19. Article

Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs pamatoti paredzējis atšķirīgu UIN aprēķināšanas kārtību, par kritēriju izmantojot komersanta saimnieciskās darbības veidu, kas bija pamatdarbības veids arī pirms kontroles maiņas. Likumdevējs, izvērtējot visus konkrētās tiesību jomas apstākļus, var noteikt arī tādu tiesisko regulējumu, kas nenodrošina absolūtu individualizāciju un vienādā mērā ir attiecināms uz objektīvi salīdzināmiem, kaut arī atšķirīgiem gadījumiem (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 16.3. punktu). Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs, nosakot diferencētu UIN aprēķināšanas kārtību, būtu pārsniedzis savas Satversmē noteiktās rīcības brīvības robežas. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a: atzīt likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 14. panta otro un trešo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris