4. Article — ). Pašvaldībai ir pienākums ar teritorijas plānojumu kā

vienu no plānošanas politikas īstenošanas instrumentiem noteikt teritorijas turpmāko attīstību un saskaņot dažādas, reizēm pat pretējas intereses. Tādējādi teritorijas plānojuma mērķis ir nodrošināt gan ekonomisko attīstību, gan sociālo un kultūras interešu īstenošanu, gan arī vides aizsardzību. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT) norādījusi, ka valstīm un arī pašvaldībām pirms projekta īstenošanas ir pienākums veikt pienācīgu un pilnīgu tā izvērtēšanu, apsverot alternatīvus risinājumus, lai atrastu iespējami labāko projekta īstenošanas risinājumu un nodrošinātu līdzsvarotu dažādu interešu ievērošanu (sk. ECT 2001. gada 2. oktobra sprieduma lietā "Hatton and Others v. the United Kingdom" 97. punktu). 10.2. Interešu līdzsvarošanu nodrošina teritorijas plānojuma izstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Interešu saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu dažādās šīs teritorijas daļās. Teritorijas plānojuma saturs nosakāms, ņemot vērā pašvaldības rīcības brīvības ārējās robežas un teritorijas plānojuma uzdevumu nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko, vides, sociālo un arī kultūras interešu īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu). 11. Lai teritorijas plānojums un detālplānojums būtu tiesisks, tiem, pirmkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātiem un apstiprinātiem un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem. Ja teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski pārkāpumi, teritorijas plānojums vai detālplānojums nav pieņemts pienācīgā kārtībā. 11.1. Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas procesa pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos, kad ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 14. punktu). Tādējādi, izvērtējot Teritorijas plānojuma grozījumu un Detālplānojuma atbilstību Satversmes 115. pantam, nepieciešams noskaidrot, vai ir ievērota normatīvajos aktos noteiktā teritorijas plānojuma izstrādes un pieņemšanas kārtība un vai atbilstoši normatīvajos aktos reglamentētajam teritorijas plānošanas līmenim un veidam ir noteikta teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi. 11.2. Vērtējot, vai Teritorijas plānojuma grozījumi ir izstrādāti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda, vai to izstrādē ir ievērotas procesuālās prasības. Proti, vai un kā ir veikts stratēģiskais novērtējums, vai ir notikusi Teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskā apspriešana un vai ir saņemti nepieciešamie atzinumi no attiecīgajām institūcijām. Savukārt vērtējot to, vai Detālplānojums ir izstrādāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ir ievērotas procesuālās prasības attiecībā uz Detālplānojuma izstrādi. Proti, vai bija nepieciešams veikt stratēģisko novērtējumu, vai ir notikusi Detālplānojuma sabiedriskā apspriešana, un vai ir saņemti nepieciešamie atzinumi no attiecīgajām institūcijām. Tikai tad, kad ir izvērtēta plānošanas dokumenta pieņemšanas procedūras likumība, var izvērtēt, vai ir ievērotas arī materiālo tiesību normās ietvertās prasības attiecībā uz vides aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 17. punktu). 12. Pieteikumu iesniedzēji norāda uz vairākiem Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes un pieņemšanas procesuālajiem pārkāpumiem. 12.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Teritorijas plānojuma sabiedriskā apspriešana bijusi formāla. Saņemtie iebildumi sabiedriskās apspriešanas pārskatos un ziņojumos noraidīti bez pamatojuma. Teritorijas plānojumam tāpat kā citiem teritorijas plānošanas dokumentiem esot jāatspoguļo izraudzītā risinājuma lietderības apsvērumi, proti, tajā jābūt norādītiem lēmuma pieņēmēja apsvērumiem, kuru dēļ daži priekšlikumi ņemti vērā, bet citi - noraidīti. 12.1.1. Lietā nav strīda par to, vai sabiedriskā apspriešana notikusi saskaņā ar normatīvā regulējuma prasībām. Pieteikumu iesniedzēji norāda tikai uz to, ka pašvaldība, noraidot viņu iebildumus, nav tos izvērtējusi un sniegusi noraidījuma pamatojumu. Izspriežamās lietas ietvaros saduras divas pretējas intereses - no vienas puses, to zemes gabalu īpašnieku intereses, kuri vēlas savā īpašumā attīstīt VES būvniecību, un, no otras puses, to blakus esošo zemes gabalu īpašnieku intereses, kuri nevēlas, lai pagasta teritorijā būtu atļauta VES būvniecība, bet uzskata, ka izņēmums varētu būt mazu VES - ar jaudu līdz 20 kilovatiem - būvniecība. Pašvaldības uzdevums šajā situācijā bija izvērtēt un līdzsvarot minētās intereses un pieņemt tādu lēmumu, kas vislabāk būtu piemērots tai un tās iedzīvotājiem. Teritorijas plānošanas jautājumos, kuros nepieciešams saskaņot atšķirīgas intereses, vispusīgs izvērtējums ir obligāta plānošanas sastāvdaļa. Šis izvērtējums veicams, plānojuma izstrādes procesā iesaistot ieinteresētās personas, kā arī apsverot to izteiktos viedokļus un pamatojot izraudzīto attīstības risinājumu. Tikai tāds attīstības risinājums, kas ir vispusīgi izvērtēts un pamatots, uzskatāms par ilgtspējīgu. Tādējādi, no vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilstu plānojuma izstrādāšanas mērķim, taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam, proti, noraidot sabiedrības izteikto viedokli, pašvaldībai ir jāsniedz šā noraidījuma pamatojums. Jau iepriekš tika secināts, ka pašvaldībai bija tiesības plānot savā teritorijā vēja ģeneratoru apbūvi, taču tās plānošanas gaitā bija jāievēro plānošanas dokumentu izstrādes un pieņemšanas kārtība. 12.1.2. Lietas materiāliem pievienots Ziņojums par fizisko un juridisko personu priekšlikumu/iebildumu izskatīšanas rezultātiem (turpmāk - Ziņojums), kurā apkopoti Teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas posmos saņemtie priekšlikumi un iebildumi un to izvērtēšanas rezultāts (sk. lietas materiālu 1. sēj. 94. - 130. lpp.). No Ziņojumā ietvertās informācijas var secināt, ka iesniegtie priekšlikumi vai iebildumi tika vērtēti. Ziņojums atspoguļo arī noraidīto un daļēji atbalstīto priekšlikumu un iebildumu pamatojumu. Tā, piemēram, vairāku zemes gabalu īpašnieki lūguši sev piederošajos zemes gabalos mainīt atļauto teritorijas izmantošanas veidu no lauksaimniecības teritorijas uz vēja ģeneratoru apbūvi. Viņu iesniegums zināmā daļā tika noraidīts, jo vairāki zemes gabali atrodas pārāk tuvu apdzīvotai vietai vai skar kultūras pieminekļa aizsardzības zonu vai arī kapsētas aizsargjoslu, savukārt citā daļā iesniegums tika atbalstīts, un apbūvei piemēroti zemes gabali tika iekļauti Teritorijas plānojuma grozījumos kā vēja ģeneratoru apbūves teritorija (sk. lietas materiālu 1. sēj. 103. - 104. lpp.). Daži īpašnieki lūguši izslēgt viņiem