4. Article

Pieaicinātā persona - Ministru kabinets - norāda, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no Garantiju fonda līdzekļiem katru gadu maksājot ikviens darba devējs. Darbinieku aizsardzības likumā paredzētās izmaksas no Garantiju fonda esot sociāla garantija par darbinieka jau nostrādāto laika posmu, ja darba devējs maksātnespējas situācijā nespēj pildīt savas saistības pret darba ņēmēju. Ekonomikas lejupslīde esot būtiski ietekmējusi tautsaimniecības stāvokli. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumu apmērs, salīdzinot ar plānoto, esot samazinājies par 20 procentiem, savukārt apmierināmo prasījumu skaits - palielinājies. 2009. gadā bijis plānots no Garantiju fonda līdzekļiem apmierināt 1087 darbinieku prasījumus, bet faktiski esot apmierināti 2015 darbinieku prasījumi, tas ir, par 47 procentiem vairāk. Tādēļ, vērtējot apstrīdēto normu samērīgumu, nevarot tikt ignorēti ekonomiskie faktori. Apstrīdētās normas paredzot nelielu un terminētu no Garantiju fonda izmaksājamo līdzekļu apmēra samazinājumu. Līdz ar to apstrīdētās normas esot uzskatāmas par sociāli atbildīgu risinājumu, jo atsevišķu personu tiesiskās intereses esot saskaņotas ar visas sabiedrības interesēm.