4. Article

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpums, kas izpaudās, RBP liedzot iespēju brīvi izvēlēties velkoņu pakalpojumu sniedzēju. 4.1. PKL Flote viedoklis par RBP prettiesisko rīcību Konkurences padomē tika saņemts Iesniegums, PKL Flote 02.02.2010. vēstule Nr.91/02-10i, par iespējamo pārkāpumu attiecībā uz velkoņu pakalpojumu izvēles ierobežošanu. PKL Flote 02.02.2010. vēstulē Nr.91/02-10i norāda, ka "lai nodrošinātu garantētu RBP iesaistīšanos velkoņu pakalpojumu sniegšanā, RBP darbinieks, ostas kapteinis Eduards Delvers, īsi pirms velkoņu Santa un Stella pārņemšanas valdījumā, ir izdevis rīkojumu, saskaņā ar kuru, kuģojot pie piestātnes Nr. ZO-19 ir jāizmanto četri jaudīgi azimutālās piedziņas velkoņi. Lai gan rīkojumā nav konkretizēts termins "jaudīgi", praksē tas tiek izmantots kā obligāta RBP velkoņu piesaiste pakalpojumu sniegšanā minētajā piestātnē (..)". Iesniegumā norādīts, ka PKL Flote ieskatā RBP "(..) turpina regulēt velkoņu pakalpojumu sniedzēju un to klientu attiecības. Tā, piemēram, 2010.gada 30.aprīļa aģenta ESTMA pasūtījumā attiecībā uz kruīza kuģi MONA LISA tika speciāli norādīts, ka nepieciešamības gadījumā izmantojami tikai PKL Flote velkoņi (..)". 4.2. Lietā konstatētie fakti Lai izvērtētu, vai nepamatoti tiek ierobežota iespēja izvēlēties velkoņa pakalpojumu sniedzēju Rīgas brīvostā, Konkurences padome lūdza tos kuģu aģentējošos uzņēmumus, kuriem, pēc PKL Flote norādītā, tiek liegta iespēja izvēlēties PKL Flote velkoņa pakalpojumus, sniegt viedokli par situāciju. Atbildot uz šo informācijas pieprasījumu, neviens attiecīgais uzņēmums nenorādīja uz šādas problēmas pastāvēšanu. Konkurences padome pieprasīja statistiku par kuģiem, kuriem Rīgas brīvostā ir sniegti velkoņa pakalpojumi, kā arī dokumentus, kas apliecina kuģu pārstāvju izvēli saņemt velkoņa pakalpojumus no kāda konkrēta pakalpojuma sniedzēja. Informācija tika saņemta gan no RBP, gan no PKL Flote. PKL Flote 11.01.2011. vēstulē Konkurences padomei iesniedza papildu sarakstu, kurā norādīja, ka, veicot saņemto nomināciju un sniegto velkoņa pakalpojumu analīzi, tā laika periodā no 01.11.2009. līdz 31.08.2010. ir konstatējusi 92 (deviņdesmit divi) gadījumus, kad kuģa īpašnieks/aģents bija izvēlējies PKL Flote kā velkoņa pakalpojuma sniedzēju. Norādot, ka visos šajos gadījumos PKL Flote velkoņi nebija aizņemti (bija pieejami), taču velkoņa pakalpojumus pilnīgi vai daļēji sniedza RBP. Papildus PKL Flote iesniedza informāciju ar 30.03.2011. un 31.03.2011. vēstulēm. 4.2.1. RBP dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, liedzot PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pretēji nominācijās norādītajam. Konkurences padome ir konstatējusi, ka RBP nepamatoti ir liegusi PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pretēji nominācijās norādītajam šādos gadījumos: 1) 26.06.2010. kuģa aģents SIA "RIX SHIPPING" (kuģim BALTIC CHIEF1) bija norādījis AS "Rīgas kuģu būvētava" kā velkoņa pakalpojumu sniedzēju, norādot, ka pēc vajadzības izmantot PKL Flote velkoņus. Faktiski velkoņa pakalpojumus sniedza RBP. RBP 25.02.2011. vēstulē Konkurences padomei norādīja, ka 26.06.2010. notika intensīva kuģu kustība Rīgas ostā. Tā kā norādītajā laikā PKL Flote velkoņi bija aizņemti ar Panamax tipa kuģa KM MT JADE pietauvošanu pie piestātnes EO-15 (no plkst. 19:25- 21.20), bija objektīva nepieciešamība izmantot RBP velkoni STELLA, lai novērsu kuģa BALTIC CHIEF1 dīkstāvi. Pie tam jāņem vērā aģenta pieteikumā norādītais, ka PKL Flote velkoņi ir izmantojami "pēc vajadzības". RBP nav iesniegusi pierādījumus, ka kuģa aģents būtu vēlējies mainīt velkoņa pakalpojumu sniedzēju, lai nepieļautu dīkstāvi. Konkurences padome uzskata, ka kuģa dīkstāves jautājums neietilpst RBP kompetencē. Tādēļ RBP nebija pamata uzskatīt, ka iestājās nepieciešamība izmantot RBP velkoņus. Līdz ar to no lietas materiāliem izriet, ka RBP nebija tiesību liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus. 2) 12.07.2010. kuģa aģents SIA "Compass Transit" (kuģim NAGATO REEFER) bija norādījis PKL Flote kā velkoņa pakalpojumu sniedzēju. Vēstule adresēta PKL Flote, informācijai nosūtīta RBP. Faktiski velkoņa pakalpojumus sniedza RBP velkoņi SANTA un STELLA. Jāatzīmē, ka konkrētais kuģis piestātni atstāja 10:15. Savukārt PKL Flote velkoņi CASTOR un SMIT NIDA pavadīja kuģus plkst. 8:35 un plkst. 10:55. PKL Flote 11.01.2011. vēstulē Konkurences padomei attiecībā uz kuģa NAGATO REEFER apkalpošanu 12.07.2010. norāda, ka PKL Flote divi velkoņi beidza apkalpot kuģi MIKHAIL KUTUZOV 7:10 pie piestātnes EO-12 un tad sniedza velkoņa pakalpojumus 9:20-10:35 kuģim GOLDEN ICE (2 PKL Flote velkoņi un 1 RBP velkonis) pie piestātnes EO-14. PKL Flote norāda, ka, neskatoties uz to, ka nākamajam darbam tika nominēti PKL Flote velkoņi, tomēr RBP kuģu satiksmes centra operatori, iepriekš to izplānojot, no iepriekšējā darba veikšanas atbrīvoja savu velkoni STELLA, kurš kopā ar RBP velkoni SANTA apkalpoja kuģi NAGATO REEFER, kaut gan Rīgas brīvostas Kuģu satiksmes centrs zināja, ka nominēta ir PKL Flote. Līdz ar to tieši PKL Flote velkonis bija jāatbrīvo no darba pirmais, nevis RBP velkonis, vai arī laicīgi bija jāplāno velkoņu izvietojums, veicot tauvošanas operācijas. Konkurences padome norāda, ka, lai arī RBP atrodas dominējošā stāvoklī, tai nevar uzlikt par pienākumu organizējot velkoņa pakalpojumu sniegšanu, sekot līdzi tam, lai velkoņa pakalpojumu sniedzēji iekļautos noteiktā laikā un spētu apkalpot visus tos kuģus, kuri izteikuši šādu vēlmi. Taču vienlaicīgi norādāms, ka RBP nav iesniegusi pierādījumus, ka kuģa aģents būtu vēlējies mainīt velkoņa pakalpojumu sniedzēju, lai nepieļautu dīkstāvi. Konkurences padome uzskata, ka kuģa dīkstāves jautājums neietilpst RBP kompetencē. Tādēļ RBP nebija pamata uzskatīt, ka iestājās nepieciešamība izmantot RBP velkoņus. Līdz ar to no lietas materiāliem izriet, ka RBP nebija tiesību liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus. 3) 29.07.2010. kuģa aģents SIA "RIX SHIPPING" (kuģim WILSON RIGA) bija norādījis PKL Flote kā velkoņa pakalpojumu sniedzēju. Faktiski velkoņa pakalpojumus sniedza RBP. Jāatzīmē, ka konkrētais kuģis piestātni atstāja 12:25. Savukārt PKL Flote velkoņi CASTOR un SMIT NIDA pavadīja kuģi līdz plkst. 