piederošos zemes gabalus no plānotās vēja ģeneratoru apbūves teritorijas. Pašvaldība šādu lūgumu arī ir ņēmusi vērā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 112. lpp.). Savukārt iebildumi pret vēja ģeneratoru apbūvi ņemti vērā daļēji. Tā, piemēram, zemes gabala īpašnieka iebildumi pret to, ka plānotā VES atradīsies pārāk tuvu viņam piederošās zemnieku saimniecības ganībām un dzīvojamām ēkām, tika ņemti vērā, izslēdzot tuvākos piegulošos īpašumus no plānotajām vēja ģeneratoru apbūves teritorijām un papildinot Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietvertās prasības attiecībā uz iespējamo vēja ģeneratoru izbūves kārtību (sk. lietas materiālu 1. sēj. 113. lpp.). Arī Pieteikumu iesniedzēju iesniegums, kuru parakstījis Aldis Mežvids un vēl 55 personas un kurā bija ietverti iebildumi pret vēja ģeneratoru (ar jaudu virs 20 kilovatiem) apbūvi Medzes pagastā, tika izvērtēts un daļēji atbalstīts, papildinot Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus ar papildu ierobežojošām prasībām attiecībā uz plānoto vēja ģeneratoru apbūves teritoriju iespējamo izmantošanu paredzētajam mērķim. Ziņojums dod pamatu secinājumam, ka Medzes pagasta iedzīvotāju priekšlikumi un iebildumi ir vērtēti. Vienlaikus Teritorijas plānojuma grozījumiem tika veikts arī stratēģiskais novērtējums un izstrādāts Vides pārskats. Arī Teritorijas plānojuma grozījumu stratēģisko novērtējumu un tā ietvaros gūto informāciju var uzskatīt par pamatojumu Teritorijas plānojumā ietverto risinājumu izvēlei un iedzīvotāju iebildumu atspēkošanai. Līdz ar to nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju arguments, ka Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes un pieņemšanas procesā nav izvērtēti un bez pamatojuma ir noraidīti sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtie iesaistītās sabiedrības iebildumi. 12.2. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka stratēģiskais novērtējums nav pietiekami detalizēts un ir veikts formāli, jo nav vērtēti būtiski jautājumi. Stratēģiskā novērtējuma rezultāti neesot ietekmējuši Teritorijas plānojuma grozījumu saturu, un Teritorijas plānojums esot pieņemts uz nepilnīgas informācijas bāzes, tādējādi pārkāpjot piesardzības principu. 12.2.1. Satversmes tiesa jau norādīja, ka no Satversmes 115. pantā noteiktā valsts pienākuma aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un rūpēties par vides saglabāšanu un uzlabošanu izriet publisko personu pienākums izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu (sk. šā sprieduma 8.1.punktu.). Mūsdienās efektīva vides aizsardzības sistēma nav iedomājama bez piesardzības principa ievērošanas. Stratēģiskais novērtējums ir procesuāls līdzeklis, ar kura starpniecību piesardzības princips tiek īstenots plānojumu pieņemšanas procesā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20. punktu). Stratēģiskā novērtējuma mērķis ir novērst vai samazināt plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģiskais novērtējums veicams, lai vēl plānošanas dokumenta izstrādes laikā tiktu apzināta šā dokumenta īstenošanas iespējamā ietekme uz vidi un lai šo ietekmi varētu ņemt vērā, izstrādājot plānojumu. Turklāt novērtēšanas procesā ir jākonsultējas ar sabiedrību un citām institūcijām, lai arī to viedokļi tiktu ievēroti, pieņemot plānojumu (sk. Novērtējuma likuma 1.panta 6., 7. punktu un 2. pantu). Galīgo lēmumu par plānojuma saturu un apstiprināšanu pieņem vietējā pašvaldība. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka plānošanas lēmuma pieņēmējam ne vienmēr jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem, tomēr sabiedrības ierosinājumi ir jāizvērtē un ir jāapsver šo ierosinājumu piemērotība, vajadzība vai atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim. Pašvaldība ir tiesīga noraidīt sabiedrības izteiktos viedokļus, taču noraidījumam jābūt pamatotam (sk. Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 secinājumu daļas 5.punktu). Stratēģiskais novērtējums kā reglamentēta novērtēšanas procedūra balstāms uz šādiem pamatprincipiem: 1) plānojuma iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā izstrādes laikā un pirms tā pieņemšanas; 2) plānojuma ietekmes uz vidi novērtēšana ietver Vides pārskata sagatavošanu, nosakot (identificējot), aprakstot un novērtējot plānojuma iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, kā arī plānojuma alternatīvas, un apspriešanos ar sabiedrību un iestādēm, jo īpaši tām, kuras atbild par vides jautājumiem, un - pārrobežu ietekmes gadījumā - ar citām valstīm; 3) Vides pārskata secinājumus un apspriešanās rezultātus ņem vērā pirms plānojuma pieņemšanas; 4) pēc plānojuma pieņemšanas par to informē iestādes, kuras atbild par vides jautājumiem, kā arī sabiedrību un padara pieejamu visu attiecīgo informāciju; 5) pastāvīgi uzrauga plānojuma ietekmes būtiskos aspektus (veic to monitoringu), lai iespējami drīzāk atklātu neparedzētu kaitīgu ietekmi, ja plānojuma īstenošanas gaitā tāda rastos [sk. Eiropas Kopienu Komisijas ziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Vides stratēģiskā novērtējuma direktīvas (Direktīva 2001/42/EK) piemērošanu un iedarbīgumu 3.1.punktu. Brisele, 14.09.2009. COM(2009)]. Ja stratēģiskais novērtējums veikts, pieļaujot atkāpes no tā pamatprincipiem, var tikt pārkāpts piesardzības princips un līdz ar to arī Satversmes 115. pants. 12.2.2. Lai noteiktu, vai Pieteikumu iesniedzēju argumenti par stratēģiskā novērtējuma atbilstību normatīvajam regulējumam ir pamatoti, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai stratēģiskais novērtējums veikts saskaņā ar attiecīgajiem tā pamatprincipiem, respektīvi, vai Vides pārskatā ir noteikta (identificēta), aprakstīta un novērtēta plānojuma iespējamā būtiskā ietekme uz vidi, vai notikusi apspriešanās ar sabiedrību un noteiktajām iestādēm un vai Vides pārskata secinājumi un apspriešanās rezultāti ņemti vērā pirms plānojuma pieņemšanas. Vides pārskatā iekļaujamās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi stratēģiskā novērtējuma izstrādātājs nosaka kopīgi ar kompetento iestādi, proti, Vides biroju (sk. Novērtējuma likuma 23.5 panta otro daļu). Atzinumā par Vides pārskatu Vides birojs nav konstatējis, ka Vides pārskats neatbilstu normatīvo aktu prasībām vai ka saņemtie komentāri un priekšlikumi nebūtu izvērtēti. Taču Pieteikumu iesniedzēji norāda uz vairākiem ar VES apbūves teritorijām saistītiem būtiskiem jautājumiem, kas neesot izvērtēti, tostarp uz trokšņa un vibrācijas līmeņa izmaiņām, nevēlamiem vizuālajiem efektiem (mirgošana, apēnojums), VES elektromagnētiskā starojuma ietekmi, apkārtnes dabas vērtībām, VES ietekmi uz apdzīvotajām vietām, kas atrodas VES zonas tiešā tuvumā. Novērtējuma likums paredz, ka Vides pārskatā