17. Article

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa nenosaka operatīvās darbības subjekta pienākumu saņemt tiesneša akceptu gadījumos, kad operatīvās darbības pasākumi pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām (sk. lietas materiālu 1. sēj. 26. - 27. lpp.). 17.1. Operatīvās darbības likuma 7. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikti operatīvās darbības pasākumu veikšanas veidi - vispārējais un sevišķais. Šis iedalījums ir cieši saistīts ar operatīvās darbības pasākumu raksturu un ietekmi uz personu pamattiesībām. Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos operatīvās darbības pasākumi ir veicami sevišķajā veidā, jo būtiski aizskar personu pamattiesības. Satversmes tiesa atzīst, ka Operatīvās darbības likuma 7. panta piektās daļas gramatiskais formulējums nesniedz nepārprotamu atbildi uz jautājumu, vai gadījumos, kad operatīvās darbības pasākumi pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām, ir nepieciešams saņemt Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu. 17.2. Lai noteiktu Operatīvās darbības likuma 7. panta piektās daļas saturu, tā interpretējama kopsakarā ar citām šā paša panta normām, kas reglamentē operatīvās darbības pasākumu veikšanu sevišķajā veidā. Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa ietver atsauci uz šā paša panta ceturto daļu, kas nosaka operatīvās darbības pasākumus, kuri veicami tikai sevišķajā veidā. Šie pasākumi, tostarp operatīvā korespondences kontrole un operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās, veicami ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Lai gan Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa paredz izņēmuma gadījumus, kad operatīvās darbības subjekts operatīvās darbības pasākumus var veikt nekavējoties, līdzīgi kā minētā panta ceturtā daļa tā paredz arī operatīvās darbības subjekta pienākumu saņemt Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu operatīvās darbības pasākumu veikšanai. Arī, izstrādājot likumprojektu "Operatīvās darbības likums", Aizsardzības un iekšlietu komisija īpaši uzsvēra tiesneša akcepta saņemšanas nozīmi gadījumos, kad tiek veikti operatīvās darbības pasākumi sevišķajā veidā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 171. un 173. lpp.). Operatīvās darbības likuma 7. panta piektās daļas trešais teikums ietver norādi, ka gadījumā, ja netiek saņemts tiesneša akcepts operatīvās darbības pasākumu veikšanai, tie ir jāpārtrauc. Pēc KNAB domām, šī norāde apstiprina to, ka tiesneša akceptu nepieciešams saņemt tikai tajos gadījumos, kad operatīvās darbības pasākumi nav pabeigti pirms 72 stundu termiņa beigām (sk. lietas materiālu 3. sēj. 45. lpp.). Savukārt Tieslietu ministrija un Tiesībsargs norāda, ka šāda normas interpretācija neatbilstu Satversmes garam (sk. lietas materiālu 3. sēj. 48. un 54. - 55. lpp.). Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā nav ietverta norāde, ka šajā daļā noteiktajiem operatīvās darbības pasākumiem nebūtu nepieciešams Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akcepts, ja tos plānots pabeigt pirms 72 stundu termiņa beigām. Līdz ar to nevar piekrist KNAB viedoklim, ka vēršanās pie tiesneša pēc akcepta varētu nenotikt, ja operatīvās darbības pasākumi pabeigti pirms minētā termiņa beigām. 17.3. Tiesībsargs norāda, ka personas tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību var tikt aizskartas kā ar sevišķā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem, tā arī ar speciālajām izmeklēšanas darbībām (sk. lietas materiālu 3. sēj. 47. lpp.). Satversmes tiesa norāda, ka konkrētā lieta nav attiecināma uz speciālo izmeklēšanas darbību un operatīvās darbības pasākumu satura skaidrojumu. Tomēr šo procedūru salīdzinājums var palīdzēt izprast tiesneša akcepta nozīmi Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā regulētajos gadījumos. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 210. panta otrās daļas prasībām speciālās izmeklēšanas darbības ir veicamas, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu. KPL 212. panta ceturtā daļa noteic, ka neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt speciālās izmeklēšanas darbības, saņemot prokurora piekrišanu un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā - izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Saskaņā ar KPL 214. panta otro daļu gadījumā, kad speciālā izmeklēšanas darbība uzsākta KPL 212. panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā, izmeklēšanas tiesnesis lemj par šīs izmeklēšanas darbības uzsākšanas pamatotību, kā arī par tās turpināšanas nepieciešamību, ja tā vēl nav pabeigta. Ja izmeklēšanas darbība nav bijusi pamatota vai ir veikta prettiesiski, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību un par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem. Savukārt Operatīvās darbības likuma 7. panta piektās daļas pirmais teikums ietver norādi, ka operatīvās darbības subjekts var veikt operatīvās darbības bez tiesneša akcepta. Taču sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi un šajā panta daļā noteikto noziedzīgo nodarījumu smagums neizslēdz operatīvās darbības subjekta pienākumu saņemt Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu operatīvās darbības pasākumu veikšanai pēc tam, kad tie jau ir uzsākti. Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos veiktie operatīvās darbības pasākumi ir pakļauti prokurora uzraudzībai, kas citastarp ietver arī kontroli. Operatīvās darbības pasākumu uzraudzību prokurors veic ne tikai Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā, bet arī saskaņā ar citiem prokurora pilnvaras reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, Prokuratūras likuma 12. pants ietver prokurora pienākumu uzraudzīt operatīvo darbību. Taču Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā noteiktā prokurora uzraudzība neizslēdz tiesas pēckontroli. Tiesa pārbauda operatīvās darbības pasākumu neatliekamības cēloņus un veikto pasākumu atbilstību likuma prasībām. Līdzīgi kā speciālo izmeklēšanas darbību kontroles gadījumā, arī operatīvās darbības pasākumu pēckontrole ietver tiesas izvērtējumu attiecībā uz veikto pasākumu pamatotību un informācijas iegūšanas tiesiskumu. Līdz ar to Operatīvās darbības likuma 7. panta piektā daļa noteic, ka par operatīvās darbības pasākumu veikšanu jebkurā gadījumā jāpaziņo prokuroram, kā arī uzliek par pienākumu operatīvās darbības subjektam saņemt Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Operatīvās darbības likuma 7. panta piektajā daļā noteiktais ierobežojums ir atzīstams par saudzējošāko līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo prokurora uzraudzība un tiesas pēckontrole pār operatīvās darbības pasākumu veikšanas tiesiskumu nodrošina personas tiesību efektīvu aizsardzību.