15. Article

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar apstrīdētajām normām šo mērķi var sasniegt. Likumdevējs ir noteicis, ka komercsabiedrība, kurā notikusi kontroles maiņa, nav tiesīga ar nodokli apliekamo ienākumu samazināt par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem. Tomēr likumdevējs ir paredzējis arī izņēmumu no šā vispārējā regulējuma, proti, komercsabiedrība ir tiesīga ar nodokli apliekamo ienākumu samazināt par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem, ja tā piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabā pamatdarbības veidu, kas atbilst tās pamatdarbības veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas. Ja komercsabiedrība pēc kontroles maiņas noteiktu laiku saglabā savu pamatdarbības veidu, tad, aprēķinot ar UIN apliekamo nodokli, kontroles maiņas faktam nav nozīmes. Nodokļa likuma 14. panta piektā daļa nosaka: "Šā panta izpratnē tiek uzskatīts, ka persona kontrolē citu personu, ja pirmajai minētajai personai tieši vai izmantojot līdzdalības veidu vienā uzņēmējsabiedrībā vai vairākās uzņēmējsabiedrībās pieder vairāk nekā 50 procenti no visām otrās personas izlaistajām akcijām vai kapitāla daļām un tām ir vairāk nekā 50 procenti no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā." Saeima norāda, ka iepriekšējo taksācijas periodu pamatdarbības veida saglabāšana kā priekšnoteikums komercsabiedrības tiesībām ar nodokli apliekamo ienākumu samazināt par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem apstrīdētajās normās ietverts tādēļ, lai komercsabiedrības kontroles maiņu nevarētu izmantot nepamatotai apliekamā ienākuma un tādējādi arī UIN apmēra samazināšanai. Arī pieaicinātā persona A. Kodoliņš norāda, ka tādu komercsabiedrību kapitāla daļu iegāde, kuru saimnieciskā darbība radījusi zaudējumus, varētu tikt izmantota nepamatotai UIN apmēra samazināšanai. Apstrīdētās normas paredz vairākus savstarpēji cieši saistītus kritērijus kā priekšnoteikumus tiesībām ar nodokli apliekamo ienākumu samazināt par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem. Tajās ietvertie kritēriji ir izmantojami UIN apmēra aprēķināšanai, un tādējādi apstrīdētās normas neierobežo nedz komercsabiedrības kontroles, nedz arī pamatdarbības veida maiņu. Līdz ar to secināms, ka, pēc noteiktiem kritērijiem ierobežojot tiesības ar nodokli apliekamo ienākumu samazināt par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem, ir iespējams novērst nepamatotu UIN apmēra samazināšanu. Apstrīdētās normas ir piemērotas leģitīmā mērķa sasniegšanai.