nosaka (identificē), apraksta un novērtē plānojuma īstenošanas iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānojuma mērķus, paredzētās darbības realizācijas vietu un jomu (sk. Direktīvas 2001/42/EK 5.panta 1.punktu, kā arī Novērtējuma likuma 1. panta 6. un 7. punktu). Līdz ar to stratēģiskā novērtējuma procesā tiek prasīta nevis jebkādas, bet tikai tās iespējamās ietekmes noteikšana, aprakstīšana un izvērtēšana, kura, ņemot vērā darbības jomu (VES) un realizācijas vietu (šajā gadījumā - Medzes pagasta teritorijā paredzētās VES zonas), ir uzskatāma par būtisku. Tā kā VES zonas tuvumā atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas (Natura 2000), Vides pārskatā, ievērojot Vides biroja izvirzīto prasību, ir aprakstīta un vērtēta VES zonas iespējamā ietekme uz šīm teritorijām un secināts, ka tā nav kvalificējama kā būtiska. Vides pārskatā ir noteiktas iespējamās negatīvās ietekmes -norādīts, ka VES zona var radīt izmaiņas ainavā, ka nepareiza VES izvietojuma dēļ var rasties trokšņa un gaismēnu maiņas piesārņojums, turklāt VES var ietekmēt migrējošos putnus. Savukārt VES zonas ietekme uz cilvēku veselību iespējama gadījumos, kad VES atrodas tiešā apdzīvoto vietu vai tūrisma un atpūtas objektu tuvumā. Ciktāl stratēģiskajā novērtējumā ir prasīta būtisko ietekmju noteikšana, Vides pārskatā šī prasība ir ievērota. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzēju viedoklis, ka stratēģiskā novērtējuma procesā jāapsver dažādas iespējamās ietekmes, nav pamatots. Novērtējuma likums paredz, ka stratēģiskais novērtējums veicams, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju (šajā gadījumā - plānojuma redakciju) un informāciju, kas iegūta no kompetentajām iestādēm konsultāciju procesā, kā arī sabiedrības līdzdalības procesā, tostarp no sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem (sk. Novērtējuma likuma 3.panta 2.punktu). Novērtēšanas procesa caurskatāmība un atklātība ir stratēģiskā novērtējuma pamatprincips, kas nodrošina ne tikai dažādu viedokļu uzklausīšanu, bet arī sabiedrības uzticību plānošanas procesam (sk. Dalal-Clayton B., Sadler B. Strategic Environmental Assessment: A Sourcebook and Reference Guide to International Experience. London: Earthscan, 2004, p.15). Sabiedrības līdzdalība dod iespēju iegūt informāciju par tiem negatīvās ietekmes aspektiem, kuri sabiedrību satrauc visvairāk un kuriem tādēļ būtu jāvelta papildu uzmanība stratēģiskā novērtējuma ietvaros. Stratēģiskā novērtējuma ietvaros notikusī apspriede liecina, ka sabiedrības, tostarp Pieteikumu iesniedzēju, noraidošā attieksme pret VES zonas noteikšanu lielā mērā ir saistīta ar bažām, ka VES varētu tikt izvietotas pārāk tuvu apdzīvotajām vietām (mājām) un tādējādi atstāt negatīvu ietekmi uz veselību. Taču šā ietekmes aspekta izvērtējums Vides pārskatā nav ietverts. Arī Vides birojs Atzinumā ieteicis Vides pārskatā ietvert informāciju par VES zonai tuvumā esošajām apdzīvotajām vietām un izvērtēt, vai VES zonas izmantošanas un apbūves noteikumos šajā ziņā nebūtu ietveramas papildu prasības. Tomēr Novērtējuma likums arī paredz, ka Vides pārskatā iekļaujama informācija, "ko izstrādātājs var nodrošināt, ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas metodes" (sk. Novērtējuma likuma 23.4 panta pirmo daļu). Vides pārskata projektā norādīts, ka Vides pārskata sagatavošanā izmantoti publiski pieejami pētījumi un informācija (sk. lietas materiālu 9. sēj. 91. lpp.). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka attiecībā uz VES ir pieejama citās valstīs uzkrātā pieredze, nosakot, kādā attālumā no apdzīvotām vietām to izvietošana ir pieļaujama. Kā liecina vairāku valstu pieredze, daudzi vēja parki ir izvietoti tā, ka dzīvojamās mājas atrodas 300 - 400 metru attālumā, tas ir, trīs VES būvju maksimālo augstumu attālumā no tiem (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr.2010-48-03 6.7.punktu). Līdz ar to, ciktāl stratēģiskais novērtējums attiecas uz attāluma izvērtēšanu, nevar apgalvot, ka šis iespējamās būtiskās ietekmes aspekts nebūtu izvērtēts, jo tuvākās VES apbūves zonas atrodas aptuveni 500 metru attālumā no apdzīvotām vietām. Šis aspekts ir ņemts vērā plānošanas procesā. Uz to norāda fakts, ka vairāki zemes gabali tika izslēgti no vēja ģeneratoru apbūves zonas, pamatojoties uz to, ka vēja ģeneratori atrastos pārāk tuvu apdzīvotām vietām. 12.2.3. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ir pārkāpts piesardzības princips, jo grozījumi Teritorijas plānojumā veikti, pamatojoties uz nepietiekamu informāciju. Pieteikumu iesniedzēji atsaukušies uz Vides pārskatā ietverto aizrādījumu, ka informācija par putnu migrācijas ceļiem ir nepilnīga un pētījumi šajā ziņā vēl jāturpina. Saskaņā ar piesardzības principu vides problēmu risināšana uzsākama vēl pirms tam, kad saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par plānojuma negatīvo ietekmi uz vidi. Gadījumā, kad ir pamatotas aizdomas, ka plānojums var negatīvi ietekmēt vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, plānotā darbība ir jāaizliedz (sk. Novērtējuma likuma 3. panta 5. punktu). Piesardzības princips nosaka lēmumu pieņemšanu tieši zinātniskās nenoteiktības apstākļos, proti, arī tad, ja negatīvas ietekmes risku nevar pilnībā konstatēt tāpēc, ka trūkst informācijas vai zinātnisku datu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.2007-11-03 20.1. punktu). Vides pārskatā informācija par šādu datu trūkumu attiecībā uz putnu migrācijas ceļiem VES zonas apkārtnē ir iekļauta. Līdz ar to Teritorijas plānojuma grozījumos, vadoties no piesardzības principa, bija jānosaka, kādi piesardzības pasākumi veicami, lai šo iespējamo negatīvās ietekmes risku samazinātu. Savukārt, nosakot šādus pasākumus, pašvaldībai ir plaša rīcības brīvība. VES apbūves zonas aizliegšana ir tikai viens no iespējamiem piesardzības pasākumiem, un to pašvaldība var izvēlēties, ja tas ir samērīgs negatīvās ietekmes novēršanas līdzeklis [sk. Communication from the Commission on the precautionary principle, Brussels, 02.02.2000, COM (2000) p.18 - 20]. Attiecībā uz migrējošo putnu aizsardzību VES apbūves zonās Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietverta prasība pirms VES būvniecības projekta uzsākšanas konsultēties ar ornitologiem un tā izvērtēt ietekmi arī no ornitoloģijas viedokļa. Savukārt pēc VES izbūves to īpašniekiem jāveic vai jānodrošina pastāvīgs ietekmes monitorings un ornitoloģiskie pētījumi. Līdz ar to, ciktāl stratēģiskais novērtējums attiecas uz migrējošo putnu aizsardzību, VES apbūves zonas noteikšanā un izmantošanā piesardzības princips ir ievērots. 