšpunktā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.; c) panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: "5. Atbalsts ieguldījumiem un privātā sektora attīstībai ietver darbības un iniciatīvas makro-, mezo- un mikroekonomikas līmenī un veicina novatorisku finansēšanas mehānismu meklējumus, tostarp attīstības finansējuma privāto un valsts avotu apvienošanu un izmantošanu."; d) pievieno šādu punktu: "6. Sadarbība atbalsta uz privātā sektora attīstību, ekonomisko izaugsmi un nabadzības izskaušanu vērstus privātā sektora ieguldījumus pamata infrastruktūrā.". 17. Nolīguma 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta ievaddaļu aizstāj ar šādu daļu: "b) struktūrpolitikas, kas paredzētas, lai nostiprinātu dažādo dalībnieku, īpaši privātā sektora, nozīmi un uzlabotu vidi pastiprinātai vietējo resursu izmantošanai, tā veicinot uzņēmējdarbību, ieguldījumus un nodarbinātību, kā arī:". 18. Nolīguma 23. pantu groza šādi: "23. pants Tautsaimniecības nozares attīstība Sadarbība atbalsta noturīgas politikas un institucionālas reformas un ieguldījumus, kas ir nepieciešami taisnīgai piekļūšanai ekonomiskai darbībai un ražošanas resursiem, īpaši: a) apmācības sistēmu izstrāde, kas palīdz palielināt produktivitāti formālajā un neformālajā nozarē; b) kapitāls, kredīts, zeme, īpaši attiecībā uz īpašuma tiesībām un lietošanu; c) lauku stratēģiju izstrāde, kuru mērķis ir izveidot ietvaru līdzdalības decentralizētai plānošanai, resursu sadalei un pārvaldīšanai; d) stratēģiju izstrāde, lai palielinātu lauksaimniecisko ražošanu un ražību ĀKK valstīs, īpaši nodrošinot nepieciešamo finansējumu lauksaimniecības izpētei, lauksaimniecības izejvielām un pakalpojumiem, lauku atbalsta infrastruktūrai, kā arī riska samazināšanai un pārvaldībai. Atbalsts ietver valsts un privātus ieguldījumus lauksaimniecībā, lauksaimniecības politikas un stratēģijas izstrādes veicināšanu, lauksaimnieku un privātā sektora organizāciju stiprināšanu, dabas resursu pārvaldību un lauksaimniecības tirgu izveidi un darbību. Lauksaimnieciskās ražošanas stratēģijas stiprina politiku, kas veicina nodrošinātību ar pārtiku valsts un reģionālā līmenī, kā arī reģionālo integrāciju; šajā sakarā sadarbība stiprina ĀKK centienus palielināt savu preču eksporta konkurētspēju un pielāgot savu preču eksporta stratēģiju mainīgajiem tirdzniecības apstākļiem; e) ilgtspējīga ūdens resursu attīstība, kas balstīta uz ūdens resursu kompleksas pārvaldības principiem, nodrošinot taisnīgu un ilgtspējīgu kopējas lietošanas ūdens resursu sadali to dažādam izlietojumam; f) ilgtspējīga akvakultūras un zivsaimniecības attīstība, kas ietver gan iekšzemes zivsaimniecību, gan jūras resursus ĀKK valstu ekonomiskajās ekskluzīvajās zonās. g) ekonomiskā un tehnoloģiskā infrastruktūra un pakalpojumi, ieskaitot transporta, telekomunikāciju sistēmas, sakaru pakalpojumus un informācijas sabiedrības attīstību; h) konkurētspējīgas rūpniecības, kalnrūpniecības un enerģētikas nozares attīstība, tajā pašā laikā veicinot privātā sektora iesaistīšanu un attīstību; i) tirdzniecības attīstība, ieskaitot godīgas tirdzniecības veicināšanu; j) uzņēmējdarbības, finanšu un banku darbības un citu pakalpojumu nozaru attīstība; k) tūrisma attīstība; l) zinātniskās, tehnoloģiskās un pētniecības infrastruktūras un pakalpojumu attīstība, ieskaitot jaunu tehnoloģiju pastiprināšanu, nodošanu un absorbciju; m) jaudas nostiprināšana produktīvās jomās, īpaši valsts un privātajā sektorā; n) tradicionālo zināšanu veicināšana; o) uz preferenču samazināšanu vērstu īpašu pielāgošanās stratēģiju izstrāde un īstenošana, iespējams, iepriekš a) līdz n) apakšpunktā minētie pasākumi.". 