12:30. PKL Flote Vēstulē attiecībā uz kuģa WILSON RIGA apkalpošanu 29.07.2010. norāda, ka PKL Flote pabeidza velkoņu pakalpojumu sniegšanu kuģim FREJA SELANDA, lai apkalpotu nākamo kuģi WILSON RIGA. PKL Flote bija nominēts kuģa WILSON RIGA apkalpošanai, tomēr tas netika PKL Flote velkoņiem atļauts, pamatojoties uz to, ka nav laika gaidīt. Taču jānorāda, ka jau nākamajā dienā 30.07.2010. kuģim WILSON RIGA velkoņa pakalpojumus (pārtauvošana) sniedza PKL Flote velkonis TOM. Tādējādi nebija nekāda pamata 29.07.2010. liegt PKL Flote (tās velkonim TOM) apkalpot kuģi WILSON RIGA, jo velkonis TOM 29.07.2010. velkoņa pakalpojumus vispār nesniedza, t.i., bija brīvi pieejams. No lietas materiāliem izriet, ka RBP nebija tiesību liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus. 4) 30.04.2010. kuģa aģents SIA "ESTMA" (kuģim MONA LISA) bija norādījis PKL Flote kā vienīgo velkoņu pakalpojumu sniedzēju. Faktiski kuģim MONA LISA 04.05.2010. velkoņa pakalpojumus sniedza RBP velkoņi SANTA un STELLA. RBP 22.10.2010. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka: "kuģim "MONA LISA" velkoņi SANTA un STELLA sniedza pakalpojumus pēc SIA "Rīgas Pasažieru Termināls" lūguma, garantējot samaksu par pakalpojumu". Pielikumā pievienots 04.05.2010. pakalpojuma sniegšanas pieprasījums. RBP 25.02.2011. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka kuģis MONA LISA ienāca Rīgas brīvostā 04.05.2010. pie piestātnes MK-3. No aģentiem netika saņemts pieteikums par velkoņu pakalpojumiem. Piestātnes operators SIA "Rīgas Pasažieru Termināls" sniedza informāciju, ka nepieņems kuģi, ja tauvošanai netiks izmantoti velkoņu pakalpojumi, un rakstiski lūdza norīkot RBP velkoņus šī kuģa pietauvošanai un attauvošanai. Turklāt, piestātnes operators apņēmās samaksāt par šiem pakalpojumiem, lai gan tas nav viņa pienākums. RBP norāda, ka šāda piestātnes operatora rīcība ir pamatota ar to, ka saskaņā ar 07.03.3006. Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.42 "Rīgas brīvostas noteikumi" 108. punktu piestātnes lietotājs atbild par piestātnes tehnisko stāvokli, to uzturēšanu kārtībā, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu noteikumu ievērošanu. RBP uzskata, ka SIA "Rīgas Pasažieru Termināls" ir rīkojies pamatoti, novēršot iespējamu piestātnes bojājumu radīšanu un nodrošinot tās tehniskā stāvokļa saglabāšanu. Šāda rīcība ir objektīvi pamatota, ņemot vērā, ka kuģis MONA LISA ir ļoti ilgstoši ekspluatēts, liels kuģis, par kuru bija zināms, ka tam ir bijušas tehniskas problēmas. Šī kuģa tauvošana vērtējama kā īpaši sarežģīta (..). PKL Flote 11.01.2011. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka velkoni kuģim izvēlas kuģa kapteinis vai kuģa aģents, nevis piestātne, kur kuģis ir pietauvojies. Iespēju, ka velkoni kuģim izvēlas piestātne, neparedz nedz likumdošana, nedz tā būtu prakse Rīgas ostā vai citās Latvijas ostās. PKL Flote norāda, ka konkrētajā gadījumā kuģa MONA LISA aģents SIA "ESTMA" bija izvēlējies PKL Flote kā velkoņa pakalpojuma sniedzēju jau 30.04.2010. SIA "ESTMA" 28.01.2011. vēstulē Nr. EST-11/018 Konkurences padomei norāda, ka (*) Tā nav ierasta prakse, kad piestātne pieprasa velkoņu pakalpojumu sniegšanu kuģim. SIA "Rīgas Pasažieru Termināls" 04.02.2011.vēstulē Konkurences padomei norāda, ka kuģa MONA LISA pietauvošanai un attauvošanai velkoņus pasūtīja savā vārdā. Velkoņi bija nepieciešami, jo kuģis tā parametru dēļ pie SIA "Rīgas Pasažieru Termināls" piestātnēm nevar pietauvot bez velkoņu palīdzības. Ja termināls nenodrošinātu kuģu pietauvošanu ar velkoņu palīdzību, kuģis izvēlētos citu komersantu piestātnes, kur tik lieli kuģi pietauvoties var bez velkoņu palīdzības. Terminālam bija izdevīgi pasūtīt un apmaksāt velkoņu pakalpojumus, lai minēto kuģi varētu pieņemt un apkalpot pie savas piestātnes. SIA "Rīgas Pasažieru Termināls" nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecina, ka tā ir veikusi apmaksu par velkoņa pakalpojumu sniegšanu. Konkurences padome secina, ka lietas materiālos ir PKL Flote iesniegta kuģa MONA LISA aģenta SIA "ESTMA" nominācija par velkoņa pakalpojuma sniegšanu 04.05.2010. No iesniegtā dokumenta izriet, ka nominācijā adresāts ir RBP. Pie tam SIA "Rīgas Pasažieru Termināls" 04.02.2011.vēstulē Konkurences padomei pievienoja saraksti ar SIA "ESTMA", kurā tiek apspriesti jautājumi, kas skar kuģa MONA LISA uzņemšanu pie SIA "Rīgas Pasažieru Termināls" piestātnes. Līdz ar to, pat, ja RBP nav saņēmusi SIA "ESTMA" nomināciju velkoņu pakalpojumu sniegšanai kuģim MONA LISA 04.05.2010., tad SIA "Rīgas Pasažieru Termināls" šāda informācija bija, kas savukārt liecina par nepamatotu velkoņa pakalpojuma pieprasīšanu, pārkāpjot savas pilnvaras. Konkurences padomes ieskatā RBP pienākums (un saprātīga komercprakse) ir pārliecināties par velkoņa pakalpojumu pieprasītāja pilnvarojuma apmēru. Pie tam RBP dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties, ja visos gadījumos, kad kuģim netiek veikta velkoņa pakalpojumu nominācija, šos pakalpojumus sniedz RBP. Līdz ar to īpašā atbildība, kas gulstas uz dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku, konkrētajā gadījumā liek pārliecināties pie kuģa kapteiņa vai aģenta par tā ieskatiem attiecībā uz velkoņa pakalpojumu sniedzēju pat tad, ja iepriekš šāda nominācija nav veikta. No lietas materiāliem izriet, ka RBP nebija tiesību liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus. PKL Flote nepamatoti atsaucas uz tās tiesību ierobežošanu sniegt velkoņa pakalpojumus, tā kā no velkoņa pakalpojumu nominācijas neizriet, ka šādas tiesības PKL Flote tiek deleģētas šajā apakšpunktā zemāk uzskaitītajos gadījumos: Tabula Nr.1 Datums Kuģis 1. 