12.2.4. Stratēģiskā novērtējuma mērķis ir novērst vai samazināt VES apbūves zonas (plānojuma īstenošanas) iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Turklāt ar ietekmi uz vidi saprot ne tikai ietekmi uz dabas objektiem (piemēram, putniem, sikspārņiem u.c. sugām) vai dabas vides elementiem (piemēram, gaisu, ūdeni, augsni, kā arī dabas un ainavu daudzveidību), bet arī ietekmi uz cilvēkiem, viņu veselību un materiālajām vērtībām (sk. Novērtējuma likuma 1. pantu un Noteikumu Nr. 157 8.7. punktu). Tātad piesardzības princips prasa Vides pārskata secinājumus un apspriešanas rezultātus ņemt vērā pirms plānojuma pieņemšanas, plānojumā iekļaujot tādus noteikumus, kas nodrošinātu iespējamās negatīvās ietekmes novēršanu vai samazināšanu ne tikai attiecībā uz dabu, bet arī attiecībā uz VES apbūves zonas apkārtnē dzīvojošiem cilvēkiem. Satversmes tiesa piekrīt Domei, ka stratēģiskā novērtējuma gaitā gūtā informācija ir bijusi par pamatu VES apbūves zonas izvēlei, kā arī konkrētu priekšlikumu izstrādei iespējamās nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai un to iestrādei VES zonas izmantošanas un apbūves noteikumos. VES apbūves zonas izmantošanas un apbūves noteikumu punkti tiešā veidā sasaucas ar Vides pārskata rekomendācijām. Piemēram, saskaņā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem vēja ģeneratoru apbūves teritorijā VES būvniecības projektiem veicams vismaz ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, kurā ietverams arī izvērtējums no ornitoloģijas viedokļa; pirms VES izvietošanas jāveic ainavas izpēte un jāizvērtē mastu izvietojums un krāsojums, panākot, ka tas vizuāli veiksmīgi iekļaujas ainavā; savukārt konkrētas VES novietojums VES apbūves zonā jāplāno tā, lai Aizsargjoslu likumā paredzētā VES aizsargjosla nepārsniegtu konkrētā zemes gabala ārējās robežas, un VES izbūvei ir jāizstrādā detālplānojums, kurā aizsargjosla jānosaka atbilstoši likuma prasībām. 12.2.5. Vides birojs Atzinumā norādījis, ka VES iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem ir iespējams novērst, ja VES tiek būvētas pietiekamā attālumā no apdzīvotām vietām (sk. lietas materiālu 9. sēj. 151. lpp.). VES apbūves zonas izmantošanas un apbūves noteikumi attiecībā uz aizsargjoslu noteikšanas kārtību risina jautājumu par VES projekta izvietojumu konkrētā zemes gabalā un ir vērsti uz to, lai Aizsargjoslu likuma prasību dēļ kaimiņos esošajos zemes gabalos nevarētu rasties nekādi aprobežojumi. Taču šie noteikumi paši par sevi neatrisina jautājumu par pieļaujamo VES attālumu no apdzīvotām vietām. Latvijā atšķirībā no vairākām citām valstīm šādi attālumi nav noteikti augstāka juridiskā spēka tiesību normās (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr.2010-48-03 6.7. punktu). Vadoties no piesardzības principa un ievērojot šā aspekta būtiskumu VES darbības kontekstā, šis jautājums būtu jārisina vietējās pašvaldības līmenī un visupirms - plānošanas procesā. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos minimālais attālums, kādam vajadzētu būt starp apdzīvotu vietu un VES un kāds būtu uzskatāms par pietiekamu VES iespējamās negatīvās ietekmes novēršanai, tiešā veidā nav noteikts. Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai, izvērtējot plānojuma saturu, var uzskatīt, ka VES apbūves zona ir noteikta pietiekamā attālumā no apdzīvotām vietām. Atbildes rakstā Dome norāda, ka minēto, respektīvi, attāluma aspektu tā plānojuma izstrādē ir ņēmusi vērā, nosakot optimālu VES apbūves zonas izvietojumu. Proti, priekšlikumi noteikt šo zonu teritorijās, kas atrodas apdzīvotu vietu tuvumā, plānojuma izstrādes gaitā nav atbalstīti. Līdz ar to nevar apgalvot, ka VES apbūves zonas noteikšanā attālums līdz apdzīvotām vietām nebūtu ņemts vērā. Satversmes tiesa jau norādīja, ka Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes laikā bija pieejami vairāki pētījumi par VES būvniecību un vairāku valstu praksi neieplānot VES būves tuvāk par 300 - 400 metriem no apdzīvotām vietām (sk. šā sprieduma 12.2.1. punktu). Taču Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tomēr vajadzēja ietvert arī skaidrus un saprotamus VES apbūves zonas noteikšanas kritērijus attiecībā uz pieļaujamo attālumu no apdzīvotajām vietām. Lai gan minētais attālums strikti nav noteikts, tas tomēr reāli ir ievērots plānošanas procesā, un tādēļ tā nenoteikšanu nevar uzskatīt par būtisku teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu un pretrunu ar Satversmes 115. pantu. Tāpēc Domei, turpmāk izdarot Teritorijas plānojuma grozījumus, būtu jāformulē skaidri un saprotami VES apbūves zonas noteikšanas kritēriji attiecībā uz minimālo attālumu no apdzīvotajām vietām. Tādējādi Teritorijas plānojuma grozījumu stratēģiskais novērtējums ir veikts un tā apspriešana ir notikusi atbilstoši normatīvajam regulējumam un Pieteikumu iesniedzēju argumenti šajā daļā nav pamatoti. 12.3. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka pašvaldība Teritorijas plānojuma grozījumu galīgo redakciju apstiprināja tajā pašā dienā, kad Vides birojs pieņēma Atzinumu, un līdz ar to pašvaldība nemaz neesot varējusi iestrādāt Teritorijas plānojuma grozījumos Atzinumā sniegtās rekomendācijas. 12.3.1. Teritorijas plānojuma grozījumu galīgās redakcijas apstiprināšanas datuma sakritība ar Atzinuma pieņemšanas datumu pati par sevi nevar tikt uzskatīta par būtisku procesuālu pārkāpumu. Visupirms jāizvērtē, vai Atzinumā bija iekļautas rekomendācijas un vai tās patiešām nav iestrādātas Teritorijas plānojumā, un, ja šīs rekomendācijas nav iestrādātas Teritorijas plānojumā, vai tas uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu. 12.3.2. Vides biroja Atzinumā iekļautas vairākas rekomendācijas (sk. lietas materiālu 9. sēj. 153. lpp.). Vides birojs ieteica, pirmkārt, papildināt Teritorijas plānojuma grozījumu Vides pārskatu ar izvērtējumu par ieplānoto vēja ģeneratoru attālumu no apdzīvotām vietām. Otrkārt, lūdza Domi izvērtēt, vai nav nepieciešams Teritorijas plānojuma grozījumus pilnveidot atbilstoši Atzinumā ietvertajiem ieteikumiem. Treškārt, aicināja Domi informēt sabiedrību par Teritorijas plānojuma galīgās redakcijas pieņemšanu. Ceturtkārt, ieteica Domei 2011. un 2017. gadā izstrādāt monitoringa ziņojumus, lai konstatētu Teritorijas plānojuma īstenošanas radīto tiešo vai netiešo ietekmi uz vidi. Teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde un Vides pārskata izstrāde ir paralēli procesi, kas neliedz Vides pārskata izstrādes rezultātā gūtās atziņas iestrādāt Teritorijas plānojuma grozījumu projektā. 