3. Article — noteic, ka vides politika valstī tiek veidota, citastarp

ievērojot piesardzības principu un izvērtēšanas principu. Ilgtspējīgas attīstības, piesardzības un izvērtēšanas principi nostiprināti arī Novērtējuma likuma 3. panta 6. punktā. 15.2. Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ir uzņēmusies noteiktas saistības arī vides aizsardzības jomā, citastarp Latvijai jāievēro Padomes 1992. gada 21. maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību. Saskaņā ar tās 2. pantu dalībvalstis īsteno pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu Eiropas Savienībā nozīmīgu dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu aizsardzības statusu, savukārt 3. pants paredz, ka tiek izveidots saskaņots Eiropas ekoloģiskais tīkls, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šīs direktīvas prasības iestrādātas Latvijas normatīvajos aktos. Svarīgākie no tiem - Sugu un biotopu aizsardzības likums un Aizsargājamo teritoriju likums. 15.3. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 2. pants noteic, ka šā likuma mērķis citastarp ir nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus, regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, kā arī veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām. Likums definē, kādas sugas un biotopi uzskatāmi par īpaši aizsargājamiem, Eiropas Savienībā nozīmīgiem un prioritāriem. Biotopa aizsardzības uzdevums ir nodrošināt tādu faktoru kopumu, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvošanu ilgā laika posmā (Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7. panta trešā daļa). Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumi Nr. 421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu" nosaka biotopu veidus, kuri atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Citastarp šo noteikumu pielikumā minētas mežainas jūrmalas kāpas (1.8. punkts), Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausi virsāji (1.12. punkts), ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (6.6. punkts), pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm (6.10. punkts). Savukārt Ministru kabineta 2006. gada 21. februāra noteikumu Nr. 153 "Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu" pielikumā citastarp minētas ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (2.3. punkts) un pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm (2.4. punkts). 15.4. Viens no Aizsargājamo teritoriju likuma uzdevumiem saskaņā ar tā 1. panta 4. punktu ir savienot valsts, starptautiskās, reģionālās un privātās intereses īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā, uzturēšanā un aizsardzībā. Šā likuma 43. pants nosaka Natura 2000 teritoriju statusu. Natura 2000 teritoriju tīklā ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kuras citastarp ir Eiropas Savienībā nozīmīgas un attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā būtiski sekmē īpaši aizsargājamiem biotopu veidiem vai īpaši aizsargājamām sugām labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. 16. Aizsargājamo teritoriju likuma 7. pants noteic, ka dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Saskaņā ar likuma 21. pantu, veicot tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību un meža apsaimniekošanu, visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns. Dabas liegumu "Ziemupe" un "Pāvilostas pelēkā kāpa" kā Natura 2000 teritoriju statuss expressis verbis nostiprināts Aizsargājamo teritoriju likumā. Ar 2005. gada 15. septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2005. gada 14. oktobrī, šis likums tika papildināts ar pielikumu "Latvijas Natura 2000 - Eiropas nozīmes dabas teritoriju saraksts". Tā 109. punktā minēts dabas liegums "Ziemupe". Savukārt ar 2009. gada 18. jūnija grozījumiem pielikums tika papildināts ar 337. punktu, kurā minēts dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa". Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr. 394 "Dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2. punkts noteic, ka šis dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā plašāko īpaši aizsargājamo biotopu - ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēko kāpu ar sīkkrūmu audzēm, mežainu jūrmalas kāpu, Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausu virsāju, kā arī ar tiem tieši saistīto un atkarīgo īpaši aizsargājamo augu sugu un īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu aizsardzību. Savukārt dabas liegumam "Ziemupe" nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Saskaņā ar Natura 2000 teritoriju standarta datu formā norādīto informāciju dabas liegums "Ziemupe" izveidots, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo biotopu - ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēko kāpu ar sīkkrūmu audzēm, mežainu jūrmalas kāpu, embrionālo kāpu, priekškāpu, kā arī vairāku īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību. 17. Izvērtējot apstrīdētajām teritorijām noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu, Satversmes tiesai visupirms jākonstatē, vai normatīvie akti vispār paredz ierobežojumus attiecībā uz Natura 2000 teritorijām piegulošu teritoriju plānoto (atļauto) izmantošanu. 