03.11.2009. 20.00.00. DD VOYAGER 2. 05.11.2009. 8:30:00 BERGEN 3. 10.11.2009. 11:30 CMA CGM NEVA 4. 15.11.2009. 4:30:00 RODOPI 5. 16.11.2009. 7:45:00 RODOPI 6. 17.11.2009. 5:45:00 RIJNBORG (NL) 7. 17.11.2009. 14:30:00 UBC TAMPICO 8. 17.11.2009. 16:10:00 MOON SEE 9. 21.11.2009. 17:15:00 MARIDA MAGNOLIA 10. 22.11.2009. 5:00:00 MOON SEE 11. 23.11.2009. 8:15:00 EMOTION 12. 25.11.2009. 15:45:00 MARIDA MELLISA 13. 02.12.2009. 0:30:00 DMITRIY POZHARSKIY 14. 03.12.2009. 10:40:00 DMITRIY POZHARSKIY 15. 04.12.2009. 11:55:00 BALTIC STRAIT 16. 09.12.2009. 16:30:00 LEONID SOBOLEV 17. 10.12.2009. 23:40:00 LEONID SOBOLEV 18. 16.12.2009. 5:30:00 STEN SKAGEN 19. 16.12.2009. 22:35:00 SIR CHARLES PARSONS 20. 26.12.2009. 1:00:00 CAPE EGMONT 21. 21.12.2009. 18:00:00 TIGRAN +VYSOTSK 3 22. 29.12.2009. 20:00:00 SKLEDORS 23. 03.01.2010. 21:30:00 SAG BULK AUSTRALIA 24. 09.01.2010. 15:02:45 SAG BULK AUSTRALIA 25. 15.01.2010. 16:35:12 DRACO (MT) 26. 03.02.2010. 17:10:00 GREEN FOREST 27. 06.02.2010. 20:00:00 CELTIC SPIRIT 28. 13.06.2010. 5:30:00 SEVERNAYA ZEMLYA 29. 18.04.2010. 4:15 SEVERNAYA ZEMLYA 30. 26.04.2010. 8:15:00 NOVAYA ZEMLYA 31. 27.04.2010. 19:10:00 NOVAYA ZEMLYA 32. 31.05.2010. 9:45:00 STAVRODROMI 33. 01.06.2010. 10:00:00 ALBATROS 34. 01.06.2010. 17:30:00 ALBATROS 35. 05.06.2010. 11:40:00 PAX (LR) 36. 11.06.2010. 9:30:00 NEW VENTURE 37. 14.06.2010. 5:20:00 NEW VENTURE 38. 18.08.2010. 13:40 LAKATAMIA 39. 25.08.2010. 17:15:00 LIQUID FORTUNE 40. 26.08.2010. 16:00:00 LIQUID FORTUNE PKL Flote iesniedza papildu informāciju (30.03.2011. un 31.03.2011. vēstules Konkurences padomei) par to, no kādas aģentu kompānijas ir bijušas nominācijas PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus vai arī ir bijis līgums ar kuģu īpašniekiem (valdītājiem), kas izvēlējušies PKL Flote velkoņu pakalpojumus bez aģentu starpniecības. PKL Flote ieskatā šādā gadījumā noslēgtais līgums aizstāj nomināciju, jo kuģa aģents velkoņa pakalpojumus neorganizē, bet kuģa kapteinis, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem izvēlas velkoņa pakalpojumus un velkoņu skaitu ostā, rīkojas saskaņā ar kuģa īpašnieka norādījumiem. Konkurences padome norāda, ka papildus iesniegtā informācija nepierāda, ka PKL Flote tika nominēta tabulā Nr.1 minētajos gadījumos sniegt velkoņu pakalpojumus. Pirmkārt, nav iesniegti pierādījumi, bet informācija, kas apkopota tabulā, nerada iespēju pārliecināties par šajā tabulā iekļautās informācijas patiesumu, neskatoties uz to, ka Konkurences padome pieprasīja pierādījumus no PKL Flote, kas apliecina nominācijas faktu. Otrkārt, Konkurences padome ir ieguvusi pierādījumus - nominācijas sniegt velkoņa pakalpojumus, kuros par velkoņa pakalpojuma sniedzēju nav nominēta PKL Flote. Treškārt, pat pastāvot noslēgtiem līgumiem, velkoņa pakalpojumu katrā konkrētajā gadījumā var sniegt tad, kad velkoņa pakalpojuma sniedzējs tiek informēts par pakalpojuma nepieciešamību un laiku (šī informācija tiek iekļauta nominācijā). PKL Flote nav iesniedzis šādus pierādījumus. Fakts, ka kuģu kapteinis vai īpašnieks (valdītājs), izvēloties velkoņa pakalpojumu sniedzēju, neievēro līgumsaistības ar PKL Flote, bet izvēlas RBP kā velkoņa pakalpojuma sniedzēju, nerada RBP šķēršļus šo pakalpojumu sniegt, ja ir saņemta attiecīga nominācija. Līdz ar to, neskatoties uz līgumsaistībām, faktiskā rīcība liecina par pretējo, ko pierāda iegūtie pierādījumi. 4.2.2. RBP dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, liedzot PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā pretēji nominācijās norādītajam. Konkurences padome ir konstatējusi, ka RBP nepamatoti ir liegusi PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā - nodrošinot visu pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo velkoņu skaitu - šādos gadījumos: 1) 16.07.2010. kuģa aģents SIA "RIX SHIPPING" (kuģim GOLDEN ICE) bija nominējis PKL Flote kā velkoņa pakalpojumu sniedzēju, norādot, ka pēc vajadzības jāizmanto RBP velkoņus. Faktiski velkoņa pakalpojumus sniedza divi RBP un viens PKL Flote velkonis. PKL Flote vēstulē attiecībā uz kuģa GOLDEN ICE apkalpošanu 16.07.2010. norāda, ka šim darbam tika nominēti PKL Flote velkoņi un tie nesniedza nevienu citu velkoņu pakalpojumu tuvākajā laikā pirms vai pēc minētā laika posma, bet darbu veica divi RBP velkoņi un tikai viens PKL Flote velkonis, nepaskaidrojot no Rīgas brīvostas Kuģu satiksmes vadības centra operatoru puses šādas izvēles iemeslu. PKL Flote norāda, ka darbu varēja paveikt divi (vai trīs, ja nepieciešams) PKL Flote velkoņi. RBP 25.02.2011. vēstulē Konkurences padomei nav sniegusi pamatojumu, kādēļ konkrētā pakalpojuma sniegšanai netika izmantoti visi PKL Flote atbilstošas jaudas velkoņi. No lietas materiāliem izriet, ka ir daļēji ierobežota velkoņu pakalpojumu sniegšana, tā kā tikai viens PKL Flote velkonis - SMIT NIDA - piedalījās velkoņu pakalpojumu sniegšanā. 2) 17.05.2010. 20:35:00 kuģi KASTOS (kuģa DW (t) - 22950,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA. Atbilstoši 07.03.2006. Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.42 Rīgas brīvostas noteikumi (turpmāk - Rīgas brīvostas noteikumi) 243. punktam šāda kuģa apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir trīs, ar velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 6500. Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija trešais velkonis, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā. 3) 20.05.2010. 20:20:00 kuģi GOLDEN STRENGHT (kuģa DW (t) - 42785,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis STELLA. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir četri, ar velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 7000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-14 (pietauvots kuģis GOLDEN STRENGHT) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot 3-4 velkoņus, neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais jaudas apmērs ir nosakāms, pamatojoties uz Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktu. Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā. 4) 22.05.2010. 9:10 kuģi BIANCO ID (kuģa DW (t) - 36356,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis STELLA. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir četri, ar velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 7000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-15 (pietauvots kuģis BIANCO ID) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot 3- velkoņus, neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais jaudas apmērs ir nosakāms, pamatojoties uz Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktu. Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija trešais velkonis, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā. 5) 01.06.2010. 21:00:00 kuģi VANESSA OLDENDORFF (kuģa DW (t) - 35889,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis STELLA. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir četri, ar velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 7000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-14 (pietauvots kuģis VANESSA OLDENDORFF) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot 3-4 velkoņus, neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais jaudas apmērs ir nosakāms, pamatojoties uz Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktu. Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā. 6) 11.06.2010. 12:00:00 kuģi IRON MANOLIS (kuģa DW (t) - 43189,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir četri, ar velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 7000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-14 (pietauvots kuģis IRON MANOLIS) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot 3-4 velkoņus, neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais jaudas apmērs ir nosakāms, pamatojoties uz Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktu. Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā. 7) 11.06.2010. 13:55:00 kuģi SEVERNAYA ZEMLYA (kuģa DW (t) - 15868) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir divi vai trīs, ar velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 5000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu pielikumam Nr. 3 pie piestātnes PM-19 (pietauvots kuģis SEVERNAYA ZEMLYA) nav noteikta atsevišķa kārtība. Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā. 8) 13.06.2010. 5:10:00 kuģi SEVERNAYA ZEMLYA (kuģa DW (t) - 15868) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir divi vai trīs, ar velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 5000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-15 (pietauvots kuģis SEVERNAYA ZEMLYA) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot trīs līdz četrus velkoņus, neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais jaudas apmērs ir nosakāms, pamatojoties uz Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktu. Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā. 9) 14.08.2010. 23:35 kuģi POMOREY (kuģa DW (t) - 15868,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir divi vai trīs, ar velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 5000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-15 (pietauvots kuģis POMOREY) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot trīs līdz četrus velkoņus, neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais jaudas apmērs izriet no Rīgas brīvostas noteikumu 243. punkta. Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija vēl divi velkoņi, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā. 10) 26.06.2010. 19:25 kuģi KM MT JADE (kuģa DW (t) - 42707,00) apkalpoja divi PKL Flote velkoņi SMIT NIDA (jauda 4920 z.s.) un CASTOR (jauda 5060 z.s.) un RBP velkonis SANTA. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktam šāda kuģa apkalpošanai ieteicamais velkoņu skaits ir četri, ar velkoņu kopējo jaudu ZS (HP) - 7000. Atbilstoši Rīgas brīvostas noteikumu pielikumam Nr. 3 pie piestātnes EO-15 (pietauvots kuģis KM MT JADE) maksimālā izmēra kuģu izvešanai/ ievešanai nepieciešams izmantot trīs līdz četrus jaudīgus velkoņus. Rīgas brīvostas noteikumu pielikums Nr. 3 satur šīs prasības tulkojumu angļu valodā, kas paredz pienākumu izmantot trīs līdz četrus velkoņus, neraksturojot to jaudu. Kas ļauj secināt, ka nepieciešamais jaudas apmērs ir nosakāms, pamatojoties uz Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktu. Ņemot vērā to, ka PKL Flote velkoņu SMIT NIDA un CASTOR kopējā jauda jau pārsniedz ieteicamo un PKL Flote rīcībā bija trešais velkonis, RBP nebija pamata liegt PKL Flote sniegt velkoņa pakalpojumus pilnā apmērā atbilstoši savai kapacitātei. Konkurences padome uzskata par pamatotu, vērtējot tiesības sniegt velkoņa pakalpojumu ierobežošanu, secinājumus izdarīt, balstoties un Rīgas brīvostas noteikumiem, tā kā RBP, atbildot un Konkurences padomes informācijas pieprasījumiem, nav norādījusi uz citiem konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, kas objektīvi papildus būtu ņemami vērā. PKL Flote nepamatoti norāda uz gadījumiem, kuros tiek apšaubīta nepieciešamība pakalpojuma sniegšanā papildus PKL Flote velkoņiem piesaistīt RBP velkoņus, tabulā Nr. 2 uzskaitītajos gadījumos: Tabula Nr.2 Nr.p.k. Datums Kuģis 1. 