2. Article

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji - Edgars Ābols un Artūrs Pušmucāns (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) - lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. un 112. pantam. Apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 91. pantā noteiktās tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, jo stipendiju piešķiršanai, ņemot vērā sociālos kritērijus, nevis studējošo sekmes, neesot objektīva un saprātīga pamata. Norma arī nesasniedzot savu mērķi, jo izvirzītie kritēriji nenodrošinot sociālo stipendiju piešķiršanu tām personām, kuras faktiski atrodas sliktākā materiālajā situācijā. Studējošā atbilstība apstrīdētajā normā noteiktajiem kritērijiem pati par sevi nenozīmējot, ka viņš patiešām atrodas sliktākā materiālajā situācijā nekā studējošais, kurš varētu pretendēt uz stipendiju pēc sekmju kritērija, bet neatbilst apstrīdētajā normā noteiktajiem kritērijiem. Stipendija esot līdzeklis spējīgāko studentu motivēšanai un atbalstīšanai, nevis sociālās palīdzības sniegšanai. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Augstskolu likumā un Izglītības likumā ietvertajai stipendijas institūta būtībai. Turklāt iespēja saņemt stipendiju neatkarīgi no studijās ieguldītā darba kvalitātes graujot studējošo dabisko konkurenci studiju procesā un mazinot studējošo motivāciju mācīties. Labāko studentu tiesības saņemt stipendiju esot neatņemama tiesību uz augstāko izglītību sastāvdaļa. Proti, ja ir tiesības iegūt augstāko izglītību, tad esot jānodrošina arī tiesības studējošiem pretendēt uz visiem no tā izrietošajiem labumiem, tostarp stipendiju. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 112. pantā noteiktajām pamattiesībām.