1. Article

Kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšana 1.1. Latvijas starptautiskās saistības Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi uzņemdamās pildīt virkni saistības. Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā. 1990.gadā Latvija emitēja 25 894,22 tūkst. tonnu CO2 ekvivalentu1, kas nozīmē, ka Latvija, lai pildītu Kioto protokolā noteiktās saistības, laikposmā no 2008.-2012.gadam ik gadu nedrīkst emitēt vairāk par 23 822,68 tūkst. tonnām CO2 ekvivalentu. 2004.gadā kopējais SEG emisiju daudzums Latvijā bija 10 746 tūkst. tonnu CO22. Iekārtas, kas iesaistītas ES ETS otrajā periodā, 2004.gadā emitēja 2 939 tūkst. tonnu CO23 (sadedzināšanas iekārtas - 2 143 tūkst. tonnu CO2; rūpniecības iekārtas - 796 tūkst. tonnu CO2), kas kopā veido 27% no kopējā SEG emisijas apjoma valstī. 2005.gadā izstrādātās SEG emisiju prognozes4 rāda, ka Latvija varēs izpildīt Kioto protokolā emisiju samazināšanas saistības - 2010.gadā prognozētais SEG emisiju apjoms Latvijā varētu būt pat par 40% zemāks nekā 1990.gadā (skat. 1.attēlu), pie nosacījuma, ka: · tiek ieviesti apstiprinātie politikas dokumenti un tiesību akti klimata pārmaiņu jomā (īpaši attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, biodegvielas ražošanu un izmantošanas veicināšanu, energoresursu efektīvu un racionālu izmantošanu, kūtsmēslu krātuvju sakārtošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu); · netiek attīstīta kāda jauna energoietilpīga rūpniecības nozare, kas varētu būtiski palielināt prognozēto SEG emisiju apjomu. 1.att. Kopējā formā izteiktās SEG emisijas 2000.-2020.gadā, tūkst. tonnas CO2 ekv. Avots: Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam un jaunākie komercsabiedrību un valsts institūciju dati, kuri koriģē emisiju prognozes 1.2. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka ES ETS obligāti jāpiedalās individuālajiem komersantiem vai komercsabiedrībām, kas veic šādas piesārņojošas darbības: 1. enerģētikā: 1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas; 1.2. minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas; 1.3. koksa krāsnis; 2. melno metālu ražošanā un apstrādē: 2.1. iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai; 2.2. iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā; 3. minerālu izstrādājumu ražošanā: 3.1. iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā; 3.2. iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā; 3.3. iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramu produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru; 4. citās nozarēs: 4.1. iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām; 4.2. iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā. Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, ES ETS var brīvprātīgi iesaistīties arī tie Latvijas individuālie komersanti vai komercsabiedrības, kuras veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, bet zem pielikumā minēto ražošanas jaudu robežas. Plašāku informāciju par brīvprātīgu dalību ES ETS skatīt 3.3.apakšnodaļā. Plānā tiek ņemtas vērā tikai CO2 emisijas no augstāk minēto iekārtu grupām. 1.3. Pieņēmumi emisijas kvotu daudzuma noteikšanai Kopējais emisijas kvotu apjoms gadā esošajām un jaunajām iekārtām5 tika noteikts, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra Lēmumu par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, kā arī izmantojot šim lēmumam pievienotajā Eiropas Komisijas paziņojumā aprakstīto metodiku. Minētajā metodikā ieviestas atsevišķas izmaiņas, precizējot koriģēto 2005.gada verificēto emisijas datu aprēķinu, kā arī pieskaitot prognozētās papildus emisijas no atsevišķiem valsts mēroga investīciju projektiem enerģētikas un rūpniecības nozarēs, kas netiek adekvāti atspoguļotas ar metodikā ietverto IKP izaugsmes faktoru (turpmāk - liela mēroga jaunās iekārtas). Pamats valsts kopējā emisijas kvotu apjoma noteikšanai ir ES ETS aptverto iekārtu CO2 emisijas 2005.gadā, ko verificējuši neatkarīgi eksperti. Aprēķinā izmantots valsts makroekonomisko izaugsmi raksturojošs rādītājs - IKP izaugsmes faktors, kas 2005.