2. Article

Emisijas kvotas nozaru līmenī 2.1. Aprēķinam izmantotā metodika Nosakot emisijas kvotu apjomu nozaru līmenī, ir izmantota integrētā lejupejošā ("top down") un augšupejošā ("bottom up") metode. Kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms esošajām iekārtām un maza mēroga jaunajām iekārtām - 4,082 miljoni - tika noteikts, izmantojot koriģētu Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra paziņojumā, kas pievienots lēmumam par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, aprakstīto metodiku (skat. 1.4.apakšnodaļu). Savukārt, kopējā apjoma sadalījums pa nozarēm veikts, summējot emisijas kvotu apjomu, kas aprēķināts šīs nozares iekārtām, ņemot vērā nozarei noteikto bāzes periodu, izaugsmes faktoru un oglekļa intensitātes samazinājuma faktoru. Visas iekārtas sadalītas trīs pamatgrupās: 1) energoapgādes iekārtas (sadedzināšanas iekārtas, kurās tiek ražota siltumenerģija vai elektroenerģija piegādei ārējiem patērētājiem), 2) pārējās sadedzināšanas iekārtas (kurās saražoto enerģiju izmanto pats uzņēmums rūpnieciskās produkcijas ražošanai, piemēram, pārtikas pārstrādes uzņēmumi) un 3) rūpniecības iekārtas (tērauda, cementa, kaļķu, māla izstrādājumu, stikla un stikla šķiedras ražošanai). Pārējo sadedzināšanas iekārtu grupa un rūpniecības iekārtu grupa sadalītas nozarēs (skat. 2.tabulu). Katrai nozarei raksturīga atšķirīga vēsturiskā attīstība, izaugsmes temps un emisiju samazināšanas potenciāls, tāpēc nozarēm noteiktie bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa intensitātes samazinājuma faktori atšķiras (skat. 3.tabulu). 3.tabula Nozaru bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa intensitātes samazinājuma faktori Nozare Bāzes periods Prognozētā izaugsme 2005.-2010.gadā, % Izaugsmes faktors Prognozētais oglekļa intensitātes samazinājums, % Oglekļa intensitātes samazinājuma faktors Energoapgādes iekārtas 2003-2005 7 1,07 - 5 0,95 Pārējās sadedzināšanas iekārtas Cukura ražošana 2002-2005 5 1,05 - 5 0,95 Piena pārstrāde 2002-2005 40 1,40 - 5 0,95 Pārējo pārtikas produktu ražošana 2004-2005 40 1,40 - 5 0,95 Spirta ražošana 2003-2005 100 2,00 - 5 0,95 Tekstilrūpniecība 2001-2005 20 1,20 - 5 0,95 Kokapstrāde 2004-2005 30 1,30 - 5 0,95 Pārējā rūpniecība 2001-2005 30 1,30 - 5 0,95 Ostas pakalpojumi 2004-2005 40 1,40 - 5 0,95 Pārējie pakalpojumi 2003-2005 20 1,20 - 5 0,95 Rūpniecības iekārtas Melno metālu ražošana un apstrāde 2004-2005 15 1,15 - 5 0,95 Klinkera ražošana 2003-2005 15 1,15 - 5 0,95 Kaļķu ražošana 2001-2005 20 1,20 - 5 0,95 Stikla ražošana 2003-2005 50 1,50 - 5 0,95 Stikla šķiedras ražošana 2001-2005 30 1,30 - 5 0,95 Keramikas flīžu ražošana 2001-2005 20 1,20 - 5 0,95 Pārējo māla izstrādājumu ražošana 2004-2005 125 2,25 - 5 0,95 Papīra ražošana 2004-2005 100 2,00 - 5 0,95 2.2. Bāzes periods Bāzes periodi nozaru līmenī noteikti, ievērojot šādus principus: 1) iekārtu līmenī emisijas kvotu sadali nedrīkst balstīt tikai uz 2005.gada emisijas datiem, lai novērstu tirgus dalībnieku izvēli atlikt emisiju samazinošu pasākumu ieviešanu13; 2) lai nepamatoti nesodītu uzņēmumus, kas konkrētā gadā veikuši