17. Article

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Apstrīdētās normas ir spēkā jau vairākus gadus. Tajās ietverti divi kumulatīvi kritēriji, proti, ja abi kritēriji izpildās vienlaikus, tad komercsabiedrība nav tiesīga ar nodokli apliekamo ienākumu samazināt par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem. Līdz ar to secināms, ka Pieteikuma iesniedzējai bija iespēja apsvērt un izvērtēt savu turpmāko rīcību. Komercsabiedrības kontroles maiņa tāpat kā jebkura darījuma slēgšana ir saistīta ar zināmu risku. Arī saimnieciskā darbība ir saistīta ar iniciatīvu un drosmi, darbojoties pastāvīga riska un ekonomiskās nenoteiktības apstākļos, proti, ir saistīta ar daudzām grūtībām un neparedzētām situācijām, kuras var rasties gan paša komersanta pieņemto lēmumu rezultātā, gan no komersanta neatkarīgu apstākļu dēļ. Saimnieciskā darbība nevar tikt balstīta vienīgi uz valsts piešķirtiem nodokļu atvieglojumiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 18.3. punktu). Tātad tikai pati Pieteikuma iesniedzēja, izvērtējot visus apstākļus, varēja pieņemt ekonomiski pamatotu lēmumu par savu turpmāko darbību. Apstrīdētās normas ir vērstas gan uz valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanu, gan uz nodokļu sloga mazināšanu tādām komercsabiedrībām, kas pēc kontroles maiņas saglabā savu pamatdarbības veidu un arī darba vietas. Labums, ko sabiedrība gūst no apstrīdēto normu mērķu sasniegšanas, ir lielāks nekā ierobežojums, ko apstrīdētās normas nosaka atsevišķiem nodokļa maksātājiem, turklāt nodokļa maksātājam attiecīgajos apstākļos ir iespēja izsvērt savas rīcības potenciālos rezultātus - ieguvumus un zaudējumus. Tātad apstrīdētās normas atbilst samērīguma principam un līdz ar to arī Satversmes 105. pantam.