-2010.gadam novērtēts kā 50%6. Šis izaugsmes faktors raksturo emisiju palielinājumu ES ETS aptvertajās iekārtās, kas sagaidāms sakarā ar siltumenerģijas, elektroenerģijas, preču un pakalpojumu patēriņa pieaugumu, kas tiks nodrošināts ar esošo iekārtu uzstādītās jaudas lielāku noslodzi, kā arī esošo iekārtu paplašināšanās, uzstādot jaunas ražošanas jaudas, un nelielu jaunu iekārtu darbības uzsākšanas (turpmāk maza mēroga jaunas iekārtas) Plāna darbības periodā. Aprēķinā izmantots arī tautsaimniecības oglekļa intensitātes samazinājuma faktors, kas raksturo Plāna darbības periodā sagaidāmo emisiju samazinājumu ES ETS aptvertajās iekārtās saistībā ar valsts un Eiropas Savienības līmeņa politikas ieviešanu SEG emisiju samazināšanai, it īpaši enerģētikas jomā, un ietver iekārtu potenciālu ieviest energoefektivitātes pasākumus. Aprēķinos izmantotā oglekļa intensitātes samazinājuma faktora vērtība Latvijai ir -14,2%. Nepieciešamais emisijas kvotu daudzums katrai iekārtai noteikts, balstoties galvenokārt uz vēsturiskajiem datiem. Lai nodrošinātu aprēķinos izmantoto datu ieguvi, tika veikta operatoru anketēšana. Operatori sniedza datus par saražoto produkcijas daudzumu, kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu patēriņu, izejvielu un palīgmateriālu ķīmisko sastāvu, sadedzināšanas iekārtas lietderības koeficientu, emisijām un citiem jautājumiem par laika periodu no 2000.gada. CO2 emisijas aprēķinos sadedzināšanas iekārtām izmantoti: • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 2006.gada pārskatā par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti Latvijā norādītie emisijas faktori un oksidācijas faktori; • Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju" 1.pielikumā minētās zemākā sadegšanas siltuma faktoru vērtības. CO2 emisijas aprēķinos rūpniecības iekārtām7 izmantoti: • operatoru iesniegtie kurināmo zemākie sadegšanas siltuma faktori, kas noteikti no kurināmo pasēm vai noteikti Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju" 1.pielikumā; • emisijas faktori un pārvēršanas faktori, kas noteikti Komisijas 2004.gada 29.janvāra Lēmumā 2004/156/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas vadlīnijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk - Komisijas Lēmums 2004/156/EK). Emisijas faktoru, zemākā sadegšanas siltuma faktoru, oksidācijas faktoru un pārvēršanas faktoru vērtību apkopojumu skatīt 1.tabulā. 1.tabula Emisijas kvotu daudzuma noteikšanā pielietotie zemākā sadegšanas siltuma faktori, emisijas faktori, oksidācijas faktori un pārvēršanas faktori Nozare Kurināmā / izejvielas / palīgmateriāla veids Zemākais sadegšanas siltuma faktors (Qzd), GJ/t Emisijas faktors bez oksidācijas faktora (R) Oksidācijas faktors (O) / pārvēršanas faktors (P) Enerģētika Degvieleļļa (mazuts) 40,60 77,36 kg/GJ 0,99 Dīzeļdegviela 42,49 74,74 kg/GJ 0,99 Sadzīves krāšņu kurināmais 42,49 74,74 kg/GJ 0,99 Degakmens eļļa 39,35 76,19 kg/GJ 0,99 Dabas gāze 33,66* 56,10 kg/GJ 0,995 Akmeņogles 26,22 94,08 kg/GJ 0,98 Kurināmā kūdra ar mitruma saturu 40% 10,05 105,99 kg/GJ 0,98 Kūdras briketes 15,49 97 kg/GJ 0,98 Kurināmā koksne 6,70* 0 kg/GJ 0,98 Kokapstrādes atkritumi 6,70* 0 kg/GJ 0,98 Kaļķu ražošana Akmeņogles 26,22 94,08 kg/GJ 0,98 CaO - 0,785 tCO2/tCa 1 MgO - 1,092 tCO2/tMg 1 Cementa ražošana Mazuts 40,60 77,36 kg/GJ 1 Akmeņogles 26,22 94,08 kg/GJ 1 Dabas gāze 33,66* 56,10 kg/GJ 1 Nolietotas riepas 26,21 84,45 kg/GJ 1 Atstrādātas minerāleļļas 29,23 79,44 kg/GJ 1 Sērskābais gudrons 21,17 79,44 kg/GJ 1 Petrokokss 34,27 99,17 kg/GJ 1 Klinkers - 0,525 tCO2/t klinkera 1 Cementa putekļi - 0,525 tCO2/t klinkera 1 Tērauda kausēšana un liešana Degvieleļļa (mazuts) 40,60 77,36 kg/GJ 0,99 Dabas gāze 33,66* 56,10 kg/GJ 0,995 Šķidrā gāze 45,54 62,75 kg/GJ 0,995 Pirolīzes sveķi 41,86 73,33 kg/GJ 0,99 Karborizatori - 3,489 tCO2/t 1 Ķets - 0,147 tCO2/t 1 CaCO3 - 0,44 tCO2/t CaCO3 1 CaCO3-MgCO3 - 0,477 tCO2/t CaCO3-MgCO3 1 Keramikas izstrādājumu ražošana Akmeņogles 26,22 94,08 kg/GJ 0,98 Dabas gāze 33,66* 56,10 kg/GJ 0,995 Degvieleļļa (mazuts) 40,60 77,36 kg/GJ 0,99 CaO - 0,785 tCO2/tCa 1 MgO - 1,092 tCO2/tMg 1 Stikla un stikla šķiedras ražošana Degvieleļļa (mazuts) 40,60 77,36 kg/GJ 0,99 Dīzeļdegviela 42,49 74,74 kg/GJ 0,99 Sadzīves krāšņu kurināmais 42,49 74,74 kg/GJ 0,99 Dabas gāze 33,66* 56,10 kg/GJ 0,995 CaO - 0,785 tCO2/tCa 1 MgO - 1,092 tCO2/tMg 1 Na2O - 0,71 tCO2/tNa 1 BaO - 0,287 tCO2/tBa 1 Piezīme: * Zemākā sadegšanas siltuma faktora mērvienība dabas gāzei ir GJ/1000m3; kurināmai koksnei un kokapstrādes atkritumiem - TJ/1000m3cieš 1.4. Kopējais emisijas kvotu daudzums 1.4.1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma aprēķina metodika Kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms Latvijai noteikts ar šādu formulu: Emisijas kvotas = (CIVE * GTD * CITD) + ADD + NSN [1.1] kur: CIVE - koriģētās 2005.gada verificētās emisijas, GTD - IKP pieauguma faktors, CITD - oglekļa intensitātes samazinājuma faktors, ADD - papildus emisijas no iekārtām, kas ietvertas, precizējot sadedzināšanas iekārtas definīciju8. NSN - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem jaunu iekārtu uzstādīšanai, kas netiek atspoguļotas IKP pieauguma faktorā; CIVE = IVE + AWIVE + EOPT + EUC + NSE [1.2] kur: IVE - 2005.gada verificētās emisijas, AWIVE - vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts iekārtām, kam nav verificēta pārskata, EOPT - 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas 2005.