11. Article

Lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma aizskar Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 112. pantā noteiktās pamattiesības, nepieciešams noskaidrot minētā panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību apjomu un saturu. 11.1. Atšķirībā no Satversmes 112. panta otrā teikuma, kas ir attiecināms uz pamatizglītību un vidējo izglītību, šā panta pirmais teikums nosaka pamattiesības iegūt izglītību šo tiesību plašākajā izpratnē un ir attiecināms uz visu līmeņu un veidu izglītības programmām, tajā skaitā uz augstāko izglītību. Laikā, kad tika izlemts jautājums par stipendiju piešķiršanu, Pieteikuma iesniedzēji bija tiesību zinātņu bakalaura studiju programmas studenti. Tādējādi Satversmes 112. panta pirmais teikums ietver pamattiesības, kuras uz viņiem ir attiecināmas. 11.2. Valstij ir pienākums gan ievērot, gan aizsargāt, gan arī nodrošināt personas tiesības. Lai valsts rīkotos saskaņā ar cilvēktiesībām, tai jāīsteno virkne pasākumu - gan pasīvie, piemēram, neiejaukšanās personas tiesībās, gan aktīvie, piemēram, nodrošinot personas individuālo vajadzību apmierināšanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7. punktu). Sistēmiski interpretējot Satversmes 112. panta pirmo un otro teikumu, var secināt, ka valstij ir pienākums nodrošināt bezmaksas pamatizglītību un vidējo izglītību. Tomēr Satversme neparedz līdzvērtīgu valsts pienākumu attiecībā uz bezmaksas augstāko izglītību. Pienākums nodrošināt personu tiesības iegūt augstāko izglītību bez maksas valstij jānodrošina savu finansiālo iespēju robežās. Veicinot bezmaksas augstākās izglītības pieejamību, valstij jāņem vērā tas, ka augstākās izglītības iestādēm ir atvēlēta viena no visbūtiskākajām lomām Eiropas pētniecības, zinātnes un inovācijas jomā. Tādējādi Eiropas sekmīgas izaugsmes un attīstības priekšnoteikums ir atbilstoši valstu ieguldījumi šajā jomā [sk. COM (2006) 208 galīgo redakciju http://eur-lex.europa.eu/ LexUriServ/site/lv/com/ 2006/com2006_0208lv01.pdf un COM (2010) 2020 galīgo redakciju http://ec.europa.eu/eu2020/pdf/1_LV_ACT _part1_v1.pdf, aplūkots 2011. gada 21. aprīlī]. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem likumdevējs daļai studējošo paredzējis iespēju iegūt augstāko izglītību par valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr šāds regulējums neliecina par to, ka Latvijā pastāvētu bezmaksas augstākā izglītība vai ka Satversmes 112. panta pirmais teikums ietvertu konstitucionāla ranga pamattiesības iegūt bezmaksas augstāko izglītību. Likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros ir tiesīgs nodrošināt pieeju augstākajai izglītībai bez maksas, bet šādu rīcību nevar interpretēt kā obligātu valsts pienākumu. Līdz ar to Satversmes 112. pants neparedz personai tiesības prasīt bezmaksas augstākās izglītības nodrošināšanu. 11.3. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk - Pakts) 13. panta 2. punkta "e" apakšpunkts paredz valstij pienākumu izveidot atbilstošu stipendiju sistēmu. Saskaņā ar Satversmes 89. pantu "valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem". Līdz ar to valsts pienākumu izveidot atbilstošu stipendiju sistēmu augstākās izglītības jomā nosaka Latvijai saistošais Pakta 13. panta 2. punkta "e" apakšpunkts. Bez tam Pakta 13. panta 2. punkta "c" apakšpunkts paredz, ka valstij ir pienākums tās iespēju robežās pakāpeniski ieviest bezmaksas augstāko izglītību. Pakta 13. panta 2. punkta "e" apakšpunkta komentārā Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja skaidro, ka atbilstoša stipendiju sistēma ir jāizveido, ņemot vērā Paktā noteiktos diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzības principus. Proti, stipendiju sistēmai ir jānodrošina vienlīdzīga pieeja izglītībai arī tiem studējošajiem, kas pieder pie tādu personu grupām, kuru sociālais, ģimenes vai materiālais stāvoklis tiek uzskatīts par salīdzinoši sliktāku nekā citiem studentiem [sk. General Comment No. 13: The right to education (Art.13), United Nations, Economic and Social Council, Committee on Economic, Social and Cultural Rights, E/C. 12/1999/10, 8 December 1999, para. 26]. Attiecībā uz augstāko izglītību stipendiju piešķiršanas sistēma Latvijā ir izveidota, un Pieteikuma iesniedzēji tās pastāvēšanu neapšauba. Savukārt tas, vai šī sistēma atbilst citiem Paktā noteiktajiem kritērijiem, tostarp vienlīdzības principam, ir izvērtējams kopsakarā ar Satversmes 91. pantu. 11.4. Pieteikuma iesniedzēji pauž uzskatu, ka tiesības uz stipendiju ietilpstot Satversmes 112. panta tvērumā. Proti, studējošajiem esot tiesības saņemt visus tos labumus, kas saistīti ar izglītību, tostarp stipendiju, kas studējošajiem piešķirama, balstoties uz sekmju un izcilības kritēriju. Tā kā Satversme neparedz pamattiesības uz bezmaksas augstāko izglītību, arī studiju procesā iespējamo papildu atbalsta veidu piešķiršana nav uzskatāma par Satversmē noteiktu valsts pienākumu. Satversmes 112. panta pirmais teikums neparedz studējošā subjektīvas tiesības pieprasīt stipendijas piešķiršanu. Līdz ar to arī stipendijas saņemšana nav uzskatāma par Pieteikuma iesniedzējiem piemītošām pamattiesībām. Stipendijas piešķiršanas mērķu un kārtības, kā arī apmēra noteikšana ir uzskatāma par likumdevēja rīcības brīvību, ko uz deleģējuma pamata īsteno Ministru kabinets. Līdz ar to stipendiju piešķiršana studēšanai augstākajās izglītības iestādēs nav uzskatāma par Satversmē noteiktu valsts pienākumu.