17.05.2010. 20:35:00 KASTOS 2. 20.05.2010. 20:20:00 GOLDEN STRENGHT 3. 22.05.2010. 4:30 GOLDEN STENGHT 4. 22.05.2010. 9:10 BIANCO ID 5. 01.06.2010. 21:00:00 VANESSA OLDENDORFF 6. 03.06.2010. 12:15 VANESSA OLDENDORFF 7. 11.06.2010. 12:00:00 IRON MANOLIS 8. 11.06.2010. 13:55:00 SEVERNAYA ZEMLYA 9. 14.06.2010 22:30 IRON MANOLIS 10. 26.06.2010. 19:25 KM MT JADE 11. 28.06.2010. 8:30 KM MT JADE 12. 30.06.2010. 4:45 KM MT JADE 13. 04.07.2010. 8:10 LEGIONY POLSKIE 14. 06.07.2010. 1:10 LEGIONY POLSKIE 15. 08.07.2010. 1:10 STAR ZETA 16. 09.07.2010. 16:00 STAR ZETA 17. 12.07.2010. 8:35 GOLDEN ICE 18. 14.07.2010. 15:10 GOLDEN ICE 19. 16.07.2010. 2:20 GOLDEN ICE 20. 23.07.2010. BIANCO ZEALAND 21. 25.07.2010. 21:25 MILAGRO 22. 28.07.2010. 19:25 FELICITY 23. 05.08.2010. 9:55 BONNIE SMITHWICK 24. 07.08.2010. 6:25 BONNIE SMITHWICK 25. 19.08.2010. 8:25 NYON 26. 31.08.2010. 3:30 KEY ACTION Konkurences padome ir secinājusi, ka attiecībā uz Lēmuma tabulā Nr.2 uzskaitītajiem kuģiem, kurus apkalpoja gan PKL Flote, gan RBP velkoņi kopā, nav izdarāms secinājums par tiesību ierobežošanu sniegt velkoņa pakalpojumus. PKL Flote ar 31.03.2011. vēstuli Konkurences padomei iesniedza papildu informāciju par PKL Flote velkoņiem, kas varēja darboties RBP velkoņu vietā. Konkurences padome, izvērtējot iesniegto informāciju, secina, ka PKL Flote atsaucas uz tiesību sniegt velkoņa pakalpojumus ierobežošanu arī tajos gadījumos, kad kā RBP velkoņu aizstājošs velkonis norādīts PKL Flote velkonis MARSS-11. Konkurences padome jau Lēmuma 3.3. punktā ir konstatējusi, ka RBP prettiesiski ir liegusi PKL Flote velkonim MARSS-1 sniegt velkoņa pakalpojumus laika periodos no 04.06.2010. līdz 09.07.2010. un 02.08.2010. līdz 30.09.2010, kā rezultātā PKL Flote velkonis MARSS-1 nevarēja sniegt velkoņa pakalpojumus Rīgas brīvostā. Līdz ar to konkrētie gadījumi attiecas uz Lēmuma 3.3. punktā konstatēto pārkāpumu un Konkurences padome velkoņa pakalpojumu ierobežošanu šajos gadījumos nevērtē. Konkurences padome, izvērtējot iesniegto informāciju, secina, ka PKL Flote nepamatoti atsaucas uz tiesību sniegt velkoņa pakalpojumus ierobežošanu visos tajos gadījumos, kad kuģis apkalpots no vai uz piestātni ZO-192. Atbilstoši Rīgas brīvostas ostas kapteiņa 15.12.2009. rīkojumam Nr. 59 un tā skaidrojumam RPB 22.10.2010. vēstulē Nr. 1-09/1720 Konkurences padomei velkoņa pakalpojumus pie piestātnes ZO-19 var sniegt, izmantojot četrus jaudīgus azimutālās piedziņas velkoņus. PKL Flote velkoņa pakalpojumus sniedza ar diviem šāda veida velkoņiem. PKL Flote norāda, ka tās ieskatā RBP ļaunprātīgi ir izmantojusi savu dominējošo stāvokli, uzspiežot kuģiem pirkt velkoņa pakalpojumus (skaita un jaudas ziņā), kas nav attaisnojami ar Rīgas brīvostas noteikumu 243. punktā noteikto, tādējādi radot velkoņa pakalpojumu saņēmējiem nepamatotus izdevumus. Konkurences padome norāda, ka tā nevērtē netaisnīgu vai nepamatotu nosacījumu uzspiešanu velkoņa pakalpojumu saņēmējiem šīs lietas ietvaros. Savukārt PKL Flote nav pamatoti ieinteresētā persona šādu iespējamu RBP aizliegtu darbību sakarā, tā kā norādītajos gadījumos nav pirkusi velkoņa pakalpojumus. 4.2.3. RBP dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, nenodrošinot taisnīgu, uz objektīviem un nediskriminējošiem nosacījumiem balstītu sadali starp velkoņu pakalpojumu sniedzējiem par kuģu apkalpošanu, kas nav norādījuši konkrētu velkoņa pakalpojumu sniedzēju. Konkurences padome secināja, ka RBP ir izmantojusi dominējošo stāvokli ļaunprātīgi, jo nav izveidojusi taisnīgu, uz objektīviem un nediskriminējošiem nosacījumiem balstītu sadali starp velkoņu pakalpojumu sniedzējiem par to kuģu apkalpošanu, kas nav norādījuši konkrētu pakalpojuma sniedzēju. 1) Gadījumos, kad kuģis/kuģa aģents nav norādījis konkrētu velkoņa pakalpojumu sniedzēju (tabula Nr. 3), kuģi ir apkalpojuši RBP velkoņi. Tabula Nr.3 Datums Kuģis 1. 14.04.2010. 1:00:00 ZAPOLYARYE 2. 20.04.2010. 6:45:00 IDEFIXBLKER 2) Gadījumos, kad kuģis/kuģa aģents nav norādījis konkrētu velkoņa pakalpojumu sniedzēju (zemāk uzskaitītie), kuģi ir apkalpojuši RBP velkoņi kopā ar PKL Flote. Tabula Nr.4 Datums Kuģis 1) 26.07.2010. 4:00 GOLDEN ICE 2) 30.07.2010. 18:30 GOLDEN ICE PKL Flote norāda, ka šādu pakalpojumu sniegšanu PKL Flote spēj nodrošināt patstāvīgi, bez RBP velkoņiem. 3) PKL Flote nepamatoti norāda uz tās ieskatā prettiesiskiem RBP velkoņa pakalpojumu sniegšanas gadījumiem, apkalpojot tabulā Nr.5 uzskaitītos kuģus: Tabula Nr.5 Datums Kuģis 1. 01.11.2009. 0:10:00 DORBUSH 2. 03.11.2009. 19:40:00 DD VOYAGER 3. 15.11.2009. 17:45:00 A LA MARINE 4. 04.12.2009. 9:50:00 SEAGATE 5. 16.12.2009. 18:35:00 JANA (DE) 6. 25.12.2009. 10:00:00 SILJA FESTIVAL 7. 10.01.2010. 15:02:45 ALSTERSTERN 8. 27.01.2010. 9:00:17 HENDRIKS-B 9. 10.02.2009. 13:30:00 SKLEDORS 10. 09.03.2010. 2:30:00 ANATOLIY 11. 12.06.2010. 22:40:00 CINNAMON 12. 13.06.2010. 17:40:00 ALBATROS 13. 23.06.2010. 8:20:00 REGATTA 14. 29.08.2010. 