-2007.gada periodā tika vienpusēji izslēgtas no ES ETS, EUC - papildus emisijas 2005.gadā, kas saistītas ar izmaiņām ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā, NSE - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem, kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos, risinot energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas uzstādīšana uz esošajām siltuma jaudām). 1.4.2. Emisijas kvotu aprēķina formulās lietoto lielumu noteikšana 1.4.2.1. ADD (papildus emisijas no iekārtām, kas ietvertas, precizējot sadedzināšanas iekārtas definīciju) noteikšana Latvija jau 2005.-2007.gada periodā piemēroja t.s. 'plašo' sadedzināšanas iekārtas definīciju, tāpēc nav tādu iekārtu, kuras tiek papildus iekļautas ES ETS 2008.-2012.gada periodā saistībā ar sadedzināšanas iekārtas definīcijas precizēšanu. Attiecīgi ADD = 0. 1.4.2.2. NSN (gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem jaunu iekārtu uzstādīšanai, kas netiek atspoguļoti IKP pieauguma faktorā) noteikšana 1.1.formulā iekļautais IKP pieauguma faktors GTD neatspoguļo atsevišķus īpaši lielus un tautsaimniecībai nozīmīgus investīciju projektus, kas radīs proporcionāli ievērojami lielāku emisiju pieaugumu salīdzinājumā ar to ietekmi uz IKP pieaugumu. Šādu projektu identificēšanai ir piemēroti objektīvi kritēriji: 1) prognozētās ikgadējās papildus CO2 emisijas no projekta realizācijas pārsniedz 30% no nozares kopējām verificētajām emisijām iepriekšējā ES ETS darbības gadā, 2) projekta realizācija ir saskaņā ar apstiprināto nacionālo un ES politiku enerģētikas vai rūpniecības jomā un ir būtiska valsts Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā, 3) projekts ir pamatots no investīciju piesaistes un projekta realizācijas termiņu viedokļa, 4) projekts tiek realizēts saskaņā ar vides aizsardzības prasībām, it īpaši attiecībā uz labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu Direktīvas 96/61/EK ietvaros, 5) projekta īstenošana nav pretrunā ar valsts progresu Kioto protokola mērķa sasniegšanā. 2008.-2012.gadā plānots realizēt trīs šādus projektus, no kuriem divi ir kritiski svarīgi no valsts energoapgādes drošības politikas viedokļa, bet viens ir īpaši svarīgs rūpniecības nozarē, jo risinās ar straujo būvniecības pieaugumu saistīto cementa iztrūkumu. Papildus emisijas aprēķinātas saistībā ar šādiem projektiem: - Ogļu kondensācijas elektrostacijas ar jaudu 400 MWel būvniecība, kas sāks darbību 2012.gadā (kopā 2 233 800 tCO2 jeb 2 233 800 tCO2 gadā, kas sastāda 99% no nozares 2005.gada verificētajām emisijām), - A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija 2008.gadā (kopā 3 853 593), - SIA "Cemex" jaunas cementa ražošanas līnijas un jaunas klinkera apdedzināšanas krāsns uzstādīšana 2008.gadā (4 770 366). Iekārta Darbības uzsākšanas gads Nozare Iekārtas paredzētās emisijas 2008.-2012.gada periodā Iekārtas paredzētās emisijas gadā % no nozares emisijām Latvenergo TEC2 rekonstrukcija 2008 Energoapgāde 3 853 593 800 405 35.5% Ogļu kondensācijas elektrostacija ar jaudu 400 MWel 2012 Energoapgāde 2 233 800 2 233 800 99.1% Cemex cementa rūpnīca 2008 Minerālo materiālu ražošana 4 770 366 991 126 256.1% Šo iekārtu kopējās plānotās emisijas vidēji gadā 2008.-2012.gada periodā ir NSN = 2 171 552. 1.4.2.3. CIVE (koriģētās 2005.gada verificētās emisijas) noteikšana 2005.gada verificēto emisiju apjoms ir IVE = 2 854 424. Tikai viena uzņēmuma - SIA "Līvbērzes Enerģija" emisiju dati nav ietverti 2005.gada verificētajās emisijās, jo Valsts vides dienesta Reģionālā vides pārvalde šim uzņēmumam verificēto pārskatu saskaņoja tikai 2006.gada 23.oktobrī. Tādēļ vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts iekārtām, kam nav verificēta pārskata, ir AWIVE = 68. Latvija 2005.-2007.gada periodā nepiemēroja izņēmumus iekārtu dalībai ES ETS, tādēļ 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas tika vienpusēji izslēgtas no ES ETS, Latvijas gadījumā ir EOPT = 0. 