13. Article

1. Katra valsts, parakstot vai iesniedzot glabāšanā ratifikāciju, apstiprināšanu vai pieņemšanu apliecinošo dokumentu, var deklarēt, ka tā patur tiesības neizdot personu par kādu no 1.pantā minētajiem nodarījumiem, ja uzskata to par politisku nodarījumu vai par nodarījumu, kas saistīts ar politisku nodarījumu, vai par nodarījumu, ko ierosinājuši politiski motīvi, ar nosacījumu, ka, vērtējot nodarījumu, tā apņemas pienācīgi ievērot visus īpaši smago nodarījuma aspektus, tajā skaitā: a. ka tas apdraudējis vairāku personu dzīvību, veselību vai brīvību; vai b. ka tas skāris personas, kam nav bijuši zināmi nodarījuma iemesli; vai c. ka, izdarot noziegumu, lietoti brutāli vai varmācīgi līdzekļi. 2. Ikviena valsts var pilnīgi vai daļēji atsaukt saskaņā ar iepriekšējo punktu formulētu atrunu ar Eiropas padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurš stājas spēkā dienā, kad tas tiek saņemts. 3. Valsts, kas formulējusi atrunu saskaņā ar šī panta 1. punktu, nevar celt prasību citai valstij piemērot 1. panta noteikumus; tomēr, ja atruna ir daļēja vai tā izvirza īpašu papildu nosacījumu, šī valsts var celt prasību otrai valstij piemērot šo pantu tiktāl, ciktāl pirmā valsts pati ir to pieņēmusi.