1:45:00 SEA CHALLENGER Lietas dalībnieki nav iesnieguši pierādījumus, kas apliecina to tiesības sniegt velkoņu pakalpojumus tabulā Nr.5 uzskaitītajiem kuģiem. Visos šajos gadījumos nav dokumentāru pierādījumu par kuģa manevru veikšanas pieteikumu Rīgas brīvostā (nominācija ar vai bez konkrēta velkoņa pakalpojumu sniedzēja norādīšanu). Visos šajos gadījumos velkoņa pakalpojumus sniedza RBP īpašumā esošie kuģi. Konkurences padomes secina, ka tabulā Nr. 3., tabulā Nr. 4. un tabulā Nr. 5. minētajos gadījumos RBP ir izmantojusi dominējošo stāvokli ļaunprātīgi, jo nav izveidojusi taisnīgu, uz objektīviem un nediskriminējošiem nosacījumiem balstītu sadali starp velkoņu pakalpojumu sniedzējiem par kuģu apkalpošanu, kuri nav norādījuši konkrētu pakalpojuma sniedzēju. PKL Flote ir iesniegusi informāciju, kurā norādīti PKL Flote velkoņi, kas minētajos gadījums varēja apkalpot kuģus, aizstājot RBP velkoņus. Ņemot vērā to, ka PKL Flote iesniegtā informācija nepierāda konkrētas nominācijas esamību un nemaina faktu, ka RBP nav izveidojusi taisnīgu un nediskriminējošu sistēmu velkoņu pakalpojumu sniegšanai gadījumos, kad kuģis tiešā veidā nav nominējis konkrētu velkoņa pakalpojuma sniedzēju, Konkurences padome šo informāciju nepārbauda, tā kā tā netiek izmantota kā pierādījums pārkāpuma konstatēšanai. 4.2.3. RBP dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, izdodot 15.12.2009. rīkojumu Nr. 59 RBP 22.10.2010. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka: "Piestātne ZO-19 ir jaunizbūvēta pagaidu dziļūdens pāļu piestātne, kas nodota Rīgas brīvostas pārvaldei ekspluatācijas uzsākšanai 12.10.2009. Pirmais kuģis pie šīs piestātnes tika pietauvots 24.10.2009. Savukārt pēc padziļināšanas darbu pabeigšanas tika izdots Rīgas brīvostas kapteiņa 15.12.2009. rīkojums Nr.59 "Par kuģošanu pie piestātnes ZO-19" un uzsākta piestātnes pilnvērtīga ekspluatācija. (..) Saskaņā ar Rīgas brīvostas kapteiņa sniegto informāciju prasība izmantot četrus jaudīgus azimutālus velkoņus ir pamatota ar tehniskiem aprēķiniem, lai nodrošinātu lieltonnāžas PANAMAX tipa kuģu ar DW:70000-100000 mt, garums: līdz 235m, platums: līdz 33 m, projekta gultnes atzīme: 15,5 m pieņemšanu. Savukārt terminam "jaudīgs" atbilst azimutālie velkoņi, kuri projektēti PANAMAX tipa kuģu tauvošanai ar maksimālo slodzi uz āķa 60tn un kuri ir spējīgi nodrošināt kuģu un hidrotehnisko būvju drošību. Šādām prasībām atbilstot velkoņi SMIT NIDA, CASTOR, SANTA un STELLA." Attiecībā uz ostas kapteiņa 15.12.2009. rīkojumu Nr.59 "Par kuģošanu pie piestātnes ZO-19" Konkurences padome secina, ka tas ir administratīvais akts, kas apstrīdams saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, savukārt tiesiska administratīvā akta izdošana nevar tikt vērtēta kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Rīkojums izvirza kvalitātes prasības, kuras spēj īstenot ne tikai RBP, bet arī PKL Flote. 4.3. Secinājumi par pārkāpuma sastāvu Konkurences padome secina, ka ir konstatējama RBP rīcība, nepamatoti liedzot (4 epizodes) un ierobežojot (10 epizodes) izvēli attiecībā uz velkoņa pakalpojumu sniedzējiem Rīgas brīvostā. Vērtējot šīs epizodes kopsakarā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem, ir konstatējama dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, RBP pārkāpjot Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1. punktā noteikto aizliegumu. Konkurences padome secina, ka RBP ir izmantojusi dominējošo stāvokli ļaunprātīgi, jo nav izveidojusi taisnīgu, uz objektīviem un nediskriminējošiem nosacījumiem balstītu sadali starp velkoņu pakalpojumu sniedzējiem par to kuģu apkalpošanu, kuri nav norādījuši konkrētu pakalpojuma sniedzēju. Konkurences padomes ieskatā RBP rīcība, ierobežojot PKL Flote velkoņa pakalpojumu sniegšanu ar velkoni MARSS-1, ir saistāma ar mērķi mazināt konkurenci velkoņu pakalpojumu sniegšanas tirgū Rīgas brīvostā un nodrošināt sev ienākumus no konkurences trūkuma. Attiecībā uz ostas kapteiņa 15.12.2009. rīkojumu Nr.59 "Par kuģošanu pie piestātnes ZO-19" Konkurences padome secina, ka tā izdošanā nav saskatāmas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas sastāva pazīmes. 4.4. Lietas dalībnieku viedokļi RBP Konkurences padome pēc 20.12.2010. vēstules Nr. 2704 Par uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr. 1613/10/03.02./10 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu nosūtīšanas ieguva papildu pierādījumus lietā. Tādēļ Konkurences padome 17.03.2011. nosūtīja vēstuli Nr. 665 Par uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr. 1613/10/03.02./10 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu. Konkurences padomes 17.03.2011. vēstulē tika sniegts vērtējums par RBP rīcību, liedzot iespēju brīvi izvēlēties velkoņa pakalpojumu sniedzēju. Konkurences padome 04.04.2011. saņēma RBP 31.03.2011. vēstuli Nr. 1-09/524 Par lietu Nr. 1613/10/0.302./10. RBP 31.03.2011. vēstulē norāda, ka tās ieskatā pārkāpums nav konstatējams pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ. RBP norāda, ka Konkurences padome ir vērtējusi Rīgas brīvostas ostas kapteiņa rīkojumus, kas ir valsts amatpersona, savukārt Konkurences likuma 13.pantā noteiktā pārkāpuma konstatēšanai nepieciešams konstatēt, ka aizliegtās darbības ir veicis tirgus dalībnieks. Savu viedokli RBP pamato ar Likumu par ostām 16.pantu, 17.pantu; Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma "C" sadaļas III nodaļu. Konkurences padome Lēmuma pirmajā punktā atsaucas uz tās iepriekš pieņemtajiem lēmumiem un tajos izdarītajiem secinājumiem. Tai skaitā norādot, ka RBP, būdama dominējošā stāvoklī Rīgas brīvostas apsaimniekošanas tirgū, spēj būtiski ietekmēt tirgus dalībnieku saimniecisko darbību un konkurenci ar Rīgas brīvostas apsaimniekošanu saistītajos konkrētajos tirgos. Kad RBP sniedz pakalpojumu tajā jomā, kuru pati regulē, slēdzot līgumus ar komercsabiedrībām, tai ir iespēja un saimnieciska interese, izmantojot dominējošo