2005.gada verificētas emisijas nepieciešams koriģēt, ņemot vērā izmaiņas ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā, jo tas netiek atspoguļots ar 1.1.formulā iekļauto IKP pieauguma faktoru, kas attiecināms tikai uz papildus emisijām no jaunām iekārtām, t.sk. iekārtu paplašināšanās. Ir vairākas esošas iekārtas, kas uz 2005.gada 1.janvāri nebija ES ETS dalībnieki, jo to uzstādītā jauda bija mazāka par likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajām robežvērtībām, bet kas dažādu apstākļu dēļ būs ES ETS dalībnieki 2008.-2012.gada periodā. Tāpat ir iekārtas, kas uz 2005.gada 1.janvāri bija ES ETS dalībnieki, bet 2008.-2012.gadā savu dalību ES ETS pārtrauks. Izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā pirmkārt attiecināmas uz tām iekārtām, kas 2006.gada laikā uzstādīja papildus jaudas un kļuva par obligātiem ES ETS dalībniekiem, saņemot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, kā arī tām iekārtām, kuru statuss kā obligāts ES ETS dalībnieks vairs nav spēkā sakarā ar atsevišķu tehnoloģisko iekārtu demontāžu un kas nevēlas turpināt dalību ES ETS 2008.-2012.gada periodā kā brīvprātīgs dalībnieks (samazinot 2005.gada verificēto emisiju apjomu par šo iekārtu verificēto 2005.gada emisiju apjomu). Līdz 2006.gada 21.decembrim piecas esošas iekārtas bija uzsākušas dalību ES ETS kā obligātie dalībnieki saistībā ar papildus jaudu uzstādīšanu (2005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams palielināt par šo iekārtu kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 155 465 tCO2), bet divas iekārtas, kas bija ES ETS obligātie dalībnieki, bija veikuši atsevišķu tehnoloģisko vienību demontāžu un izteikuši vēlmi neturpināt dalību ES ETS 2008.-2012.gadā (2005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams samazināt par šo iekārtu kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 1900 tCO2). Tādējādi saistībā ar izmaiņām obligāto ES ETS dalībnieku sarakstā 2005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams papildināt par 153 565 tCO2. Otrkārt, izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā attiecināmas uz izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā. Nepieciešamā korekcija 2005.gada verificēto emisiju apjomā, kas saistīta ar izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā (9 brīvprātīgi dalībnieki ar kopējām emisijām 10 990 tCO2 pārtrauks brīvprātīgu dalību, bet 5 iekārtas ar kopējām emisijām 15 710 tCO2 uzsāks brīvprātīgu dalību) ir 4720. Tādējādi kopējā nepieciešamā 2005.gada verificēto emisiju korekcija saistībā ar izmaiņām ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā ir EUC = 158 285. 2005.gada verificētās emisijas nepieciešams koriģēt arī saistībā ar papildus emisijām no esošo iekārtu paplašināšanās, kas netiek objektīvi atspoguļotas ar 1.1.formulā ietverto IKP izaugsmes faktoru. Divās iekārtās, kas ir ES ETS dalībnieki no 2005.gada 1.janvāra, 2005./2006.gadā veiktas ievērojamas investīcijas, lai uz esošās siltumenerģijas ražošanas jaudas bāzes tiktu uzstādītas augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas, tādējādi realizējot valsts politiku elektroenerģijas apgādes drošības paaugstināšanai. Papildus emisijas no elektroenerģijas ražošanas aprēķinātas A/S "Rīgas Siltums" siltumcentrālei Imanta (102 652) un A/S "Latvenergo" TEC1 (55 973). Tādējādi gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem, kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos, risinot energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas uzstādīšana uz esošajām siltuma jaudām), kopsummā dod lielumu NSE = 158 625. Tādējādi koriģētās 2005.gada verificētās emisijas ir CIVE = 2 854 424 + 68 + 0 + 158 285 + 158 625 = 3 171 402. 1.4.2.4. GTD (IKP pieauguma faktors) noteikšana Latvijas IKP izaugsme 2005.-2010.gadā novērtēta 50% apmērā (skat. 1.3.apakšnodaļu), tādējādi IKP izaugsmes faktors ir GTD = 1,5. 1.4.2.5. CITD (oglekļa intensitātes samazinājuma faktors) noteikšana Oglekļa intensitātes samazinājums Latvijas tautsaimniecībā 2005.-2010.gadā novērtēts -14,2% apmērā (skat. 1.3.apakšnodaļu), tādēļ kopējā emisijas kvotu apjoma aprēķinā izmantots šāds oglekļa intensitātes samazinājuma faktors: CITD = 0,858. 1.4.3. Kopējais emisijas kvotu apjoms Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums Latvijai laika periodā no 2008.-2012.gadam ir Emisijas kvotas = (3 171 402 * 1,5 * 0,858) + 0 + 2 171 552 = 6 253 146 Tādējādi 2008.-2012.gada perioda piecos gados starp esošajām iekārtām un jaunajām iekārtām Latvija plāno sadalīt kopā 6 253 146 * 5 = 31 265 730 emisijas kvotas. Detalizētāks emisijas kvotu sadalījums starp esošajām un jaunajām iekārtām uzrādīts 2.tabulā. 