12.3.3. Dome norādīja, ka jau Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā tika ņemtas vērā Vides pārskata izstrādes gaitā gūtās atziņas. Tā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos bija ietverti arī speciāli vēja ģeneratoru apbūves teritoriju izmantošanas nosacījumi un šīs teritorijas tika noteiktas, izvēloties tām optimālu izvietojumu. Analizējot stratēģiskā novērtējuma saturu un izstrādes procesu, Satversmes tiesa jau norādīja, ka Dome ir vērtējusi attālumus starp VES un apdzīvotajām vietām. Priekšlikumi izvietot VES tādās zonās, kas atrodas pārāk tuvu apdzīvotām vietām, Teritorijas plānojuma grozījumos nav atbalstīti. To apliecina arī Ziņojums. Vides biroja Atzinumā ietvertās rekomendācijas tika ievērotas gan nosakot Teritorijas plānojuma zonējumu, gan lemjot par zemes gabalu īpašnieku priekšlikumiem, gan atspoguļojot grafiskajā plānotās (atļautās) izmantošanas kartē dzīvojamās apbūves vietas un teritorijas, kur potenciāli pieļaujama VES būvniecība. Vides biroja ieteikumi jau tika iestrādāti Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punktā, kas paredz, ka iespējamas negatīvas ietekmes novēršanai pirms paredzēto darbību uzsākšanas ir jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietvertu ieceres ietekmes izvērtējumu arī no ornitoloģijas viedokļa, bet nepieciešamības gadījumā - pēc atbildīgo institūciju slēdziena - jāveic pilns ietekmes uz vidi novērtējums; ka pirms vēja turbīnu izvietošanas ir jāveic ainavas izpēte un jāizvērtē mastu izvietojums un krāsojums, panākot, lai tas vizuāli veiksmīgi iekļautos ainavā; ka pēc vēja ģeneratora izbūves tā īpašniekam ir jāveic/jānodrošina pastāvīgs ietekmes monitorings un ornitoloģiskie pētījumi; ka vēja ģeneratoru apbūves teritorijās netiek pieļauta cita veida pastāvīga jauna apbūve; ka vēja ģeneratoru izvietojums jāplāno tā, lai ģeneratora aizsargjosla nepārsniegtu konkrēta zemes gabala ārējās robežas; ka vēja ģeneratoru izbūves gadījumā detālplānojumu ietvaros jānosaka vēja ģeneratoru aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma prasībām. Tādējādi Dome ir ņēmusi vērā Vides biroja Atzinumā sniegtās rekomendācijas un Pieteikumu iesniedzēju iebildumi šajā daļā nav pamatoti. 12.4. Turklāt visas Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes un pieņemšanas procesā iesaistītās institūcijas ir devušas pozitīvus atzinumus par tiem. Līdz ar to, ņemot vērā šā sprieduma 12. punkta secinājumus, atzīstams, ka Teritorijas plānojuma grozījumi ir izstrādāti un pieņemti atbilstoši normatīvajam regulējumam un atbilst Satversmes 115. pantam. 13. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka pašvaldība, izslēdzot Teritorijas plānojuma 3.17.3. punkta 1. apakšpunktu, rīkojusies prettiesiski. Ar šādu rīcību pašvaldība esot liegusi iespēju ietekmēt vēja ģeneratoru apbūvi. Turklāt uz minēto grozījumu izdarīšanu esot attiecināma teritorijas plānojuma grozījumu procedūra, bet pašvaldība to neesot piemērojusi. 13.1. Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem tika līdzsvarotas iedzīvotāju intereses. Domes 2009. gada 25. augusta sēdē (protokols Nr.6, 6.§) tika nolemts izdarīt grozījumus Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, svītrojot no tiem 3.17.3. punkta 1. apakšpunktu. Minētā lēmuma pieņemšanas laikā bija spēkā Noteikumi Nr. 883 un to 5. punktā noteikts, ka "vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumi ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānotās (atļautās) izmantošanas un izmantošanas aprobežojumu izmaiņas". Līdz ar to jānoskaidro, vai minētā punkta izslēgšana ir uzskatāma par teritorijas plānotās izmantošanas vai izmantošanas aprobežojumu izmaiņu. 13.2. Satversmes tiesa piekrīt RAPLM viedoklim, ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 1. apakšpunktā ietvertā norma ir uzskatāma par būvniecības saskaņošanas nosacījumu, nevis teritorijas plānošanas nosacījumu. Ne likumā "Par pašvaldībām", ne Teritorijas plānošanas likumā, ne Būvniecības likumā vietējām pašvaldībām nav dots deleģējums noteikt privātpersonu zemes apbūves saskaņošanas kārtību. Turklāt ar šādu nosacījumu zemes gabala izmantošana atbilstoši Teritorijas plānojumam var kļūt pat neiespējama. Tāpēc minētā norma uzskatāma par prettiesisku. Tā kā Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 1. apakšpunkta atcelšana pēc būtības un satura nemainīja Medzes pagasta teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumus, pašvaldībai bija tiesības izdarīt grozījumus Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, izdodot saistošos noteikumus likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā, nevis Noteikumos Nr. 883 attiecībā uz teritorijas plānojuma grozījumiem noteiktajā procedūrā. Atstājot spēkā nosacījumu, kas prasa papildu saskaņojumus tādai darbībai, kura atbilst atļautajai teritorijas izmantošanai, un kas turklāt nav noteikts ārējos normatīvajos aktos, tiktu pārkāpts tiesiskuma princips un būtiski ierobežotas zemes gabalu īpašnieku tiesības izmantot savu zemi teritorijas atļautās izmantošanas veidā. 13.3. Nevar piekrist Pieteikumu iesniedzēju viedoklim, ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 1. apakšpunkts būtu vienīgais iespējamais risinājums dažādu interešu līdzsvarošanai Teritorijas plānojuma grozījumos. Medzes pagasta iedzīvotāju iebildumi pret vēja ģeneratoru apbūvi bija saistīti ar bažām par vides aspektiem un viņu īpašuma tiesību iespējamo aizskārumu. No Ziņojuma izriet, ka jau Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas un Vides pārskata sagatavošanas laikā vairāki priekšlikumi par tā vai cita zemes gabala iekļaušanu vēja ģeneratoru apbūves zonā tika noraidīti tā apsvēruma dēļ, ka tad ģeneratori atrastos pārāk tuvu apdzīvotām vietām vai arī meža teritorijās, kurām nepieciešama zemes transformācija (sk. lietas materiālu 1. sēj. 94. - 130. lpp. ). Papildus tika noteikta obligāta prasība vēja ģeneratoru apbūves teritorijām izstrādāt detālplānojumu, izvērtēt ietekmi uz vidi, veikt ainavas izpēti un pārdomāt mastu izvietojumu; tika noteikta obligāta prasība vēja ģeneratora īpašniekam pēc ģeneratora izbūves nodrošināt pastāvīgu ietekmes monitoringu un ornitoloģiskos pētījumus; tika noteikts aizliegums izvietot vēja ģeneratorus ārpus vēja ģeneratoru apbūves teritorijām vai tā, ka aizsargjoslas apgrūtinājums pārkāptu īpašuma robežas. Līdz ar to Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 1. apakšpunktu nevar uzskatīt par dažādo ieinteresētās sabiedrības interešu līdzsvarošanas risinājumu. Tas bija prettiesisks noteikums, un tā izslēgšana nav uzskatāma par teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu. 14. Analizējot Teritorijas plānojuma grozījumu un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumu izstrādes un pieņemšanas procedūru, secināms, ka šie akti pieņemti pienācīgā kārtībā un atbilst Satversmes 115. pantam. Noteiktos gadījumos teritorijas plānojuma izstrādāšana un pieņemšana pati par sevi nav pietiekams apstāklis, lai persona varētu tai piederošajā nekustamajā īpašumā īstenot konkrētu saimniecisku darbību, piemēram, veikt jaunu būvniecību vai izvietot VES. Šādā gadījumā atbilstoši normatīvajam regulējumam attiecīgajai vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai ir jāizstrādā detālplānojums. Detālplānojums ir atzīstams par vienu no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētu nekustamo īpašumu īpašnieku interesēm. 