3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 98. panta pirmajam un otrajam teikumam. 3.1. Pase ne vien identificējot personu, bet arī apliecinot, ka tai Latvijas Republikā ir noteikts tiesiskais statuss, proti, noteikts pienākumu, tiesību un atbildības kopums. Nevarot piekrist Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka vajadzētu noteikt pārejas periodu, kurā personu apliecinošs dokuments pēc personas tiesiskā statusa maiņas vēl būtu derīgs. Tas būtu pretrunā ar personu apliecinoša dokumenta kā tiesiskā statusa apliecinājuma būtību. Neesot pieļaujama tāda situācija, ka personai ir derīgs tiesisko statusu apliecinošs dokuments, taču paša tiesiskā statusa vairs nav. Piemēram, personai, kas vairs nav Latvijas pilsonis, nedrīkstētu būt derīga Latvijas pilsoņa pase. Šādā gadījumā rastos tiesiskā nenoteiktība ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Pēc Saeimas domām, personai pašai ir iespējas plānot savu rīcību tā, lai vajadzīgajā brīdī tās tiesiskais statuss sakristu ar dokumentu, kas to apliecina. Saeima arī norāda, ka persona var brīvi atgriezties Latvijā, ja personu apliecinošs dokuments kļuvis nederīgs, personai uzturoties ārzemēs. Šādā gadījumā persona varot saņemt atgriešanās apliecību. 3.2. Pieteikumā aprakstītajai situācijai neesot tiešas saistības ar apstrīdētās normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Konkrētajā gadījumā cēlonis tam, ka persona nevarēja savlaicīgi uzzināt par tās tiesiskā statusa maiņu, esot bijusi Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas, spēkā stāšanās un paziņošanas kārtība un šīs kārtības piemērošanas prakse. Saeima norāda uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju, ka turpmāk Ministru kabineta rīkojuma projekta adresāti tikšot informēti, bet rīkojumā tikšot noteikts konkrēts datums, kurā personu uzņems Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Persona kļūšot par Latvijas pilsoni ne agrāk kā pēc 14 dienām no rīkojuma pieņemšanas. Līdz ar to personai būšot zināms, ka noteiktajā termiņā tai ir pienākums saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu. Līdz rīkojumā minētajam datumam persona varēšot izbraukt no valsts un atgriezties tajā. Līdz ar to pieteikumā aprakstītās situācijas atrisināšanai pietiekot ar iestādes prakses maiņu, kā arī apstrīdētās normas un citu tiesību normu piemērošanu atbilstoši administratīvā procesa principiem, tostarp labas pārvaldības principam.