2.tabula Emisijas kvotu sadalījums laika periodam no 2008.-2012.gadam KOPĀ 2008.-2012.gada periodā Vidēji gadā 2008.-2012.gada periodā PAVISAM KOPĀ, tai skaitā: 31 265 730 6 253 146 Kopā esošām iekārtām, tai skaitā:. 15 240 635 3 048 127 Energoapgādes iekārtas 10 567 197 2 113 439 Pārējās sadedzināšanas iekārtas9, tai skaitā: 1 321 538 264 308 Cukura ražošana 12 381 2 476 Piena pārstrāde 143 935 28 787 Pārējo pārtikas produkcijas ražošana 248 715 49 743 Spirta ražošana 86 442 17 288 Tekstilrūpniecība 247 265 49 453 Kokapstrāde 267 795 53 559 Pārējā rūpniecība 66 830 13 366 Ostas pakalpojumi 224 085 44 817 Pārējie pakalpojumi 24 090 4 818 Rūpniecības iekārtas, tai skaitā: 3 351 900 670 380 Melno metālu ražošana 1 996 180 399 236 Klinkera ražošana 681 894 136 379 Kaļķu ražošana 35 980 7 196 Stikla ražošana 75 817 15 163 Stikla šķiedras ražošana 191 645 38 329 Keramikas flīžu ražošana 10 540 2 108 Pārējo māla izstrādājumu ražošana 301 989 60 398 Papīra ražošana 57 855 11 571 Kopā emisijas kvotu rezerve jaunām iekārtām, tai skaitā: 16 025 095 3 205 019 Maza mēroga jaunas iekārtas 4 160 279 832 056 Liela mēroga jaunas iekārtas 11 864 816 2 372 963 KOPĀ esošām iekārtām un maza mēroga jaunām iekārtām 19 400 914 3 880 183 Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, kas atvēlēts esošajām iekārtām, un gada vidējais emisijas kvotu rezerves apjoms jaunajām iekārtām 2008.-2012.gada periodam grafiski parādīts 2.attēlā. 2.att. Kopējā gada vidējā emisijas kvotu apjoma sadalījums esošām un jaunām iekārtām, emisijas kvotas, skaits un % no kopējā Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadā minētās SEG emisiju prognozes rāda, ka CO2 emisijas no enerģijas ražošanas un rūpniecības sektora laika posmā no 2008.-2012.gadam pieaugs un 2010.gadā veidos 42% no kopējā prognozētā Latvijas SEG emisiju apjoma. Emisijas kvotas gan obligātajiem, gan brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem tiks piešķirtas par brīvu. Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.3 panta desmitās daļas nosacījumiem, Ministru kabinets lems par darbībām ar emisijas kvotu atlikumu (starpība starp Plānā paredzētajām emisijas kvotām jaunajām iekārtām un šīm iekārtām piešķirtajām emisijas kvotām). 1.5. Pasākumi iekārtām, kas neveic likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības Lai veicinātu klimata pārmaiņu samazināšanu, attīstītu tīru tehnoloģiju ieviešanu un plašāku dalību ES ETS, Dabas resursu nodokļa likumā iestrādāti nosacījumi par šā nodokļa piemērošanu CO2 emisijām no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām, kas veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (skatīt 1.2.apakšnodaļu), arī tādas piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus. Tai pat laikā Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokli par CO2 emisiju nemaksā no iekārtām, kuras operatoram izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, kā arī par emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kūdru. Dabas resursu nodokļa likme par vienu CO2 emisijas tonnu noteikta 0,10 Ls līdz 2008.gada 30.jūnijam un 0,30 Ls - pēc 2008.gada 1.jūlija. 1.6. Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošana Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas Kioto protokola dalībvalstij ir iespējas piedalīties protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos - kopīgi īstenojamos projektos, tīrās attīstības mehānismā un starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Ņemot vērā SEG emisiju prognozes 2008.-2012.gadam (skat. 1.attēlu), Latvijai nav nepieciešams izmatot minētos mehānismus Kioto protokolā noteiktā SEG emisiju samazinājuma sasniegšanai, tādēļ patreiz valsts neplāno "emisiju tiesību" pirkšanu no citām valstīm. Tai pašā laikā normatīvie akti neaizliedz Latvijas uzņēmējiem piedalīties kopīgi īstenojamos projektos un tīrās attīstības mehānismā ārpus Latvijas. Sakarā ar lielo investoru interesi par kopīgi īstenojamo projektu īstenošanu Latvijā, Latvijas Republikas valdība ir lēmusi par dalību šāda veida projektos10, piesaistot papildu investīcijas SEG emisiju samazināšanā. Ir izveidota institucionālā sistēma projektu mehānismu īstenošanai Latvijā. Patlaban valstī tiek īstenots viens kopīgi īstenojamais projekts - Liepājas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts11. Tā kā šis projekts nerada ne tiešu, ne netiešu emisiju samazinājumu vai ierobežojumu ES ETS aptvertajās iekārtās, šī projekta īstenošanai Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma 2006/780/EK par izvairīšanos no siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu divkāršas uzskaites saskaņā ar Kopienas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu attiecībā uz Kioto protokola projektu aktivitātēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 3.panta 1.daļu. 2008.