9. Article

Resursu sadalījums 1. Indikatīvā resursu sadale starp ĀKK reģioniem pamatojas uz standarta, objektīvu un pārredzamu vajadzību novērtējumu, kā arī paveikto un izredzēm reģionālās sadarbības un integrācijas procesā. 2. Piešķirtie resursi ietver: a) plānotu piešķīrumu, lai segtu atbalstu reģionālajai integrācijai, nozaru politikām, programmām un projektiem, kuri atbalsta Kopienas galvenās vai pārējās palīdzības jomas; un b) piešķīrumu katram ĀKK reģionam, lai segtu neparedzētas vajadzības, piemēram, kā definēts šā Nolīguma 72., 72.a un 73. pantā, ja, ņemot vērā neparedzēto vajadzību pārrobežu raksturu un/vai to darbības jomu, šādu atbalstu efektīvāk var sniegt reģiona līmenī. Šis finansējums ir pieejams saskaņā ar šā Nolīguma 72., 72.a un 73. pantā minētajiem nosacījumiem, ja šādu atbalstu nevar finansēt no Savienības budžeta. Tiek nodrošināta savstarpēja papildināmība starp darbībām, kuras paredz šis piešķīrums, un iespējamām darbībām valsts līmenī. 3. Plānotais piešķīrums veicina Kopienas atbalsta ilgtermiņa plānošanu attiecīgajam reģionam. Lai panāktu atbilstošu mērogu un palielinātu efektivitāti, reģionālo un valsts finansējumu var apvienot, lai finansētu reģionālus pasākumus ar skaidru valsts elementu. Reģionālu piešķīrumu neparedzētām vajadzībām var izmantot attiecīgajā reģionā un ĀKK valstīs ārpus šā reģiona, ja neparedzētu vajadzību raksturs prasa šo valstu iesaistīšanos un paredzēto projektu un programmu smaguma centrs paliek reģionā. 4. Neskarot 11. panta noteikumus par pārbaudēm, Kopiena, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, var palielināt reģionam plānoto piešķīrumu vai piešķīrumu neparedzētām vajadzībām: a) jaunas vajadzības ir vajadzības, kas rodas ārkārtas apstākļos, piemēram, krīzes vai pēckrīzes situācijā, vai neparedzētu vajadzību dēļ, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā; b) izcili rezultāti ir situācija, kas nav iekļauta termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs, kad kādai valstij plānotais piešķīrums ir pilnībā piesaistīts un ir iespējams uzņemt papildu finansējumu no reģionālās indikatīvās programmas, jo ir īstenota efektīva reģionālā integrācija un pareiza finanšu pārvaldība."; f) pielikuma 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: "2. Reģionālās indikatīvās programmas pieņem ar kopēju vienošanos starp Kopienu un pienācīgi pilnvarotu reģionālu organizāciju vai organizācijām vai, ja šādu pilnvaru nav, attiecīgajām ĀKK valstīm."; g) pielikuma 11. pantā esošo daļu numurē un pievieno šādu punktu: "2. Ārkārtas apstākļos, kā minēts 9. panta 4. punktā, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, pārbaudi var veikt pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Ad hoc pārbaudes rezultātā abas Puses var pieņemt lēmumu par RSD izmaiņām un/vai Komisija Kopienas vārdā var palielināt resursu piešķīrumu. Termiņa beigu pārbaude var ietvert arī pielāgošanu jaunajai sadarbības daudzgadu finanšu shēmai gan saistībā ar līdzekļu piešķīrumu, gan - sagatavošanos nākamajai reģionālajai indikatīvai programmai."; h) pielikuma 12. pantu aizstāj ar šādu pantu: "12. pants ĀKK iekšējā sadarbība 1. ĀKK iekšējā sadarbība kā attīstības instruments dod ieguldījumu ĀKK un EK partnerattiecību mērķu sasniegšanā. ĀKK iekšējā sadarbība ir pārreģionāla sadarbība. Tās mērķis ir risināt kopīgas problēmas, ar kurām saskaras ĀKK valstis, īstenojot pasākumus, kuri pārsniedz ģeogrāfiskās atrašanās vietas jēdzienu un sniedz labumu daudzām vai visām ĀKK valstīm. 2. Ievērojot subsidiaritātes un papildināmības principu, ĀKK iekšējie pasākumi tiek paredzēti, ja valsts un/vai reģionāla rīcība nav bijusi iespējama vai ir mazāk efektīva, lai sniegtu pievienoto vērtību, salīdzinot ar pasākumiem, ko veic ar citiem sadarbības instrumentiem. 