2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā apgabaltiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 98. panta pirmajam un otrajam teikumam. 2.1. Pieteikuma iesniedzējas tiesvedībā esot administratīvā lieta, kuras ietvaros jāpiemēro apstrīdētā norma. Dmitrijs Golubevs, kas ir pieteicējs minētajā administratīvajā lietā, ar Ministru kabineta 2007. gada 15. maija rīkojumu esot uzņemts Latvijas pilsonībā. Ar šā rīkojuma izdošanas datumu D. Golubeva tiesiskais statuss esot mainījies, viņam kļūstot par pilsoni naturalizācijas kārtībā. Pieteikumā norādīts, ka Valsts robežsardze 2007. gada 26. maijā D. Golubevam liedza izbraukt no valsts sakarā ar to, ka viņa nepilsoņa pase kļuvusi nederīga. Pieteikuma iesniedzēja vērš uzmanību uz to, ka atbilstoši Pilsonības likuma 17. pantam un Ministru kabineta 1999. gada 2. februāra noteikumiem Nr. 34 "Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 34) pilsonība naturalizācijas kārtībā tiekot iegūta pēc diviem secīgi pieņemtiem lēmumiem. Pirmo lēmumu pieņemot Naturalizācijas pārvalde, bet pēc tam par personas uzņemšanu Latvijas pilsonībā lemjot Ministru kabinets. Pieteikumā norādīts, ka nedz Pilsonības likumā, nedz Noteikumos Nr. 34 neesot noteikta kārtība, kādā Naturalizācijas pārvalde paziņo personai par pieņemto lēmumu. Naturalizācijas pārvalde arī nevarot sniegt pilsonības kandidātam precīzu informāciju par to, kad tiks pieņemts Ministru kabineta lēmums. Līdz ar to persona nezinot, kad tieši mainīsies tās tiesiskais statuss un pase kļūs nederīga. 2.2. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka pase kļūst lietošanai nederīga personas tiesiskā statusa maiņas brīdī, bet saskaņā ar tiesību normām dokumentus jaunas pases saņemšanai persona var iesniegt 30 dienu laikā. Līdz ar to persona ilgāk nekā mēnesi paliekot bez lietošanai derīga personu apliecinoša dokumenta. Apstrīdētā norma neparedzot pārejas periodu personas tiesiskā statusa maiņai. Tādējādi apstrīdētā norma ierobežojot personas tiesības izbraukt no valsts, kā arī brīvi atgriezties valstī.