13. Article

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka normatīvais regulējums nenodrošina personas savlaicīgu informēšanu par tiesiskā statusa maiņu (sk. lietas materiālu 7. lpp.). 13.1. Pases un personas apliecības ir Latvijas Republikas īpašums, un par to izsniegšanas kārtību un termiņiem ir atbildīga Latvijas Republika. Nodrošinot personas ar nepieciešamo dokumentu, valsts izpilda savu pozitīvo pienākumu, lai personas varētu īstenot tām Satversmes 98. panta pirmajā un otrajā teikumā noteiktās pamattiesības. Pase kā ceļošanas dokuments nodrošina to, ka tās turētājs var šķērsot Latvijas valsts robežu. Valstij ir jānosaka skaidri saprotama kārtība, kādā personas, mainoties to tiesiskajam statusam, var saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu. Apstrīdētā norma nepārprotami noteic, ka personu apliecinošs vai pagaidu dokuments kļūst lietošanai nederīgs, mainoties personas tiesiskajam statusam. Tātad valstij šādā gadījumā ir jānodrošina personai iespēja saņemt personu apliecinošu dokumentu, kas atspoguļotu tās jauno tiesisko statusu. Ministru kabineta 2007. gada 13. novembra noteikumi Nr. 775 "Pasu noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 775) paredz, ka pases izdevējiestāde ir PMLP struktūrvienība. Līdz ar to PMLP struktūrvienības kompetencē ir nodrošināt valsts pozitīvā pienākuma izpildi un izdot personām, kuru tiesiskais statuss ir mainījies, jaunu personu apliecinošu dokumentu. Noteikumu Nr. 775 32. punkts noteic, ka pases saņemšanai personai 30 dienu laikā pēc attiecīgā nosacījuma iestāšanās vai konstatēšanas jāiesniedz PMLP struktūrvienībai šo noteikumu 23. un 24. punktā minētie dokumenti. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 775 35. punktu pasi PMLP struktūrvienība sagatavo izsniegšanai 20 dienu laikā vai arī paātrinātā kārtībā, ja persona tā vēlas, proti, divu vai piecu darbdienu laikā. Nav pamata uzskatīt, ka valsts izvairītos pildīt savu pozitīvo pienākumu personu tiesiskā statusa maiņas gadījumā izsniegt tām personu apliecinošus dokumentus. Vienlaikus Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka arī Ministru kabineta rīkojumu izdošanas pašreizējā prakse nedod personai iespēju saņemt personu apliecinošu dokumentu Noteikumos Nr. 775 norādītajā vispārējā termiņā, proti, 20 dienu laikā. Persona, kura kļūst par Latvijas pilsoni Ministru kabineta rīkojumā paredzētajā 14 dienu termiņā, šā termiņa ietvaros Latvijas pilsoņa pasi var saņemt tikai paātrinātā kārtībā. Tas ir papildu pakalpojums, par ko jāmaksā personai. Satversmes tiesa secina, ka personas tiesiskā statusa maiņas un personu apliecinoša dokumenta saņemšanas termiņi nav pienācīgi saskaņoti. Valsts pienākums ir nodrošināt tādu normatīvo regulējumu, kas personas tiesiskā statusa maiņas gadījumā dotu tai iespēju savlaicīgi un bez nesamērīgiem apgrūtinājumiem saņemt personu apliecinošu dokumentu. 13.2. Satversmes 98. panta pirmajā un otrajā teikumā ir ietvertas personas brīvas pārvietošanās tiesības. Valstij ir pozitīvs pienākums nodrošināt personai iespēju brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties tajā. Minētais citastarp attiecas uz personām, kuru tiesiskais statuss ir mainījies, personai kļūstot par Latvijas pilsoni. Savukārt Latvijas valsts robežas šķērsošanu regulē Latvijas Republikas valsts robežas likums. Šā likuma 10. panta ceturtā daļa noteic, ka personas valsts robežu šķērso ar derīgiem ceļošanas dokumentiem un citiem dokumentiem, kuru nepieciešamība noteikta normatīvajos aktos, kas regulē personu ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas vai ceļošanas tranzītā kārtību. Līdz ar to, šķērsojot valsts robežu, personai jābūt derīgam ceļošanas dokumentam. Saskaņā ar Pilsonības likuma 7. pantu arī ārvalstīs Latvijas pilsoņi ir Latvijas valsts aizsardzībā. Līdz ar to gadījumā, kad persona atrodas ārvalstī un tai tiek mainīts tiesiskais statuss, šai personai ir tiesības vērsties savu tiesību aizsardzībai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā institūcijā. Personu apliecinošu dokumentu likuma 4.1 panta otrā daļa noteic, ka persona var saņemt atgriešanās apliecību. Atbilstoši tā paša panta trešajai daļai atgriešanās apliecību izsniedz, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, varētu atgriezties Latvijā. Savukārt gadījumā, kad persona vēlas izceļot no Latvijas, Personu apliecinošu dokumentu likuma 4.2 pants paredz tai iespēju saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu, ko izsniedz Ārlietu ministrija. Personu apliecinošu dokumentu izdošanu un izmantošanu, lai persona varētu īstenot tai Satversmes 98. panta pirmajā un otrajā teikumā noteiktās pamattiesības, reglamentē nevis apstrīdētā norma, bet citas tiesību normas.