3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto tiesību aktu, - Ministru kabinets - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam, kā arī Satversmes 112. pantā noteiktajām tiesībām iegūt augstāko izglītību. Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam, Ministru kabinets pauž uzskatu, ka atšķirīgās attieksmes piemērošanai esot leģitīms mērķis, kā arī objektīvs un saprātīgs pamats. Tā kā studenti, kuri atbilst apstrīdētajā normā noteiktajiem kritērijiem, esot sociāli mazāk aizsargāti, tie neatrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar citiem budžeta grupas studentiem. Līdz ar to esot objektīva nepieciešamība nodrošināt augstākās izglītības pieejamību un finansiālo atbalstu pēc iespējas plašākam personu lokam neatkarīgi no šo personu finansiālajām iespējām. Stipendija pildot sociāla rakstura palīdzības funkciju, un tās piešķiršana apstrīdētajā normā noteiktajā kārtībā atbilstot gan Augstskolu likumā, gan arī Izglītības likumā ietvertajam šā institūta mērķim. Stipendija līdzīgi jebkāda cita veida materiālajam atbalstam esot uzskatāma par sociāla rakstura pabalstu, un šāda tās izpratne esot plaši piemērota arī citos normatīvajos tiesību aktos. Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētā norma sasniedz tās mērķi, jo garantē finansiālu atbalstu sociāli mazāk nodrošinātajām personu grupām. Turklāt apstrīdētā norma neizslēdzot iespēju studentiem ar labākajām sekmēm saņemt stipendiju, jo daļa no stipendijām paredzētajiem līdzekļiem joprojām tiekot veltīta spējīgāko studentu atbalstam. Atbildes raksta precizējumos Ministru kabinets norāda, ka var rasties arī tādas situācijas, kad saskaņā ar apstrīdēto normu stipendiju saņem students, kura materiālais stāvoklis ir pietiekami apmierinošs. Tomēr šādu gadījumu varētu būt salīdzinoši maz. Materiālais stāvoklis esot tikai viens no pamatiem, kuru dēļ apstrīdētā norma prioritāti stipendijas saņemšanā noteikusi šajā normā minētajām personu grupām. Bez materiālā stāvokļa esot vēl arī citi sociālie faktori, piemēram, veselības problēmas, kas ierobežojot personu iespējas sekmīgi studēt un sekmīgi pabeigt studijas. Visu šo sociālo faktoru kopums esot par pamatu tam, kādēļ tieši minētās personu grupas būtu uzskatāmas par sociāli mazāk aizsargātām. Apstrīdētā norma neskarot pamattiesības iegūt augstāko izglītību, jo Satversmes 112. pants neparedzot pozitīvu valsts pienākumu nodrošināt Pieteikuma iesniedzējiem iespēju iegūt bezmaksas augstāko izglītību. Līdz ar to Ministru kabinetam esot rīcības brīvība noteikt stipendiju izmaksas kārtību.