15. Pieteikumu iesniedzēji norāda arī uz vairākiem Detālplānojuma izstrādes un pieņemšanas procesā pieļautiem procesuālo un materiālo tiesību pārkāpumiem. 15.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Detālplānojums atzīstams par prettiesisku, jo tas pamatojoties uz prettiesisku Teritorijas plānojumu. Satversmes tiesa ir izvērtējusi Teritorijas plānojuma grozījumu pieņemšanas procedūru un atzinusi to par atbilstošu Satversmes 115. pantam, tādējādi šāds Pieteikumu iesniedzēju arguments nevar tikt izmantots, izvērtējot Detālplānojuma atbilstību Satversmes 115. pantam. 15.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka Detālplānojumā paredzētajai vēja ģeneratoru būvniecībai bija nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un ka Vides birojs, veicot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, esot saņēmis nepilnīgu un neprecīzu informāciju. Turklāt neesot izvērtēti vairāki paredzamās ietekmes uz vidi veidi (piemēram, vibrācijas līmenis, mirgošanas efekts, apēnojumi). Pieteikumu iesniedzēji Detālplānojuma izstrādes laikā saņemtos iesaistīto institūciju atzinumus uzskata par formāliem. 15.2.1. Pieteikumu iesniedzēju argumenti par Detālplānojuma izstrādi un apstiprināšanu ir saistīti ar Vides biroja 2009. gada 15. oktobra lēmumu Nr. 442 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu" un 2009. gada 27. novembra lēmumu Nr.496 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu", kas pieņemti attiecībā uz konkrētām paredzētajām darbībām. Stratēģiskais novērtējums un ietekmes uz vidi novērtējums, kura ietvaros pieņemti minētie Vides biroja lēmumi, ir divas dažādas procedūras, kurām ir atšķirīgi vērtēšanas priekšmeti. Stratēģiskā novērtējuma saistība ar detālplānojumu var izrietēt tikai kā atsevišķs vērtēšanas gadījums Novērtējuma likuma 4. panta trešās daļas 5. punkta izpratnē, kad tiek konstatēta nepieciešamība piemērot stratēģisko novērtējumu. Savukārt detālplānojuma kā tiesību akta izstrāde nav saistāma ar konkrētu paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu. 15.2.2. Satversmes tiesa piekrīt Vides biroja paustajam viedoklim, ka lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu vai nepiemērošanu pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas vēja ģeneratoru būvniecības iecerēm Medzes pagasta nekustamajā īpašumā "Papardes" vai šādu būvniecības ieceru būvprojektu izstrāde nav jautājumi, kas būtu izskatāmi konstitucionālās tiesvedības ietvaros. Par vairākiem ar nekustamo īpašumu "Papardes" saistītajiem administratīvajiem aktiem ir iesniegti pieteikumi administratīvajā tiesā, kura izvērtē to tiesiskumu. To apliecina arī lietai pievienotie dokumenti (sk. lietas materiālu 4. sēj. 1. - 33. lpp.). Līdz ar to izspriežamās lietas ietvaros Satversmes tiesai jāvērtē tikai Detālplānojuma izstrādes un pieņemšanas procedūras, proti, jānoskaidro, vai Detālplānojumam bija nepieciešams stratēģiskais novērtējums. 15.2.3. Novērtējuma likumā paredzēto procedūru savstarpējā saistība ar detālplānojuma kā vietējās pašvaldības saistošo noteikumu izstrādi var izrietēt vienīgi no stratēģiskā novērtējuma, kas ir plānošanas dokumentiem noteiktais atbilstīgais ietekmju novērtēšanas veids. Pēc Vides biroja ieskata, nav pamata uzskatīt, ka Detālplānojumam, kas precizē Medzes pagasta teritorijas plānojumu, kā atsevišķam dokumentam būtu bijis nepieciešams stratēģiskais novērtējums. Novērtējuma likuma 4. panta trešā daļa noteic, ka stratēģisko novērtējumu veic dokumentiem, tostarp ar teritorijas plānošanu saistītiem dokumentiem, ja tie paredz priekšnosacījumus Novērtējuma likuma 1. un 2. pielikumā norādīto darbību veikšanai, kā arī tad, ja tie var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās Natura 2000 teritorijas. Novērtējuma likuma 4. panta trešās daļas 5. punkts noteic, ka šā panta trešās daļas 1. punktā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī, stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi. 15.2.4. Konkrētais Detālplānojums ir plānošanas dokuments, kas attiecas uz nelielas teritorijas izmantošanu un tajā paredzētu konkrētu darbību ar zināmiem parametriem, apjomiem un identificējamu ietekmes zonu. Šajā gadījumā, kad Detālplānojums tiek izstrādāts vienam īpašumam, kurā paredzēts veikt Novērtējuma likuma 2. pielikumā noteikto darbību tādā apjomā, kādā tai veikts Novērtējuma likuma 2. pielikumā un 8. pantā paredzētais ietekmju izvērtējums, un kad darbības vieta neietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un neatrodas šādas teritorijas tuvumā, - stratēģiskais novērtējums, kas tiktu veikts Detālplānojumam, dublētos ar Teritorijas plānojuma grozījumiem veikto stratēģisko novērtējumu, kā arī ar sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu un tā rezultātiem. Tādējādi stratēģiskā novērtējuma piemērošana Detālplānojumam nebija nepieciešama. 15.3. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka sabiedriskās apspriešanas sanāksmē 2010. gada 21. janvārī iedzīvotājiem sniegtās atbildes bijušas tik vispārīgas un nekonkrētas, ka sabiedrība nav saņēmusi pilnvērtīgu informāciju, un sabiedrības viedoklis neesot ņemts vērā. Pieteikumu iesniedzēji pēc būtības nepiekrīt VES būvniecībai Medzes pagastā. No lietas materiāliem izriet, ka Dome sabiedrisko apspriešanu ir organizējusi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtie iebildumi bija analoģiski iebildumiem, kuri tika izteikti jau Teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā. Detālplānojuma izstrādes laikā šie iebildumi tika noraidīti, ņemot vērā saņemtos speciālistu slēdzienus un pozitīvos atzinumus, kurus bija sniegušas visas septiņas darba uzdevumā minētās institūcijas. Tāpēc nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju viedoklis, ka viņu iebildumi netika vērtēti. Viens no Pieteikumu iesniedzējiem - A. Mežvids - lūdzis arī RAPLM izvērtēt Detālplānojuma tiesiskumu. Ministrija nav konstatējusi Detālplānojuma izstrādes un pieņemšanas procedūras pārkāpumus (sk. lietas materiālu 4. sēj. 60. - 62. lpp.). Līdz ar to Detālplānojuma izstrādes un pieņemšanas procedūra atbilst Satversmes 115. pantam. 15.4. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Detālplānojumā nepareizi noteiktas drošības aizsargjoslas, tādā veidā pārkāpjot Aizsargjoslu likumā ietvertās materiālās tiesību normas. 