3. Ja ĀKK valstu grupa nolemj sniegt ieguldījumu starptautiskās vai starpreģionālās iniciatīvās no ĀKK iekšējiem līdzekļiem, tiek nodrošināta atbilstoša pārredzamība."; i) pievieno šādus pantus: "12.a pants ĀKK iekšējais stratēģijas dokuments 1. ĀKK iekšējā sadarbības plānošana notiek, balstoties uz rezultātiem, ko devusi viedokļu apmaiņa starp Komisiju un ĀKK Vēstnieku komiteju, un Komisijas dienesti un ĀKK sekretariāts to kopīgi sagatavo pēc apspriedēm ar attiecīgajiem dalībniekiem un ieinteresētajām personām. 2. ĀKK iekšējā stratēģijas dokumentā noteikti prioritārie pasākumi saistībā ar ĀKK iekšējo sadarbību, kā arī veicamie pasākumi, lai veidotu atbalstīto programmu piederību. Tas ietver šādus standarta elementus: a) ĀKK valstu grupas politiskā, ekonomiskā, sociālā un vides konteksta analīzi; b) ĀKK iekšējās sadarbības novērtējumu attiecībā uz tās ieguldījumu šā Nolīguma mērķu sasniegšanā un gūto pieredzi; c) ĀKK iekšējo stratēģiju un mērķu izklāstu un gaidāmās finansēšanas prasības; d) citu ārējo sadarbības partneru attiecīgo pasākumu izklāstu; un e) norādi par ES ieguldījumu ĀKK iekšējā sadarbības mērķu sasniegšanā un šīs sadarbības papildināmību ar pasākumiem, ko finansē valsts un reģionālā līmenī, citi ārējie partneri un jo īpaši ES dalībvalstis. 12.b pants Finansēšanas pieprasījumi Iekšējo ĀKK programmu finansēšanas pieprasījumus iesniedz: a) tieši ĀKK Ministru padome vai ĀKK Vēstnieku komiteja; vai b) netieši: i) vismaz trīs atbilstoši pilnvarotas reģionālas iestādes vai organizācijas, kas pieder dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem, vai vismaz divas ĀKK valstis no katra no šiem trim reģioniem; ii) starptautiskas organizācijas, piemēram, Āfrikas Savienība, kas veic pasākumus, kuri sekmē reģionālās sadarbības un integrācijas mērķu sasniegšanu, pēc ĀKK Vēstnieku komitejas iepriekšēja apstiprinājuma; vai iii) Karību jūras vai Klusā okeāna reģioni, ņemot vērā to īpašo ģeogrāfisko novietojumu, pēc ĀKK Ministru padomes vai ĀKK Vēstnieku komitejas iepriekšēja apstiprinājuma. 12.c pants Resursu sadalījums Indikatīvo resursu sadalījumu pamato ar vajadzību novērtējumiem, paveikto un izredzēm saistībā ar ĀKK iekšējo sadarbību. Tā ietver neplānota finansējuma rezervi."; j) pielikuma 13. un 14. pantu aizstāj ar šādu pantu: "13. pants ĀKK valstu iekšējā indikatīvā programma 1. ĀKK valstu iekšējā indikatīvā programma ietver šādus galvenos standarta elementus: a) Kopienas atbalsta galvenās nozares un tēmas; b) vispiemērotākos pasākumus un darbības, lai sasniegtu šīm galvenajām nozarēm un tēmām izvirzītos mērķus; un c) programmas un projektus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu noteiktos mērķus, ciktāl tie ir skaidri noteikti, kā arī norādi attiecībā uz līdzekļiem, kas piešķirami, lai sasniegtu katru no šiem mērķiem, ka arī izpildes grafiku. 2. Komisija un ĀKK sekretariāts nosaka un novērtē attiecīgos pasākumus. Pamatojoties uz šo veikumu, Komisijas dienesti un ĀKK sekretariāts kopīgi sagatavo ĀKK valstu iekšējo indikatīvo programmu un iesniedz to ĀKK un EK Vēstnieku komitejai. To pieņem Komisija Kopienas vārdā un ĀKK Vēstnieku komiteja. 3. Neskarot 12.b panta b) apakšpunkta iii) daļu, ĀKK Vēstnieku komiteja katru gadu iesniedz ĀKK valstu iekšējā indikatīvajā programmā paredzēto prioritāro darbību finansējuma pieprasījumu konsolidētu sarakstu. Komisija kopā ar ĀKK sekretariātu nosaka un sagatavo attiecīgos pasākumus, kā arī gada rīcības programmu. Iespējamā apmērā un, ņemot vērā piešķirtos līdzekļus, pieprasījumus finansēt darbības, kuras nav paredzētas ĀKK valstu iekšējā indikatīvajā programmā, ietver gada rīcības programmā. Ārkārtas gadījumos šie pieprasījumi tiek pieņemti ar Komisijas īpašu finansēšanas lēmumu.