10. Article

Satversmes 96. pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību." Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa ierobežo viņam Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības uz privāto dzīvi un korespondences neaizskaramību (sk. lietas materiālu 1. sēj. 19. lpp.). 10.1. Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību citastarp ir noteiktas Konvencijas 8. pantā. Saskaņā ar šo pantu ikvienam ir tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību. Konvencija noteic, ka valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam šīs tiesības baudīt. Kā izņēmuma gadījumi minēti tie, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu personu tiesības un brīvības. Savukārt Konvencijas 13. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz efektīvu, valsts institūciju nodrošinātu aizsardzību. 10.2. Pirmkārt, jēdziens "privātā dzīve" nereti tiek lietots kā plašāks apzīmējums, kas sevī ietver arī ģimenes dzīvi, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Otrkārt, tiesību zinātnē ir atzīts, ka tiesības uz privāto dzīvi, tiesības uz ģimenes dzīvi, tiesības uz mājokļa neaizskaramību un tiesības uz korespondences neaizskaramību nav iespējams precīzi norobežot. Tās cita citu papildina un arī savstarpēji pārklājas (sk. Dijk P., Hoof G. J. H. Theory and Practice of the European Convention on Human Rights. Hague, London, Boston: Kluwer Law International, 1998, p. 489; Kilkelly U. The right to respect for private and family life. A guide to the implementation of Article 8 of the European Convention on Human Rights. Council of Europe, 2001, pp. 10 - 11; Reid K. A. Practitioner's Guide to the European Convention on Human Rights. London: Sweet&Maxwell, 2008, p. 481). Tāpēc termins "privātā dzīve" nereti tiek lietots kā plašāks apzīmējums, kas sevī ietver arī ģimenes dzīvi, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Skaidrojot Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz privāto dzīvi, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šīs tiesības skar dažādus aspektus. Tās aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārdu un identitāti, personas datus. Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu, tiesības dzīvot pēc sava prāta, saskaņā ar savu būtību un vēlmēm attīstīt un pilnveidot savu personību, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās. Šīs tiesības ietver indivīda tiesības būt atšķirīgam, saglabāt un attīstīt īpašības un spējas, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem un individualizē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 26. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-17-01 10. punktu). Satversmes 96. pantā expressis verbis paredzētas ikviena tiesības uz korespondences neaizskaramību. Jēdziens "korespondence" ietver rakstveida materiālus, tostarp materiālus, kuri sūtīti pa pastu, kā arī telefona sarunas (sk. Jackobs and White. The European Convention on Human Rights. Oxford: Oxford University Press, 2002, p. 225). Līdz ar to tiesības uz privāto dzīvi un korespondences neaizskaramību aizsargā Satversmes 96. pants.