15.4.1. Aizsargjoslu likuma 32.1 panta otrā daļa noteic, ka aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja ģeneratoru maksimālais augstums. Detālplānojumā noteikts vēja ģeneratoru maksimālais augstums - 51 metrs, maksimālais rotora diametrs - 30 metri un maksimālā jauda - 250 kilovati. Līdz ar to, vadoties no Aizsargjoslu likuma, attiecīgajai aizsargjoslai jābūt 76,5 metrus platai. No lietas materiāliem gūstams apstiprinājums tam, ka īpašumā "Papardes" aizsargjosla ap VES noteikta tieši 76,5 metru platumā. Tāpēc nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju viedoklis, ka aizsargjosla aprēķināta nepareizi. 15.4.2. Pēc būtības Pieteikumu iesniedzēji iebilst pret jēdziena "vēja ģeneratora maksimālais augstums" saturu. Maksimālais augstums, pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, esot jārēķina no zemes virsmas līdz vēja ģeneratora spārna augstākajam punktam. Strīds par vēja ģeneratoru maksimālo augstumu varētu rasties būvieceres īstenošanas procesā. Detālplānojuma uzdevums ir detalizēt Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka aizsargjoslas platums ir aprēķināms no vēja ģeneratora maksimālā augstuma, lai arī kā tiktu tulkots jēdziens "vēja ģeneratora maksimālais augstums". Vairākas ministrijas dažādos periodos sniegušas atšķirīgus skaidrojumus par to, kā "maksimālais augstums" nosakāms VES ar horizontālo rotācijas asi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.11. punktu). Dome norāda, ka Detālplānojumā, nosakot vēja ģeneratora maksimālo augstumu, tika ņemts vērā Ekonomikas ministrijas skaidrojums, ka līdz grozījumu izdarīšanai Noteikumos Nr. 982 vēja ģeneratora maksimālais augstums nosakāms no zemes virsmas līdz rotora asij. Arī RAPLM, vērtējot Detālplānojuma tiesiskumu, ir norādījusi, ka aizsargjoslas noteiktas atbilstoši normatīvajam regulējumam, turklāt vēja ģeneratora maksimālais augstums nosakāms no zemes virsmas līdz rotora asij (sk. lietas materiālu 4. sēj. 61. lpp.). Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka pašvaldībai bija tiesības izstrādāt teritorijas plānojumu, vadoties no skaidrojumiem, ko tai deva likumā pilnvarotā institūcija - Ekonomikas ministrija (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.11. punktu). 15.4.3. Satversmes tiesa pievērš uzmanību tam, ka Detālplānojumā aizsargjosla noteikta maksimāli pieļaujamā apmērā, jo to ierobežo arī Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.17.3. punkta 7. apakšpunkts, kas noteic, ka vēja ģeneratoru izvietojums jāplāno tā, lai ģeneratora aizsargjosla nepārsniegtu konkrētā zemes gabala ārējās robežas. Detālplānojumā nav jānoteic, kādi konkrēti VES modeļi tiks uzstādīti konkrētā teritorijā, bet jānosaka tikai to atrašanās vieta un maksimālais augstums. Tas ir izdarīts. Savukārt noteikta VES modeļa uzstādīšana, kas atbilstu Detālplānojumam, jau ir būvieceres īstenošanas process, kurš nav Satversmes tiesas kompetencē. Pieteikumu iesniedzēji sakarā ar šo procesu ir vērsušies administratīvajā tiesā, un tās kompetencē arī ietilpst izvērtēšana, vai būviecere tiek īstenota saskaņā ar Detālplānojumu. Līdz ar to Detālplānojums atbilst Aizsargjoslu likuma 32.1 panta otrajai daļai. 16. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka gan Teritorijas plānojuma grozījumi, gan Detālplānojums, atļaujot Medzes pagastā būvēt VES, pārkāpj viņu tiesības uz īpašumu, kas nostiprinātas Satversmes 105. pantā. Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Taču šo tiesību īstenošanai ir arī sociālas robežas, jo īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Vērtējot, vai ar VES apbūves zonas noteikšanu ir ierobežotas Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, Satversmes tiesa ņem vērā, pirmkārt, pašu īpašuma objektu, jo tā īpatnības lielā mērā noteic, ciktāl sabiedrības intereses var ietekmēt personas tiesības uz īpašumu; otrkārt to, ka teritorijas plānojumā nosakāmie īpašuma tiesību aprobežojumi neskar visu īpašuma tiesību saturu, bet attiecas vienīgi uz īpašuma lietošanas tiesībām. Ar teritorijas plānojumiem tiek regulēta un kontrolēta nekustamā īpašuma un visupirms - zemes gabala (kā teritoriālas platības) izmantošana. Privātpersonai zemes izmantošanas jomā nekad nav piederējušas absolūtas tiesības. Zeme netiek uzskatīta tikai par privāto tiesību objektu, jo tā vienlaikus ir arī dabas resurss un dabas vides elements, kas mijiedarbojas un ir cieši saistīts ar citām dabas sastāvdaļām. Līdz ar to, mainoties sociālajiem un vides apstākļiem, tostarp pieaugot cilvēku skaitam un vides aizsardzības prasībām, īpašniekam piederošo zemes lietošanas tiesību apjomam ir tendence arvien samazināties (sk., piemēram, Beatly T. Ethical Land Use: Principles of Policy and Planning. Baltimore and London: The Johns Hopkins University Press, 1993, p.195 - 196). Katram zemes īpašniekam piederošā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apjomu, proti, to, cik lielā mērā zemes īpašnieks varēs izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu, nosaka plānojumā atļautā izmantošana tai teritorijai, kurā īpašums atrodas. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums ir tiešs, jo plānojums sabiedrības interesēs nepastarpināti ierobežo privātpersonas tiesības uz īpašumu (sk. Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 8.1.punktu). Nosakot, vai ar Teritorijas plānojumu vai Detālplānojumu līdz tam pastāvējušais zemes īpašuma lietošanas tiesību apjoms ir mainīts un vai šī maiņa atzīstama par īpašuma tiesību ierobežojumu, jāņem vērā, cik lielā mērā ar plānojumu ir ierobežota līdzšinējā atļautā īpašuma izmantošana, kā arī tas, vai līdzšinējā atļautā (vai attiecīgi plānotā) izmantošana īpašniekam ir radījusi tādu tiesisko paļāvību, ka nākotnē viņš savu zemi varēs izmantot kādā noteiktā veidā. 16.1. Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši, kādā veidā katram atsevišķam zemes gabala īpašniekam ir aizskartas Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu un kādā veidā ar apstrīdētajiem aktiem ir aizskartas viņu tiesības uz īpašuma lietošanu. Aizskārums varētu rasties tad, ja pašvaldība atļautu būvēt VES, kurai saskaņā ar likumu nosakāmā aizsargjosla skartu kaimiņos esošos zemes gabalus. Taču VES apbūves zonas izmantošanas un apbūves noteikumi šādu iespēju nepieļauj. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, viņu īpašuma tiesību īstenošana varētu tikt apgrūtināta nākotnē, ja citas personas izmantos tiesības, kas tām izriet no teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas, un uzbūvēs VES. Satversmes tiesa secina, ka VES apbūves zonas noteikšana plānojumā pati par sevi neko nemaina tai piegulošo zemes gabalu atļautās izmantošanas ziņā. Turklāt kaimiņu zemes īpašniekam tiesiskā paļāvība uz savas zemes izmantošanu kādā noteiktā veidā nākotnē varētu rasties tad, ja plānojumā šis veids būtu paredzēts kā plānotā teritorijas izmantošana. VES apbūves zonas noteikšana neliedz Pieteikumu iesniedzējiem savus īpašumus izmantot atbilstoši Teritorijas plānojumā noteiktajai atļautai (plānotai) izmantošanai, un līdz ar to apstrīdētie akti šādā aspektā nerada Pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesību ierobežojumu. 