21. Article

1. Ikviena šīs Konvencijas dalībvalsts var jebkurā brīdī saskaņā ar šo pantu deklarēt, ka tā atzīst Komitejas kompetenci pieņemt un izskatīt paziņojumus, kuros dalībvalsts apgalvo, ka kāda cita dalībvalsts nepilda savas saistības saskaņā ar šo Konvenciju. Šādus paziņojumus var pieņemt un izskatīt saskaņā ar šajā pantā izklāstītajām procedūrām tikai tādā gadījumā, ja tos iesniegusi dalībvalsts, kas deklarējusi, ka tā attiecībā pret sevi atzīst Komitejas kompetenci. Komiteja neizskata paziņojumus saskaņā ar šo pantu, ja tie attiecas uz dalībvalsti, kas nav izdarījusi šādu deklarāciju. Saskaņā ar šo pantu saņemtos paziņojumus izskata, ievērojot šādu procedūru: a) ja kāda dalībvalsts uzskata, ka cita dalībvalsts nepilda šīs Konvencijas noteikumus, tā var ar rakstisku paziņojumu vērst šīs dalībvalsts uzmanību uz šo jautājumu. Triju mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas attiecīgā valsts rakstveidā sniedz šādu paziņojumu nosūtījušajai valstij paskaidrojumu vai jebkādu citu rakstisku informāciju, izskaidrojot attiecīgo jautājumu; šādā paskaidrojumā vai informācijā, ciktāl tas iespējams un ir lietderīgi, jānorāda, kādas iekšējās procedūras un pasākumi jau ir veikti, tiek veikti vai var tikt veikti attiecīgajā jautājumā; b) ja jautājums netiek atrisināts abām dalībvalstīm pieņemamā veidā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgā valsts saņēmusi sākotnējo ziņojumu, jebkurai no šīm valstīm ir tiesības iesniegt minēto jautājumu izskatīšanai Komitejai, paziņojot par to Komitejai un otrai valstij; c) Komiteja lietu, kas tai iesniegta saskaņā ar šo pantu, izskata tikai pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies, ka saskaņā ar vispāratzītajiem starptautisko tiesību principiem attiecīgajā lietā ir izmantoti un izlietoti visi pieejamie iekšējie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad šādu līdzekļu piemērošana tiek nepamatoti novilcināta vai kad ir mazticams, ka tie varētu reāli palīdzēt personai, kas ir šīs Konvencijas pārkāpuma upuris; d) šajā pantā paredzētos ziņojumus Komiteja izskata slēgtās sanāksmēs; e) ievērojot c) apakšpunkta noteikumus, Komiteja attiecīgajām dalībvalstīm sniedz vidutāja pakalpojumus, lai, ievērojot šajā Konvencijā paredzētās saistības, konkrētajā jautājumā rastu miermīlīgu risinājumu. Šim nolūkam Komiteja, ja nepieciešams, var izveidot ad hoc samierināšanas komisiju; f) saistībā ar ikvienu lietu, kas iesniegta izskatīšanai Komitejā saskaņā ar šo pantu, tā var prasīt, lai konkrētās dalībvalstis, kas minētas b) apakšpunktā, iesniedz attiecīgu informāciju; g) iesaistītajām dalībvalstīm, kas minētas b) apakšpunktā, ir tiesības uz to, ka to pārstāvis piedalās attiecīgā jautājuma izskatīšanā Komitejā, un tiesības mutiski un/vai rakstiski darīt zināmus savus apsvērumus; h) Komiteja divpadsmit mēnešu laikā pēc b) apakšpunktā paredzētā paziņojuma saņemšanas dienas sniedz ziņojumu: i) ja risinājums ir rasts saskaņā ar e) apakšpunkta noteikumiem, tad Komiteja savā ziņojumā īsi izklāsta attiecīgos faktiskos apstākļus un panākto risinājumu; ii) ja risinājums nav rasts saskaņā ar e) apakšpunkta noteikumiem, tad Komiteja savā ziņojumā īsi izklāsta attiecīgos faktiskos apstākļus; ziņojumam pievieno attiecīgo dalībvalstu sniegtos rakstiskos apsvērumus un mutisko apsvērumu protokolu. Katrā lietā šo ziņojumu nosūta attiecīgajām dalībvalstīm. 2. Šī panta noteikumi stāsies spēkā tad, kad piecas šīs Konvencijas dalībvalstis būs izdarījušas šī panta 1. punktā minētās deklarācijas. Šādas deklarācijas dalībvalstis deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš šo deklarāciju kopijas nosūta pārējām dalībvalstīm. Deklarāciju jebkurā laikā var atsaukt, par to informējot ģenerālsekretāru. Šāds atsaukums nevar ietekmēt neviena tāda jautājuma izskatīšanu, par kuru jau ir iesniegts šajā pantā paredzētais paziņojums; pēc tam, kad ģenerālsekretārs ir ticis informēts par deklarācijas atsaukumu, no nevienas dalībvalsts netiek pieņemti nekādi jauni paziņojumi, ja vien attiecīgā valsts neizdara jaunu deklarāciju.