18. Article

Satversmes tiesa jau agrāk ir norādījusi, ka tiesiskās paļāvības princips saistāms ar nepieciešamību radīt tādus apstākļus, kas indivīdam ļautu plānot savu nākotni. Tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai indivīds, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 9.2. punktu). Saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana galvenokārt attiecināma uz tādiem gadījumiem, kad personai tiek atņemtas vai ierobežotas jau piešķirtas vai tuvā nākotnē paredzamas tiesības. Ja personas tiesību īstenošana ir atkarīga no kāda priekšnoteikuma un tā izpildīšanās nav paredzama tuvākā nākotnē vai pat pastāv iespējamība, ka tas nekad neizpildīsies, saudzējoša pāreja nav nepieciešama un to var aizstāt citi mehānismi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā 2010-60-01 12.4. punktu). Apstrīdēto normu ieviešanai nebija noteikts pārejas periods. Taču to pieņemšanas laikā un īsi pirms tam tika pasludināti daudzu uzņēmumu maksātnespējas procesi. Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. Tas tiek uzsākts dienā, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un turpinās līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Tā kā maksātnespējas process ir vairāku pasākumu kopums un to īstenošanai nepieciešams zināms laiks, likumdevējam, paredzot ierobežojumus attiecībā uz Garantiju fonda izmaksām, bija jāvērtē visu maksātnespējas procesā iesaistīto personu tiesības neatkarīgi no maksātnespējas procesa stadijas. No lietas materiāliem izriet, ka Saeimas Juridiskais birojs, 2009. gada 15. maijā sniedzot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai atzinumu par Grozījumu projektu, ir norādījis uz piedāvāto grozījumu neatbilstību tiesiskās paļāvības principam: "Likumprojektā paredzētā norma par darbinieku prasījumu apmēra ierobežošanu būtu rūpīgi izvērtējama saistībā ar demokrātiskā valstī pastāvošo tiesiskās paļāvības principu. Arī sociālās garantijas nosakošajos likumos var tikt izdarīti grozījumi, tomēr Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir norādījusi, ka tiesiskās paļāvības princips prasa, lai likumdevējs, izdarot grozījumus likumā, apsvērtu un paredzētu personām saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu. Šādos gadījumos ir jānosaka saprātīgi termiņi jauno prasību izpildei vai jāparedz kompensēt nodarīto zaudējumu. Juridiskā biroja rīcībā nav visaptverošas informācijas par visu valsts finanšu resursu stāvokli, lai secinātu, ka likumprojektā piedāvātais variants ir pats saudzīgākais veids, kā ilgtermiņā nodrošināt sociālo stabilitāti darbinieku prasījumu apmierināšanai pieejamo līdzekļu apmērā. [..] pēc būtības tas nosaka atpakaļejošu spēku" (sk. lietas materiālu 103. - 104. lpp.). Līdz ar to likumdevējam tika norādīts uz iespējamo tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.