9. Article

STRĪDU NOKĀRTOŠANA STARP VIENU LĪGUMSLĒDZĒJU PUSI UN OTRAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES IEGULDĪTĀJU 1. Jebkurš strīds, kas rodas saistībā ar ieguldījumu, starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju iespēju robežās tiek risināts savstarpēju sarunu ceļā. 2. Gadījumā, ja strīda atrisinājums nav panākts sarunu ceļā sešu mēnešu laikā no dienas, kad ir ierosināts strīds, tad pēc vienas vai otras strīdā iesaistītās puses lūguma tā izšķiršana tiek nodota tās Līgumslēdzējas Puses kompetentai tiesai, kuras teritorijā šis ieguldījums ir veikts. 3. Ja strīds, kas saistīts ar ekspropriācijas kompensācijas apjomu, nav atrisināms sešu mēnešu laikā no sarunu sākšanas brīža kā paredzēts šī Panta 1. daļā, tad pēc vienas vai otras strīdā iesaistītās puses lūguma tā izšķiršana tiek nodota Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izskatīšanas centram (ICSID) vai ārkārtas šķīrējtiesai. Jebkuru strīdu starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju, kas saistīts ar citiem jautājumiem, saskaņā ar pušu vienošanos nodod izskatīšanai ārkārtas šķīrējtiesā. Šī paragrāfa noteikumi nav piemērojami, ja viena no pusēm ir izmantojusi procedūru, kas paredzēta šī Panta 2. paragrāfā. 4. Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra lēmumi ir galīgi un saistoši abām strīdā iesaistītajām pusēm. Abas Līgumslēdzējas Puses apņemas veikt lēmuma izpildi saskaņā ar savu nacionālo likumdošanu. 5. Ārkārtas šķīrējtiesa, kas minēta šī Panta 3. daļā, attiecībā uz katru atsevišķu lietu tiek izveidota sekojošā veidā. Divu mēnešu laikā kopš šķīrējtiesas lūguma saņemšanas katra puse nozīmē vienu tiesas locekli. Šie divi tiesas locekļi pēc tam izvēlas kādu trešās valsts, kurai ir diplomātiskās attiecības ar abām Līgumslēdzējām Pusēm, pilsoni, kas tiek iecelts par šķīrējtiesas Priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs tiek nozīmēts divu mēnešu laikā no abu pārējo tiesas locekļu nozīmēšanas brīža. Ja šķīrējtiesa nav izveidota augstāk norādītajā laika periodā, tad, jebkura no pusēm ir tiesīga griezties pie Starptautiskā ar ieguldījumiem saistīto strīdu izskatīšanas centra ģenerālsekretāra ar lūgumu veikt nepieciešamos norīkojumus. Ja ģenerālsekretārs ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņam rodas citi šķēršļi norīkojuma veikšanai, tad ar attiecīgo lūgumu griežas pie tā nākošā augstākā ranga Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra locekļa, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis. 6. Ārkārtas šķīrējtiesa pati nosaka savas procesuālās normas. Tomēr šķīrējtiesa ir tiesīga, procesuālo normu noteikšanas procesā, vadīties pēc Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra arbitrāžas noteikumiem. 7. Ārkārtas šķīrējtiesa pieņem lēmumus ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir galīgs un saistošs abām strīdā iesaistītajām pusēm. Abas Līgumslēdzējas Puses apņemas veikt lēmuma izpildi saskaņā ar savu nacionālo likumdošanu. 8. Ārkārtas šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, ieskaitot likumu konfliktu noteikumus, kuras teritorijā ir veikts attiecīgais ieguldījums, šī Līguma noteikumiem un vispāratzītām starptautisko tiesību normām. 9. Katra strīdā iesaistītā puse sedz sava ārkārtas šķīrējtiesas locekļa un tā pārstāvības izmaksas lietas iztiesāšanas procesā. Abas strīdā iesaistītās puses līdzīgās daļās sedz Šķīrējtiesas Priekšsēdētāja un pārējās izmaksas.