-2012.gada periodā Latvijā nav paredzēts piešķirt emisiju samazināšanas vienības par emisiju samazinājumu vai ierobežojumu, ko ES ETS aptvertajās iekārtās radījuši kopīgi īstenojamie projekti, un uz Plāna iesniegšanas laiku Eiropas Komisijā nevienam šādam projektam nebija izsniegts apliecinājuma raksts. Tāpēc Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve arī saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma 2006/780/EK 3.panta 2.daļu. Ņemot vērā prognozēto SEG emisiju apjomu 2008.-2012.gadam, Latvijai ir lielas potenciālas iespējas piedalīties starptautiskajā emisiju tirdzniecībā kā "emisiju tiesību" pārdevējai. 2006.gada pavasarī Latvijas Republikas valdība ir lēmusi par iesaistīšanos šajā Kioto protokola elastīgajā mehānismā12, kā arī atbilstošo normatīvo aktu izstrādi, lai valsts varētu pilnvērtīgi izmantot starptautisko emisiju tirdzniecību klimata politikas mērķu sasniegšanai. Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1 panta trešās daļas 13.punktam maksimālais emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību daudzums, ko operatori drīkst izmantot ES ETS noteikts 10% apmērā no katrai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Šis apjoms noteikts, balstoties uz principu, ka Kioto protokola projektu mehānismu izmantošana var papildināt emisiju samazinājumu, kas sasniegts pašā valstī, kā arī ievērojot principu, ka emisiju samazinājums ES ETS aptvertajās iekārtās Latvijā ir prioritāte. Noteiktais ierobežojums tomēr dod iespēju uzņēmumiem, kas to vēlas, iesaistīties Kioto protokola projektu aktivitātēs citās valstīs. Emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumi Nr.115 "Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību, sertificētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu". 1.7. Normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā, nosakot emisijas kvotu apjomu Nosakot emisijas kvotas, ir ņemti vērā šādi normatīvie akti un galvenie politikas dokumenti enerģētikas un rūpniecības sektorā: 1.7.1. Likumi 1) Likums "Par piesārņojumu" Viens no likuma "Par piesārņojumu" mērķiem ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, un nodrošināt Latvijas līdzdalību ES ETS. Likumā iestrādāti vispārēji ES ETS pamatnosacījumi - valsts iestāžu un iekārtu operatoru tiesības un pienākumi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanas procesā, gada pārskatu sagatavošana, emisijas kvotu sadales plāna sagatavošanas un apstiprināšanas kārtība, emisijas kvotu sadales principi, siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra izveides un uzturēšanas nosacījumi, darbības ar emisijas kvotām, kā arī iekārtu kopfonda izveides nosacījumi. Likumā uzskaitītas piesārņojošas darbības, kurām nepieciešams saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un tādējādi obligāti jāpiedalās ES ETS, kā arī paredz iespēju šajā sistēmā piedalīties brīvprātīgi. Likums nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā par emisijas kvotu sadali un piešķiršanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu. Detalizētus ES ETS ieviešanas nosacījumus regulē likumam "Par piesārņojumu" pakārtotie Ministru kabineta noteikumi - Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība", Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" un Ministru kabineta 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju". 2) Enerģētikas likums Viens no Enerģētikas likuma mērķiem ir nodrošināt enerģijas lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu apgādi ar enerģiju, dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, palielinot energoapgādes drošumu un uzlabojot enerģijas sadali un piegādi. Atbilstoši Enerģētikas likuma 51.pantam pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības programmas ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un, izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Likumā minētie nosacījumi ir ņemti vērā, aprēķinot emisijas kvotas sadedzināšanas iekārtām. 3) Elektroenerģijas tirgus likums Viens no Elektroenerģijas tirgus likuma mērķiem ir veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Likums nosaka arī pasākumus šādas elektroenerģijas ražošanas veicināšanai. Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka elektroenerģijas ražotāji var iegūt tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot elektroenerģiju, kas ražota koģenerācijas procesā, kā arī elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tādējādi veicinot koģenerācijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. Šie likuma nosacījumi ir ņemti vērā, sagatavojot Plānu. 4) Ēku energoefektivitātes likums (projekts) Likuma mērķis būs veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Likums noteiks tiesisko un organizatorisko pamatu ēku energosertifikācijai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā. Attiecībā uz valsts pārvaldes institūciju kompetenci paredzēts, ka ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veiks Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrija īstenos vienotas politikas un programmas izveidi, kā arī nodrošinās sabiedrības informēšanu par ēkas energoefektivitātes prasībām un enerģijas taupības pasākumiem. Likums noteiks, ka jaunbūvēm ar kopējo platību virs 1000 m2 uzsākot projektēšanas darbus, kā alternatīvu risinājumu būs jāizvērtē uz atjaunojamiem resursiem balstītas decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas, lokālās apkures, dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņa lietošana. Ja ēkā ir apkures katls ar nominālo jaudu virs 20 kW vai apkures sistēma, kas vecāka par 15 gadiem, tiks novērtēta katla efektivitāte un doti ieteikumi par apkures katlu nomaiņu vai citām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, lai samazinātu enerģijas patēriņu un CO2 emisiju daudzumu. 1.7.2. Ministru kabineta noteikumi 1) Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" Noteikumi nosaka atļauju iesniegumu iesniegšanas un saņemšanas nosacījumus, ietverot maksimālā kurināmā patēriņa limitu iekārtā. Šis nosacījums ir ņemts vērā, aprēķinot emisijas kvotas esošajām iekārtām un emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām. 2) Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju" Noteikumu 1.pielikumā ir norādītas zemākā sadegšanas siltuma faktoru vērtības, kas izmantotas Plānā uzrādītajos emisijas kvotu aprēķinos. 1.7.3. Politikas plānošanas dokumenti 1) Pamatnostādnes "Tautsaimniecības vienotā stratēģija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 18.augusta rīkojumu Nr.568) Pamatnostādnes definē valsts politiku stabilas, sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes (10-30 gadiem) ar vidēja (5-10 gadiem) un īstermiņa (1-3 gadiem) mērķiem un pasākumiem. Pamatnostādņu "Tautsaimniecības vienotā stratēģija" dokumentā ir dots esošās ekonomiskās situācijas izvērtējums, definēti Latvijas ekonomiskās politikas stratēģiskie mērķi un to sasniegšanas izvērtējuma rādītāji, kā arī raksturoti politikas virzieni sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai. Kā viens no mērķiem ir izvirzīts ikgadējais iekšzemes kopprodukta pieauguma temps vidējā termiņā (līdz 2010.gadam) par 8%, ilgtermiņā (līdz 2030.gadam) par 5%. 2) Stratēģija "Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija" (apstiprināta Ministru kabinetā 2001.gada 17.janvārī (prot. Nr.34, 6.§)) Stratēģijā definēts valsts ilgtermiņa ekonomiskās politikas mērķis, raksturotas Latvijas ekonomiskās attīstības tendences, priekšrocības un trūkumi, analizētas attīstības iespējas un riski, formulētas politikas prioritātes un uzdevumi. Dokumentā ir aprakstīti Latvijas attīstības ilgtermiņa iespējamie scenāriji atkarībā no ārējās vides apstākļiem un stratēģijas īstenošanas pakāpes. Šie scenāriji ir ņemti vērā Plāna sagatavošanas procesā. 3) Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.220) Programmas mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, realizējot pasākumus, kas vērsti uz koordinētu SEG emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu, piedaloties Kioto protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos, piesaistot investīcijas SEG emisiju samazinošiem projektiem un atbalstot citu ekonomiski pamatotu starptautisko sadarbību SEG emisiju samazināšanā. Programmā noteiktas pašreiz jaunākās SEG emisijas prognozes līdz 2020.gadam, kuras ņemtas vērā emisijas kvotu daudzuma aprēķinā. Programmā apkopotas esošā un plānotā politika un pasākumi tautsaimniecības nozarēs, kas emitē SEG vai piesaista CO2. 4) Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571) Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus. Lai samazinātu atkarību no ārējiem energoresursu avotiem, šis dokuments paredz vairākas alternatīvas. Kā ticamākā alternatīva dabas gāzes izmantošanas samazinājumam elektroenerģijas ražošanā ir cietais kurināmais - ogles kombinācijā ar biomasu. 