10. Article

1. Visas dalībvalstu domstarpības, kas attiecas uz šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu un kuras nav atrisinātas saskaņā ar 9.panta 2.punkta principiem, ja to pieprasa viena no domstarpībās iesaistītām Pusēm, jānodod šķīrējtiesai. Katrai Pusei jāizvirza viens šķīrējtiesnesis, un abiem šķīrējtiesnešiem jāizvirza tiesnesis. Ja trīs mēnešus pēc lūguma sasaukt šķīrējtiesu kāda Puse nav izvirzījusi savu šķīrējtiesnesi, viņu pēc otras Puses lūguma izvirza Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents. Ja prezidents ir pilsonis vienā no strīdā iesaistītajām valstīm, viņa pienākumi jāpilda tiesas viceprezidentam, bet, ja viceprezidents ir pilsonis vienā no strīdā iesaistītajām valstīm, tie jāpilda vecākajam no tiesas tiesnešiem, kas nav pilsonis vienā no strīdā iesaistītajām valstīm. Tāda pati kārtība jāievēro, ja šķīrējtiesneši nevar vienoties par tiesneša izvēli. 2. Šķīrējtiesai pašai jāizstrādā sava darba kārtība. Lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Tās spriedums ir galīgs.