stāvokli ostas apsaimniekošanas tirgū, sev piemērot labvēlīgākus nosacījumus nekā konkurentam velkoņa pakalpojuma sniegšanas tirgū. Ar šo Lēmumu Konkurences padome konstatē, ka RBP izmanto dominējošo stāvokli ļaunprātīgi, netaisnīgi organizējot velkoņa pakalpojumu sniegšanu, tādējādi nostādot konkurentu konkurences ziņā sliktākā stāvoklī. Nenoliedzami RBP darbības virzieni ir vairāki (ne tikai velkoņu pakalpojumu sniegšana), no kuriem ne visi ir atzīstami par komercdarbību. Taču atbilstoši Konkurences likuma 1. panta 9. punktam par tirgus dalībnieku var atzīt jebkuru personu, arī tādu, kura veic administratīvo funkciju, bet kuras citas saimnieciska rakstura darbības var ietekmēt konkurenci3. Šajā Lēmumā par tirgus dalībnieku ir atzīta RBP kā persona, kura gan veic komercdarbību, gan ietekmē konkurenci. Nav pamatoti no tirgus dalībnieka kā vienotas juridiskas vienības nošķirt tās vienu darbinieku, pat ja tā darbību regulē speciālie normatīvie akti, ja tā darbības rada nepamatotu labumu tirgus dalībniekam, tādējādi nodarot kaitējumu konkurentam. Konkurences padome 24.03.2009. lēmumā Nr. E02-8 ir konstatējusi, ka ostas kapteinis kā darbinieks ir pieņemts darbā Rīgas brīvostas pārvaldes struktūrvienībā (izpildaparātā), tādējādi tas pilda savas likumos noteiktās funkcijas Rīgas brīvostas pārvaldes interesēs. Rīgas brīvostas pārvaldei kā darba devējai ir pienākums pārraudzīt un atbildēt par tās darbinieku vai amatpersonu darbību, ja tie, veikdami noteiktus pienākumus vai funkcijas, izvirza prasības vai pieņem lēmumus, kas ir pretrunā Konkurences likumā noteiktajam aizliegumam. Tādējādi ir secināms, ka tirgus dalībnieka amatpersonas darbības, ar kurām tiek pārkāpts Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums, ir uzskatāmas par tirgus dalībnieka darbībām. Savukārt ar šo Lēmumu netiek konstatēts Rīgas brīvostas Kuģu satiksmes vadības centra ostas kapteiņa pārkāpums, bet RBP pārkāpums, neveicot attiecīgus pasākumus, kas nodrošinātu kuģošanas drošību un tiesības veikt komercdarbību ostā konkurentiem uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, t.sk. respektējot ostas klientu - pakalpojumu saņēmēju un apmaksas par pakalpojuma veicēju tiesības izvēlēties velkoņa pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to RBP arguments par to, ka nav konstatējams pārkāpums sastāva trūkuma dēļ, nav pamatots. RBP 31.03.2011. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka, Konkurences padome tikai 5 gadījumos ir secinājusi Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas pirmajā punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu. RBP ieskatā, ņemot vērā sniegto velkoņa pakalpojumu kopējo skaitu attiecīgajā laika periodā, iespējamo pārkāpumu skaits ir nenozīmīgs un liecina par īpašu pretimnākšanu un centieniem nodrošināt PKL Flote un kuģu aģentu izteikto vēlmju izpildi. RBP norāda, ka vienlaicīgi būtu apsverams jautājums par to, vai PKL Flote kā tirgus dalībnieka intereses ir aizsargājamas tik lielā mērā, lai tām pakārtotu kuģošanas drošību un ritmiskumu. Konkurences padome norāda, ka Lēmumā ir konstatētas 4 epizodes, kad RBP nepamatoti liedza, un 10 epizodes, kad RBP nepamatoti ierobežoja (PKL Flote pakalpojumu nesniedza pieprasītā apjomā), PKL Flote sniegt velkoņu pakalpojumus. Taču papildus Konkurences padome ir konstatējusi, ka RBP nav izveidojusi taisnīgu, uz objektīviem un nediskriminējošiem nosacījumiem balstītu sadali starp velkoņu pakalpojumu sniedzējiem par to kuģu apkalpošanu, kas nav norādījuši konkrētu pakalpojuma sniedzēju. Konkurences padomes ieskatā iegūtie pierādījumi ir pietiekami pārkāpuma konstatēšanai, jo RBP iejaukšanās, liedzot pilnībā vai daļēji konkurentam sniegt velkoņa pakalpojumus, un tas, ka RBP lēmumi var ietekmēt velkoņa pakalpojumu saņēmējus arī citos ar kuģu uzņemšanu un apkalpošanu ostā saistītos jautājumos, var veicināt PKL Flote klientu zaudēšanu, kā arī ietekmēt velkoņa pakalpojumu saņēmējus - kuģus un kuģu aģentus, tā kā tie veic apmaksu par saņemto pakalpojumu. PKL Flote Konkurences padome nosūtīja PKL Flote 20.12.2010. vēstuli Nr. 2703 Par uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr. 1613/10/03.02./10 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu. Konkurences padome 14.01.2011. saņēma PKL Flote 11.01.2011. vēstuli Nr.11/01/2011 Iesniegums par iepazīšanos ar lietas Nr1613/10/0302/10 pierādījumiem un viedokļa izteikšanu. PKL Flote 14.01.2011. vēstulē Konkurences padomei norāda, ka tā nepiekrīt Konkurences padomes secinājumiem: 1) PKL Flote uzskata, ka Konkurences padomei būtu kritiskāk jāvērtē kuģu aģentu atbildes, norādot, ka kuģu aģentējošiem uzņēmumiem līgums par komercdarbības veikšanu Rīgas ostā ir jānoslēdz ar RBP, un tas tiek slēgts tikai uz vienu gadu. Minētā kārtība ļauj kontrolēt kuģu aģentējošos uzņēmumus, jo jau iepriekš RBP ir atteikusi pagarināt šādus līgumus par komercdarbības veikšanu Rīgas ostā tiem uzņēmumiem, kas pauduši neapmierinātību ar liegumu brīvi izvēlēties PKL Flote velkoņu pakalpojumus. Konkurences padome norāda, ka šāds arguments nav izmantojams lēmuma pieņemšanā, jo nav vērtējams kā pierādījums pretstatā Konkurences padomē saņemtajām kuģu aģentējošo uzņēmumu vēstulēm. 