emisiju samazinošus pasākumus, netiek izmantoti atsevišķi bāzes gadi, bet vairāku gadu (bāzes perioda) vidējais emisiju rādītājs; 3) tā kā saistībā ar sēra satura ierobežojumu ieviešanu daudzās iekārtās līdz 2001.gadam nomainīts kurināmā veids no mazuta uz citu, bāzes perioda emisiju aprēķinam netiek izmantoti dati, kas agrāki par 2001.gadu; 4) pēc iespējas izmantoti jaunākie emisiju dati, bāzes periodā ietverot 2005.gadu; 5) ja nozarei kopumā raksturīga strauja attīstība pēdējos gados, izvēlēts īsāks un vēlāks bāzes periods. Bāzes periods energoapgādes iekārtām izvēlēts, balstoties uz lēmumu, kas pieņemts starpministriju sanāksmē 2006.gada 13.novembrī. 2.3. Izaugsmes faktors Izaugsmes faktors katrai nozarei noteikts saskaņā ar valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem (kopējā IKP izaugsme 2005.-2010.gadā novērtēta 50%), ņemot vērā nozares uzņēmumu izaugsmes rādītājus 2001.-2005.gadā, kā arī ņemot vērā atsevišķu nozaru uzņēmumu lomu valsts vides aizsardzības politikas īstenošanā. Piemēram, pārējo sadedzināšanas iekārtu grupā pēdējo gadu laikā salīdzinoši strauja izaugsme novērota pārtikas ražošanas uzņēmumos, izņemot cukura ražošanas nozari, kurā ražošanas apjomu ierobežo ES līmeņa politikas instrumenti. Spirta ražošanas nozarē gaidāma strauja izaugsme saistībā ar noteiktajiem biodegvielas izmantošanas mērķiem transporta nozarē. Vienīgā klinkera ražošanas iekārta nodrošina dažāda veida bīstamo atkritumu drošu utilizāciju, stikla un papīra ražošanas iekārtas ražošanā daļēji izmanto atkritumu materiālus un ražo otrreizējās izejvielas, dodot ieguldījumu izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu sasniegšanā. Būvmateriālu ražošanas nozarēs novērots ievērojams ražošanas apjomu pieaugums, ņemot vērā straujo būvniecības nozares attīstību, kas saglabāsies arī Plāna darbības periodā. 2.4. Oglekļa intensitātes samazinājuma faktors Lai īstenotu ES ETS galveno ideju un rosinātu operatorus īstenot pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai un plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai, kā arī ņemot vērā prognozēto tautsaimniecības oglekļa intensitātes samazinājumu saistībā ar 1.7.apakšnodaļā minēto valsts normatīvo aktu prasību ieviešanu un apstiprinātās politikas īstenošanu, visu nozaru uzņēmumiem piemērots oglekļa intensitātes samazinājuma faktors. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr. 220) doto enerģētikas nozares attīstības scenāriju, uz kuru balstītas arī Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571), EK 2006.gada 29.novembra Lēmumā par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, noteikto oglekļa intensitātes papildus samazinājuma faktoru, kas ES dalībvalstīm laika posmā no 2005. līdz 2010.gadam ir noteikts -2,5% apmērā, un pie EK novērtētās IKP izaugsmes Latvijai 2005.-2010.gadā 50% apmērā, oglekļa intensitātes samazinājuma faktors (CITD) novērtēts -14,2% apmērā. Visām iekārtām oglekļa intensitātes samazinājuma faktors noteikts -5% apmērā, jo sagaidāms, ka pieaugošo energoresursu cenu apstākļos visu nozaru uzņēmumi īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.