16.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka Satversmes 105. pantā garantēto īpašuma tiesību aizskārumu radīs vēja ģeneratoru (kuru būvniecību Medzes pagasta teritorijas plānojums pieļauj) tiešā ietekme: trokšņi, ēnas, vibrācija un mirgošanas efekts. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka no tiesībām uz īpašumu izrietošās intereses teritorijas plānošanas jomā aplūkojamas plašā tvērumā. Pie tām var piederēt arī, piemēram, noteikts skats pa logu, dzīvokļa insolācija (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 20. punktu). 16.2.1. Tiktāl, ciktāl Pieteikumu iesniedzēji ir personas, kurām pieder VES apbūves zonām piegulošie nekustamie īpašumi, īpaši zemes gabalam "Papardes" piegulošie īpašumi, VES būvniecība var ietekmēt atsevišķus šo īpašumu izmantošanas aspektus, proti, liegt šiem īpašniekiem gūt visus iespējamos labumus no sava īpašuma netraucētas izmantošanas sev vēlamākajā veidā - bez VES radītajām ainavas izmaiņām, apēnojuma un trokšņa. Tātad VES izvietošana īpašumā "Papardes", kas robežojas ar Pieteikumu iesniedzējiem piederošajiem zemes gabaliem, varētu ierobežot viņu tiesības uz īpašumu, tāpēc ir jāizvērtē, vai apstrīdētie akti pieņemti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai ierobežojums ir samērīgs. 16.2.2. Jautājums par to, vai tiesības uz īpašumu ir ierobežotas ar pienācīgā procedūrā izstrādātu teritorijas plānojumu vai detālplānojumu, atrisināms, ņemot vērā Satversmes 115. panta procesuālo aspektu. Satversmes tiesa izspriežamās lietas ietvaros ir secinājusi, ka Teritorijas plānojuma grozījumi un Detālplānojums atbilst Satversmes 115. pantam, tāpēc nav šaubu, ka tie pieņemti pienācīgā kārtībā. Līdz ar to īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. 16.2.3. Iepriekš jau tika norādīts, ka vēja enerģijas izmantošanas attīstība ne vien uzskatāma par atsevišķu personu īpašuma tiesību izmantošanas nodrošinājumu, bet ir vērsta uz Satversmes 115. pantā noteikto valsts pienākumu izpildi vides uzlabošanas jomā. Turklāt apstrīdētie akti sekmē enerģētikas sektora attīstību Latvijā un Latvijas enerģētisko neatkarību no ārvalstīm. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras visvairāk ir atkarīgas no importētajiem energoresursiem. Gandrīz visa Latvijā izmantojamā nafta un gāze tiek importēta no Krievijas. Vietējā pieprasījuma samazināšanās, aizvien plašāka vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un pakāpenisks energoefektivitātes pieaugums ir faktori, kas pēc valsts neatkarības atgūšanas ļāvuši samazināt Latvijas energoatkarību no 80 - 90 procentiem līdz 60 - 70 procentiem (sk.: Autoru kolektīvs Dr. Andra Sprūda vadībā. Pētījums "Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru". Rīga: Sorosa fonds Latvija, 19. lpp.). Tātad pamattiesību uz īpašumu ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu personu tiesību un sabiedrības labklājības nodrošināšana. 16.2.4. Lai izvērtētu, vai apstrīdētajos aktos ietvertie ierobežojumi ir samērīgi ar leģitīmo mērķi, nepieciešams pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp Pieteikumu iesniedzēju interesēm, no vienas puses, un minētajām visas sabiedrības un citu personu interesēm, no otras puses. Ir jānoskaidro: 1) vai pašvaldības lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai šāda rīcība ir nepieciešama, proti, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai pašvaldības rīcība ir samērīga jeb atbilstoša, proti, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 11. punktu). Apstrīdētie akti ir vērsti ne tikai uz enerģētikas sektora attīstību Latvijā un Latvijas enerģētisko neatkarību no ārvalstīm, bet arī uz to personu īpašuma tiesību īstenošanu, kuras vēlas izmantot savus īpašumus, būvējot uz tiem VES un gūstot no šīs saimnieciskās darbības peļņu. VES būvniecības rezultātā ienākumus budžetā gūs arī vietējā pašvaldība, līdz ar to rodot iespēju šos līdzekļus izlietot novada attīstīšanai, citastarp personu sociālo tiesību nodrošināšanai. Tātad apstrīdētie akti ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Izvērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī saudzējošāk, Satversmes tiesa ņem vērā, ka "saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē" (Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 19. punkts). Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, alternatīvs līdzeklis varētu būt VES izvietošana lielākā attālumā no viņu īpašumiem vai mazākas jaudas (līdz 20 kilovatiem) vēja ģeneratoru būvēšana. Taču šāds risinājums vispār liegtu daudziem īpašniekiem izmantot savus īpašumus vēja enerģijas ieguvei un līdz ar to nesasniegtu leģitīmo mērķi tikpat efektīvi kā apstrīdētie akti. Izvērtējot, vai sabiedrības ieguvums atsver Pieteikumu iesniedzējiem noteikto ierobežojumu, jāņem vērā vairāki aspekti. Ja nākotnē Medzes pagastā tiks būvētas VES, to īpašniekiem būs jārespektē citu personu īpašuma tiesības tiktāl, ciktāl valsts ir noteikusi īpašuma tiesību aprobežojumus sabiedrības, tostarp citu īpašnieku, interesēs. Ir spēkā normatīvais regulējums, kas nosaka gan trokšņa, gan vibrācijas pieļaujamo robežu. Tāpēc tāda VES izvietošana, kuras rezultātā tiktu pārkāpta šī robeža, nav pieļaujama. Ņemot vērā to, ka Teritorijas plānojums tiek precizēts detālplānojumos, kuros iespējams VES izbūvi ieplānot pienācīgā attālumā no dzīvojamām mājām, kā arī to, ka Detālplānojums paredz VES izbūvi pienācīgā attālumā no tuvumā esošajām dzīvojamām mājām, jāsecina, ka personu tiesībām uz īpašumu noteiktais ierobežojums nav liels un ir mazāks par labumu, ko sabiedrība gūs no leģitīmā mērķa sasniegšanas un vēja enerģijas ieguves attīstības konkrētā projekta ietvaros. Tātad pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētie akti atbilst arī Satversmes 105. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: atzīt Grobiņas novada domes 2009. gada 29. septembra saistošos noteikumus Nr. 4 "Par Grobiņas novadā ietilpstošo bijušo pašvaldību teritorijas plānojumu apstiprināšanu", ar kuriem apstiprināti Medzes pagasta padomes 2009. gada 4. jūnija saistošie noteikumi Nr. 3/09 "Medzes pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Medzes pagasta teritorijā un Grobiņas novada domes 2010. gada 18. februāra saistošos noteikumus Nr. 62 "Detālplānojums īpašumam "Papardes" Medzes pagastā" par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris