50. Article — Jūras negadījumu un

jūras incidentu izmeklēšana kuģošanas drošības aspektā (1) Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšana kuģošanas drošības aspektā ir definēta Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kodeksā par starptautiskajiem standartiem un rekomendēto praksi jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanai kuģošanas drošības aspektā (Negadījumu izmeklēšanas kodekss). Šāda izmeklēšana nav saistīta ar jūras negadījumā vai jūras incidentā iesaistīto pušu vainas vai atbildības noteikšanu. (2) Kārtību, kādā jūras negadījumi un jūras incidenti izmeklējami kuģošanas drošības aspektā, nosaka Ministru kabinets. 50.1 pants. Ziņošana par jūras negadījumu un jūras incidentu (1) Kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, jebkura institūcija, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona, kas uzzinājusi par jūras negadījumu vai jūras incidentu, nekavējoties par to ziņo Krasta apsardzei. Krasta apsardze saņemto informāciju nekavējoties paziņo Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam, Latvijas Jūras administrācijai, Valsts policijai, kā arī, ja iespējams vides piesārņojums, - Valsts vides dienestam, bet, ja iespējams vides piesārņojums jūras krastā, - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. (2) Ja jūras negadījums vai jūras incidents, kurā ir iesaistīts Latvijas kuģis, noticis citas valsts teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām nekavējoties par to ziņo piekrastes valsts kompetentajai iestādei. (3) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs par ikvienu jūras negadījumu un jūras incidentu, kurā ir iesaistīts Latvijas kuģis vai kurš noticis Latvijas teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, nekavējoties ziņo citu pamatoti ieinteresēto valstu kompetentajām iestādēm. (4) Ziņojumā par jūras negadījumu vai jūras incidentu norāda šādu informāciju, ciktāl tā ir pieejama ziņošanas brīdī: 1) kuģa vārds un karoga valsts; 2) IMO numurs; 3) negadījuma vai incidenta veids; 4) negadījuma vai incidenta vieta; 5) negadījuma vai incidenta datums un laiks; 6) smagi ievainoto vai bojā gājušo cilvēku skaits; 7) negadījuma vai incidenta sekas attiecībā uz atsevišķām personām, īpašumu un apkārtējo vidi; 8) dati par citiem negadījumā vai incidentā iesaistītajiem kuģiem." 19. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu "nacionālo" ar vārdu "Nacionālo". 20. Papildināt 57.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: "(6) Izgatavojot jūras navigācijas kartes un iegūstot hidrogrāfisko mērījumu datus, sagatavojot navigācijas publikācijas, normatīvos aktus un citus dokumentus, kas attiecas uz Latvijas ostu ūdeņiem, teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvo ekonomisko zonu ūdeņiem, ģeotelpisko informāciju norāda 1984.gada pasaules ģeodēziskajā koordinātu sistēmā WGS84 (World Geodetic System 1984), izmantojot ģeodēziskās (eliptiskās) koordinātas. (7) Hidrogrāfisko mērījumu dziļumus, tas ir, jūras virsmas augstumu metros virs jūras gultnes, Latvijas ūdeņos pielīdzina vidējam ilggadējam jūras līmenim, kas piesaistīts Baltijas 1977.gada normālajai augstumu sistēmai." 21. Pārejas noteikumos: izteikt 22.punktu šādā redakcijā: "22. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 26.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai: 1) piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumi Nr.753 "Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu; 2) buru jahtu vadītājus apmāca un sertificē normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta burāšanas sporta federācija; 3) motorjahtu, kuteru un motorlaivu (ja to garums ir no 2,5 līdz 24 metriem) vadītājus kuģošanai ārpus Latvijas ūdeņiem apmāca normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencēti mācību centri. Pēc apmācības pabeigšanas minēto atpūtas kuģu vadītājiem starptautiskās vadītāja apliecības, kas dod tiesības vadīt atpūtas kuģi Latvijas ūdeņos un ārpus tiem, izdod normatīvajos aktos par sporta federāciju atzīšanu noteiktajā kārtībā atzīta burāšanas sporta federācija."; papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā: "23. Nosacījums par šā likuma 5.panta 8.punkta izslēgšanu un 18.panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2011.gada 15.jūlijā. 24. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 29.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. 25. Ministru kabinets līdz 2011.gada 15.jūlijam izdod šā likuma 50.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1612 "Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu." 22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā: "4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā; 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2002/59/EK; 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu." Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 16.jūnijā. Valsts prezidents V.Zatlers Rīgā 2011.gada 6.jūlijā