19. Iekļauj šādu pantu: "23.a pants Zivsaimniecība Apzinoties zivsaimniecības un akvakultūras lielo nozīmi ĀKK valstīs un to pozitīvo ieguldījumu darba vietu radīšanā, ieņēmumu nodrošināšanā, lauku un piekrastes kopienu nodrošinātībā ar pārtiku un iztikas līdzekļiem, un tādējādi nabadzības mazināšanā, sadarbības mērķis ir zivsaimniecības un akvakultūras nozares turpmāka attīstība ĀKK valstīs, lai ilgtspējīgā veidā palielinātu ar tām saistītos sociālos un ekonomiskos ieguvumus. Ar sadarbības programmām un pasākumiem tiek atbalstīta, cita starpā, ilgtspējīgas akvakultūras un zivsaimniecības attīstības stratēģiju un pārvaldības plānu izstrāde un īstenošana ĀKK valstīs un reģionos; akvakultūras un zivsaimniecības iekļaušana valsts un reģionālajās attīstības stratēģijās; infrastruktūras un tehniskās paraugprakses attīstība, kas nepieciešama, lai ĀKK valstis varētu iegūt maksimāli ilgtspējīgu vērtību no savas zivsaimniecības un lauksaimniecības; ĀKK valstu spēju veidošanu, lai sekmīgi pārvarētu ārējās problēmas, kuras neļauj šīm valstīm pilnībā izmantot savus zivsaimniecības resursus; kā arī kopuzņēmumu veicināšana un attīstība, lai veiktu ieguldījumus ĀKK valstu zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs. Jebkurā zvejas nolīgumā, kas var tikt pārrunāts starp Kopienu un ĀKK valstīm, pienācīgu uzmanību pievērš atbilstībai attīstības stratēģijām šajā jomā. Ja tiek panākta kopīga vienošanās, var rīkot augsta līmeņa apspriedes, tostarp ministru līmenī, lai izstrādātu, uzlabotu un/vai stiprinātu ĀKK un ES sadarbību, attīstot ilgtspējīgu akvakultūru un zivsaimniecību.". 20. Nolīguma 25. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: "a) uzlabot izglītību un apmācību visos līmeņos, sekmējot terciārās augstākās izglītības atzīšanu, ieviešot kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izglītībai, tostarp izglītībai un apmācībai, kuru sniedz tiešsaistē vai, izmantojot citus neierastus veidus, un veidot tehnisko nodrošinājumu un prasmes; b) uzlabot veselības sistēmas, īpaši nodrošināt taisnīgu piekļuvi vispārējiem un kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī uzturu, novērst badu un nepietiekamu apgādi ar uzturu, un nodrošināt pietiekamu pārtikas piegādi un nodrošinātību ar to, tostarp atbalstot drošības tīklus;" 21. Nolīguma 27. pantu groza šādi: a) Virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: "Kultūra un attīstība"; b) panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu: "c) atzīt, saglabāt un veicināt kultūras mantojuma vērtību; atbalstīt jaudas attīstīšanu šajā jomā;"; c) pievieno šādus punktus: "e) atzīt un atbalstīt kultūras dalībnieku un kultūras tīklu nozīmi un to ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā; un f) veicināt kultūras dimensiju izglītībā un jauniešu līdzdalību kultūras pasākumos.". 22. Nolīguma 28., 29. un 30. pantu aizstāj ar šādu pantu: "28. pants Vispārīga pieeja 1. ĀKK un ES sadarbība sniedz efektīvu palīdzību, lai sasniegtu mērķus un prioritātes, ko ĀKK valstis ir noteikušas reģionālās sadarbības un integrācijas sakarā. 2. Atbilstīgi vispārīgiem mērķiem, kas noteikti 1. un 20. pantā, ĀKK un ES sadarbības mērķis ir: a) veicināt mieru un stabilitāti, kā arī novērst konfliktus un tos atrisināt; b) veicināt ekonomisko attīstību un ekonomisko sadarbību, veidojot plašākus tirgus, sekmējot personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu, kapitāla, darbaspēka un tehnoloģiju brīvu apriti starp ĀKK valstīm, paātrinot ĀKK valstu ekonomiku diversifikāciju, veicinot un paplašinot ĀKK un trešo valstu savstarpējo tirdzniecību, kā arī pakāpeniski integrējot ĀKK valstis pasaules ekonomikā; c) veicināt starpvalstu dimensijas ilgtspējīgas attīstības jautājumu pārvaldību, izmantojot, cita starpā, reģionālo sadarbības politiku koordinēšanu un saskaņošanu. 3. Saskaņā ar 58. pantā minētajiem nosacījumiem ar sadarbību atbalsta arī starpreģionu un ĀKK iekšējo sadarbību, kas ietver: a) vienu vai vairākas ĀKK reģionālas organizācijas, tostarp kontinenta līmenī; b) Eiropas aizjūras zemes un teritorijas (AZT) un attālus reģionus; c) valstis, kas nav ĀKK jaunattīstības valstis.