17.1. Noteikumu Nr. 883 27.9. punkts noteica, ka pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā, citastarp ņemot vērā vides pārskatu un Biroja atzinumu par vides pārskatu. Novērtējuma likuma mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un juridisko personu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi (2. pants). Saskaņā ar Novērtējuma likuma 1. panta 6. punktu stratēģiskais novērtējums ir ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ietekme uz vidi likuma 1. panta 1. punktā definēta kā paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību. Satversmes tiesa secinājusi, ka, veicot stratēģisko novērtējumu, ar vidi saistītu plānošanas dokumentu pieņemšanas procesā tiek īstenots piesardzības princips, bez kura mūsdienās nav iedomājama efektīva vides aizsardzības sistēma (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20. punktu). Piesardzības princips paredz, ka ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību (Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkts). Arī Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka tieši piesardzības princips Eiropas Savienības vides politikā ir viens no augsta līmeņa aizsardzības stūrakmeņiem. Saskaņā ar šo principu ietekmes uz vidi novērtējums jāveic, ja rodas bažas, ka projekta vai plāna īstenošana var ietekmēt attiecīgo teritoriju. Šāda izvērtējuma veikšana efektīvi nodrošina to, ka netiek apstiprināts tāds plāns vai projekts, kas var negatīvi ietekmēt vidi (sk., piemēram, Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-180/96 "United Kingdom v. Commission", 1998, ECR I-2265, 50., 105. un 107. punktu). Stratēģiskais novērtējums, proti, teritorijas plānojuma un paredzēto darbību ietekmes uz vidi izvērtējums, ir arī viens no mehānismiem, ar kuru palīdzību pašvaldība īsteno ilgtspējīgas attīstības un izvērtēšanas principus. Ar ilgtspējīgu attīstību tiek saprasta sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (Vides aizsardzības likuma 1. panta 4. punkts). Savukārt izvērtēšanas princips nozīmē, ka jebkuru darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vides kvalitāti, pieļaujams veikt tikai tādā gadījumā, ja sasniegtais pozitīvais rezultāts attiecīgās darbības veicējam un sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības radīto negatīvo ietekmi uz vides kvalitāti vai šādas darbības vai pasākuma rezultātā nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai (Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 4. punkts). 17.2. Stratēģiskā novērtējuma kā reglamentētas novērtēšanas procedūras pamatprincipi ir šādi: 1) teritorijas plānojuma iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā izstrādes laikā un pirms tā pieņemšanas; 2) teritorijas plānojuma ietekmes uz vidi novērtēšana ietver vides pārskata sagatavošanu, nosakot (identificējot), aprakstot un novērtējot plānojuma iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, kā arī plānojuma alternatīvas, un apspriešanos ar sabiedrību un iestādēm, jo īpaši tām, kuras atbild par vides jautājumiem, un - pārrobežu ietekmes gadījumā - ar citām valstīm; 3) vides pārskata secinājumus un apspriešanas rezultātus izvērtē, pieņemot teritorijas plānojumu; 4) pēc teritorijas plānojuma pieņemšanas par to informē iestādes, kuras atbild par vides jautājumiem, kā arī sabiedrību, padarot pieejamu visu attiecīgo informāciju; 5) teritorijas plānojuma ietekmes būtiskie aspekti tiek pastāvīgi uzraudzīti (tiek veikts monitorings), lai iespējami drīzāk atklātu neparedzētu kaitīgu ietekmi, ja teritorijas plānojuma īstenošanas gaitā tāda rastos [sk. Eiropas Komisijas 2009. gada 14. septembra ziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Vides stratēģiskā novērtējuma direktīvas (Direktīva 2001/42/EK) piemērošanu un iedarbīgumu, COM(2009)469, 3.1. punktu. Pieejams http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2009:0469:FIN :LV:HTML, aplūkots 2011. gada 12. aprīlī]. Satversmes tiesa ir secinājusi: ja stratēģiskais novērtējums veikts, pieļaujot atkāpes no minētajiem pamatprincipiem, var tikt pārkāpts piesardzības princips un līdz ar to arī Satversmes