2) PKL Flote, atsaucoties uz Konkurences padomes 24.03.2009. lēmumu, kurā norādīts, ka velkoņu pakalpojumus izvēlas kuģu kapteinis, norāda, ka jautājums par to, vai Rīgas brīvostā ir tikusi liegta iespēja izvēlēties un saņemt PKL Flote velkoņu pakalpojumus, ir vērtējams, cita starpā vadoties no kuģu īpašnieku/aģentu veiktajiem velkoņu pasūtījumiem (tā sauktajām nominācijām) konkrētiem kuģiem. Viedoklis, ka neviens aptaujātais kuģu aģentējošais uzņēmums nav liecinājis par pastāvošām problēmām attiecībā uz tiesību ierobežošanu izvēlēties velkoņa pakalpojumu sniedzēju, nav pamatots. Konkurences padomes ieskatā 24.03.2009. lēmumā citētais nav pretrunā ar šajā lēmumā secināto. Kuģa kapteini ostā pārstāv kuģi aģentējošais uzņēmums, kura rīcībā ir informācija par kapteiņa izvēlēto velkoņa pakalpojumu sniedzēju un informācija par to, kurš sniedza velkoņa pakalpojumus. Tāpat kuģu aģentējošo uzņēmumu rīcībā ir informācija, vai velkoņu pakalpojumu faktiskā sniegšana atšķiras no sākotnēji plānotās un vai šis fakts atbilst kuģa kapteiņa izvēlei. Tas, ka PKL Flote, iespējams, nav sniegusi velkoņa pakalpojumu saskaņā ar iepriekš nosūtīto pieprasījumu, pats par sevi nav pārkāpums, tā kā kuģa kapteinim/aģentam ir tiesības mainīt velkoņa pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to būtisks dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas konstatācijas priekšnosacījums ir tas, vai kuģis, kuru ostā pārstāv aģents, faktiski nav saņēmis pakalpojumu, kuru ir vēlējies. Tas, ka ir notikusi pakalpojuma sniegšanas pieprasīšana un sekojis atteikums vai noklusēta atteikšanās, kā rezultātā PKL Flote nesniedza velkoņa pakalpojumus, ir civiltiesisks strīds starp PKL Flote un kuģa īpašnieku (valdītāju), kapteini vai aģentu par saistību neizpildi, veicot pakalpojuma pasūtījumu, bet pirkumu nerealizējot. Jāatzīmē, ka 24.03.2009. lēmumā secinātais ir par RBP adresētajām sūdzībām par RBP veikto velkoņa pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu, nevis attiecībā uz Konkurences padomes informācijas pieprasījumiem, kas rada pienākumu atbildēt un sniegt patiesu informāciju, pretējā gadījumā liekot rēķinoties ar likumā noteiktām sekām. 3) PKL Flote attiecībā uz RBP 15.12.2009. rīkojumu Nr. 59 "Par kuģošanu pie piestātnes ZO-19" norāda, ka tas ir vērtējams kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, jo šo rīkojumu ir pieņēmusi persona, kura atrodas darba tiesiskajās attiecības ar dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku RBP. PKL Flote uzskata, ka šāds rīkojums nav apstrīdams saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, savus argumentus pamatojot ar Konkurences padomes 24.03.2009. lēmumu, papildus norādot, ka tādējādi Konkurences padome vienādos tiesiskos un faktiskos apstākļos nonāk pretrunā ar saviem iepriekšējiem lēmumiem, kurus tiesa atstājusi spēkā. Konkurences padome norāda, ka ne visas darbības, ko veic dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka darbinieki, ir pakļautas Konkurences likumam. Atbilstoši spēkā esošajām procesuālajām normām, ostas kapteiņa rīkojumi kā administratīvie akti bija pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Attiecībā uz Konkurences padomes 24.03.2009. lēmumu norādāms, ka nav konstatējama pretruna. Konkurences padome ar 24.03.2009. lēmumu nav atzinusi rīkojumu par prettiesisku, bet gan, ievērojot konkrētās lietas faktiskos apstākļus, secinājusi, ka RBP 07.08.2008. rīkojuma Nr.21 izdošanas pamatojums ir formāla rakstura, kā arī ostas kapteiņa rīcība liecina, ka tieši šādas rīkojumā Nr.21 noteiktās velkoņu tehniskās prasības nav objektīvi pamatotas ar kuģošanas drošību. Un secināja, ka tādā veidā, uzsākot darboties velkoņu pakalpojumu tirgū, Rīgas brīvostas pārvalde, izvirzot prasības, kas atbilst tās īpašumā esošo velkoņu jaudai un skaitam, radīja sev nepamatotas priekšrocības attiecībā pret otru velkoņa pakalpojuma sniedzēju un vienlaikus, ievērojot rīkojumā Nr.22 noteiktās prasības un to ieviešanas sekas, kas aprakstītas 24.03.2009. lēmuma 5.2.punktā, kopsakarā ar 5.3.punktā norādīto Rīgas brīvostas pārvaldes un tās amatpersonu kavējošo rīcību, ierobežoja PKL Flote saimniecisko darbību, tādējādi deformējot konkurenci velkoņu pakalpojumu tirgū. Tātad nevis pati RBP 07.08.2008. rīkojuma Nr.21 izdošana ir vērtējama kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, bet gan, vērtējot visus minētos konkrētās lietas faktus kopsakarā, ir secināts, ka RBP ir izmantojusi dominējošo stāvokli ļaunprātīgi. Konkrētajā gadījumā ir secināms, ka faktiskie apstākļi ir mainījušies. Tā kā RBP 15.12.2009. rīkojuma Nr. 59 "Par kuģošanu pie piestātnes ZO-19" izpilde pieļauj ne tikai RBP, bet arī PKL Flote pakalpojumu sniegšanu. Savukārt, ja šis rīkojums ir vērsts uz nepamatotu maksājumu iekasēšanu no kuģiem, jo izvirzītās prasības nav samērīgas, tad PKL Flote šādā strīdā nebūtu atzīstama par pamatoti ieinteresēto personu, jo no tās iespējamās nepamatotās maksas netiek iekasētas. PKL Flote norāda, ka Konkurences padome nepamatoti uzskata, ka RBP 15.12.2009. rīkojums Nr. 59 "Par kuģošanu pie piestātnes ZO-19" ir tiesisks. Konkurences padomes secinājumi par administratīvā akta tiesiskumu ir balstīti uz apstākli, ka, ja administratīvais akts nav apstrīdēts likumā noteiktajā kārtībā un atcelts, tad tas uzskatāms par tiesisku. PKL Flote norāda, ka RBP ne vienmēr ir nodrošinājusi attiecīgā rīkojuma ievērošanu, atsaucoties uz vienu gadījumu 16.07.2010., kad RBP ļāva kuģi Golden ICE attauvot no piestātnes ZO-19 tikai ar 3 velkoņiem (SANTA, STELLA, SMIT NIDA). Tādējādi PKL Flote norāda, ka RBP 15.12.2009. rīkojums Nr. 59 nav ticis vienmēr ievērots, ko par pierādījumu šādu rīkojumu izdošanas nepamatotībai Konkurences padome jau ir atzinusi savā 24.03.2009. lēmumā Nr.EO2-8. Konkurences padome norāda, ka 24.03.2009. lēmumā tika konstatēts, ka faktiski kuģi ir apkalpoti, neievērojot 06.02.2009. rīkojumā Nr. 21 noteiktos ierobežojumus. Konkrētajā gadījumā PKL Flote norāda uz vienu gadījumu pusgada periodā. RBP rīcība pārējos gadījumos, ko apstiprina RBP iesniegtais pārskats par velkoņu pakalpojumu sniegšanu, pierāda, ka rīkojums tiek ievērots.