8. Article

1. Līgumslēdzējas valstis kriminālizmeklēšanas jomā cita citai sniedz visplašāko iespējamo savstarpējo palīdzību sakarā ar tiesas prāvām, kas ierosinātas par 1.pantā vai 2. pantā minētajiem nodarījumiem. Visos gadījumos attiecībā uz savstarpēju palīdzību kriminālizmeklēšanas jautājumos spēkā ir tās valsts likumi, kura saņēmusi lūgumu par izdošanu. Šādu palīdzību tomēr nevar atteikt, par iemeslu uzrādot tikai to, ka tā attiecas uz politisku nodarījumu vai nodarījumu, kas saistīts ar politisku nodarījumu, vai tādu nodarījumu, ko ierosinājuši politiski motīvi. 2. Nekas šajā Konvencijā nav interpretējams tādējādi, ka tā uzliktu valstīm par pienākumu sniegt savstarpēju palīdzību, ja valstij, kas saņēmusi lūgumu kādu izdot, ir būtiski iemesli ticēt, ka lūgums par savstarpējo palīdzību attiecībā uz 1.pantā vai 2. pantā minēto nodarījumu ir izteikts ar nolūku uzsākt kriminālvajāšanu vai sodīt personu viņa rases, ticības, tautības vai politisku uzskatu dēļ, vai ka šīs personas stāvoklis varētu būt apdraudēts dēļ jebkura no šiem iemesliem. 3. Visi noteikumi, kas ietverti līgumos un vienošanās, kuri attiecas uz savstarpēju palīdzību kriminālizmeklēšanas jautājumos, arī Eiropas Konvencijā par savstarpēju palīdzību krimināllietās, un ir spēkā Līgumslēdzēju valstu starpā, Līgumslēdzējām valstīm attiecīgi ir jāgroza tiktāl, lai tie saskanētu ar šo Konvenciju.