2011.-2012.gadā plānota jaunas ogļu kondensācijas stacijas būvniecība. Paredzētā kondensācijas stacijas jauda ir 400 MWel. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam papildus paredzēta arī jaunas atomelektrostacijas būvniecība Lietuvā. Dokuments nosaka, ka līdz 2016.gadam ir jāapgūst koģenerācijas potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MWth un pārējās Latvijas pilsētās - ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100 MWth. Paredzēts, ka sākot ar 2008.gadu energoefektivitātes pasākumu rezultātā primāro energoresursu patēriņam ir jāsamazinās par 1% gadā salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu veikšanas, kas nosakāms izmantojot iepriekšējo 5 gadu vidējo energointensitātes rādītāju. Visi augstākminētie un citi šajā dokumentā dotie prognozes dati ir ņemti vērā, izstrādājot Plānu un nosakot nepieciešamo emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām. 5) Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam (apstiprinātas Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.835) Šis ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments nosaka pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus atjaunojamo energoresursu izmantošanā Latvijā. 6) Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes (2004.-2013.) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120) Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti valsts politikas pamatprincipi, mērķi un prioritātes rūpniecības sektora konkurētspējas veicināšanai. Šis dokuments prognozē ikgadējo rūpniecības apjomu pieaugumu par 7-10%. Dotā prognoze ir ņemta vērā, nosakot emisijas kvotas esošajām rūpniecības iekārtām un nepieciešamo emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām. 1.8. Emisijas kvotu daudzuma atbilstība Latvijas nacionālajai enerģētikas un klimata pārmaiņu samazināšanas politikai un Lēmumam 280/240/EK Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Lēmums 280/2004/EK par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa mehānismu Kopienā un Kioto protokola ieviešanu nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina SEG emisiju un piesaistes uzskaite, tai skaitā, nosaka ziņošanas prasības par esošo un plānoto emisiju daudzumu valstī. Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1 panta trešās daļas nosacījumiem, kopējam piešķiramajam emisijas kvotu daudzumam ir jābūt saskaņā ar esošo un plānoto emisiju apjomu, izpildot dalībvalstu ieguldījumu saistībās, ko Kopiena uzņēmusies saskaņā ar Lēmumu 280/2004/EK. Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā Latvijas emisijas samazināšanas saistības Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola ietvaros, un kopējais emisijas kvotu daudzums atbilst visiem 1.7. un 1.8.apakšnodaļā minētajiem tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem. Emisijas kvotu daudzums noteikts atbilstoši Latvijas ekonomiskās attīstības scenārijam valstiskā līmenī saskaņā ar Ekonomikas ministrijas iesniegtajām prognozēm par plānoto jauno jaudu uzstādīšanu. Nosakot Latvijas emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām 2008.-2012.gada periodam, aprēķinā iekļautas prognozētās emisijas no relatīvi nelielu jaunu iekārtu darbības uzsākšanas un esošo iekārtu paplašināšanās, kas kopējā emisijas kvotu aprēķina metodikā atspoguļotas ar IKP pieauguma faktoru. Papildus tam aprēķinā iekļautas arī prognozētās emisijas no atsevišķiem valsts nozīmes investīciju projektiem, kas radīs ievērojamu emisiju pieaugumu, kas nav proporcionāli atspoguļots ar IKP pieauguma faktoru. Šie projekti ir jaunas cementa rūpnīcas būvniecība (darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 4 770 366), A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija (rekonstruētā iekārta darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 3 853 593) un jaunas ogļu kondensācijas stacijas ar jaudu 400 MWel būvniecība (darbību uzsāks 2012.gadā, iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 2 233 800). Šie projekti apstiprina valsts enerģētikas un rūpniecības attīstības politikas plānošanas dokumentos iekļautās attīstības prognozes, turklāt nav pretrunā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam ietvertajām SEG emisijas prognozēm, kas liecina, ka Latvija spēs izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju samazinājuma saistības.